Šogad 60 gadu jubileju svin populārais mūziķis un vairāku muzikālo projektu un grupu dalībnieks Ingus Ulmanis.
Gaidot koncertu Madonas novada kultūras centrā, "Stars" aicināja mūziķi uz plašāku sarunu.
– Ar ko dziedātājam Ingum saistās Madonas puse?
– Mana mamma nāk no Beļavas Gulbenes novadā, līdz ar to jūsu puse Vidzemē man ir labi zināma. Bez tam Madonas pievārtē dzīvoja mani draugi – Guntars Ruņģis, Imants Kalniņš, un tad, kad mācījāmies Cēsu mūzikas vidusskolā, kopā ar Imantu ar stopiem abi braucām pie Guntara uz ballīti. Toreiz bija garu piedzīvojumu epopeja, kā mums tur Madonā gāja… Mūzikas vidusskolas laikā Madonā ir spēlēts arī dažādos neformālos projektos, un vēl Ērgļos bija labs ģitārists Guntars Velcis, ar kuru tolaik sadarbojos. Kad šodien izrunāju vārdu "Madona", uzreiz jūtos labāk.
– 5. martā, kad spēlēsiet Madonā, dzimšanas dienu svinēs grupas mūziķis Aigars Voitišķis. Viņu joprojām mēs ik gadu redzam Madonā, kad Aigars savus ģitārspēles audzēkņus no Bauskas atved uz Imanta Pulksteņa rīkoto "Ģitāristu sesiju".
– Aigars ar lepnumu parasti stāsta par šo pasākumu un uzsver, ka arī pats nereti tur paskolojas. Sesijā piedalās dažādi ģitāristi, viņš noskatās jauno darbošanos ar pedāļiem un citiem rīkiem, un, kad braucam uz koncertiem, vienmēr man apstāsta jaunumus. Aigars nav no iedomīgajiem, dažādas muzikālas iniciatīvas viņš ļoti respektē. Tāpat respektē savus audzēkņus un citus ģitāristus.
– Sadarbība ar Aigaru Voitišķi jums ir teju mūža garumā.
– Piekrītu, jo ar Aigaru satikos 22 gadu vecumā, un kopš tā laika mums vienmēr bijuši kādi kopīgi darbi. Ir gājis kā pa viļņiem, bet projektos, kas ir manis veidoti, Aigars vienmēr būs blakus. Pirmkārt, viņš ir nenormāli talantīgs kā komponists. Starp cilvēkiem jau var izlikties nez par ko, var daudz ko noslēpt vai samelot, bet amata brāļi saprot, kur tie bebri dzīvo vai nedzīvo. Aigars nav īpaši jāreklamē, viņam ir tēmas, kuras pēc tam var apdarināt, aranžēt, bet kādam vispirms šī muzikālā tēma ir jārada! Aigaram piemīt radošā talanta dzirksts, un tādi cilvēki uz šīs planētas nav tik daudz.
– Autorrokraksta oriģinalitāte? Aigars Voitišķis ir sacerējis dziesmas gan saviem mūzikas projektiem, gan citiem izpildītājiem. Piedalījies grupas "Jauns Mēness" darbībā un dziesmu tapšanā, regulāri piedalās projektā "Dabas koncertzāle", kā arī raksta dziesmas projektam "Brīnumskapis".
– Solfedžo ir tāds jēdziens kā tēma. Laiki mainās, formas mainās, mūziķi mainās, izpildītāji mainās, harmonijas arī var mainīties, bet tēma ir ilgdzīvojoša kā sirdspuksti. Tieši tēma ir katras mūzikas sirdspuksti.
– Tikko mūžībā aizsaukts Juris Kulakovs, jau desmit gadus dzīvo vidū nav Niks Matvejevs – paaudzes patiešām mainās.
– Mūzika nav veselīgs sporta veids, tas gan. Latviešu dzejnieks un atdzejotājs Pēteris Brūveris, ar kuru sadarbojāmies daudzus gadus, no šīs pasaules tāpat aizgāja agri, jo radošais darbs ir dzīvošana pāri mēram. Problēma ir tajā, ka radošs cilvēks sevi visu laiku plēš – atbildes uz būtisko tik vienkārši rokās nedodas. Cilvēks, kurš ir dziļi iekšā radošajā procesā, nespēj sev melot, līdz ar to viņa iekšējā pasaule ir ļoti trausla. Ar saviem spēciņiem tur grūti tikt galā, bet pārsvarā jau katrs ir viens, un tad – kā kuram veicas. Tas ir smags pārbaudījums, bet nedomāju, ka uz kopīgā fona tas ir kas absolūti slikts. Šo pasauli un dzīvi vismaz es uzskatu par dvēseles skolu, un gan Juris, gan Pēteris, gan Niks vai Mārtiņš Brauns savu dvēseli šajā dzīvē kārtīgi apmācīja un rūdīja. Nekas jau nav mūžīgs, to tveru filozofiskā kontekstā. Cilvēkiem, protams, tīk izcelt savu pārākumu, visā akcentēt sevi, bet kā teica projekta "Dabas koncertzāle" pārstāve – pret akmens mūžu visa cilvēce ir viena sekunde pirms jaunā gada. Kad padomā šādā kontekstā, tu noploc ar savu egoismu, ļaujies un brīnies par to, kas apkārt notiek. Protams, kad tuvi cilvēki aiziet, tas ir skumji un sāpīgi, jo tukšums ikvienu izsit no ritma.
– Vai un kur šovasar notiks "Dabas koncertzāle"?
– Kovida laikā uztaisījām pāris filmas, iespaidīgs koncerts ar Berlīnes filharmoniķiem notika Vācijā, bet nu jau būs pusotrs gads, kopš Latvijā nekas nav noticis. Projekta mašinērija ir ļoti liela, nav viegli to iekustināt, bet šī mēneša beigās izšķirsies, vai pasākums vasarā notiks vai ne. Pašlaik svaru kauss vairāk sveras uz "būt".
– Un kā ar daudzietilpīgo "Brīnumskapi"?
– Koncerta producents Sandis Mohovikovs ir aizdedzies arī par "Brīnumskapi", un vairāki koncerti nākamajā decembrī jau ir ielikti. Tas vairs nebūs jubilejas sakarā, un faktiski jubilejas man nemaz nepatīk svinēt. Jubilejas koncerttūri veidojot, bija vēlme īpašākā gaismā izcelt sakrājušās dziesmas, pie viena izdodot arī plati. Paskaitīju, ka man ir vairāk nekā 600 dziesmu, Aigaram Voitišķim – vēl vairāk. Koncertā skanēs tikai šo dziesmu izlase. Pirmajā daļā būs svarīgi klausīties dziesmu vārdus un tekstus, otrajā daļā ies vaļā ballīte ar grupas hitiem.
20.02.2024.