Būs paskrējušas nedēļas, kopš Madonas kultūras namā notika konkursa "Mis un Misters Madona 2015" finālpasākums. Laikraksta "Stars" lasītāju simpātiju balvu un līdz ar to – laikraksta pusgada abonementu konkursā ieguva Santa Linda Liepiņa un Kalvis Pogulis.
Lai pateiktos "Stara" lasītājiem, kas noticēja viņiem un, sūtot anketas, par saviem favorītiem izvēlējās tieši Santu un Kalvi, abi jaunieši iegriezās redakcijā. – Paldies balsotājiem un arī "Stariņam" par šādu fantastisku iespēju, – pateicās konkursa dalībnieki. Santu un Kalvi aicināju uz plašāku sarunu.
Cer atgriezties Madonā
Santa Linda Liepiņa ir madoniete, šobrīd studē Rīgas 1. medicīnas koledžā un cer atgriezties dzimtajā pilsētā, lai Madonas slimnīcā sevi pierādītu kā zinošu un profesionālu vecmāti. Santa ir absolvējusi Madonas Valsts ģimnāziju, Madonas mūzikas skolā apguvusi klavierspēli.
Arī Kalvis Pogulis par dzimto sauc Madonas pusi. Viņš absolvējis Madonas pilsētas 1. vidusskolu, šobrīd studē Rīgā, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas 3. kursā, kur apgūst fizioterapeita profesiju ar specializāciju sporta jomā. Lai gan Kalvis jau saņēmis darba piedāvājumu no tālākām vietām, viņa simpātijas pieder Madonai, un, kas zina, varbūt viņš atgriezīsies „Pilsētā, kurā esi gaidīts". – Sevi redzu Madonā, taču dzīve ir dzīve, vēl nezinu, kā viss iegriezīsies, – bilst jaunietis. – Esmu lauku puika, kurš uzaudzis pie vecāsmātes laukos tepat Bērzaunē, Mārcienā, Madonā. Daba un mežs ir mana sirdslieta, Rīgas akmeņi nesaista. Tas ir tikai laika jautājums, lai atgrieztos mājās.
„Gandarījums ir milzīgs"
Santa Linda Liepiņa konkursā ieguva ne vien laikraksta "Stars" lasītāju simpātiju balvu, bet arī titulu "Mis Foto Madona 2015", "Mis Skatītāju simpātija Madona 2015" un solāriju studijas "Blue Box" simpātiju balvu.
– Ziedi bija kā izlaidumā, – atceras Santa.
Kalvis Pogulis savukārt līdzās "Stara" balvai ieguva titulu "Misters Foto Madona 2015".
– Konkursam pieteicos tādēļ, ka bija ģimenes, drauga un draudzeņu atbalsts, – aicināta uz sarunu, pastāsta Santa Linda Liepiņa. – Visi juta, ka vēlos to paveikt un, ja neaiziešu, visdrīzāk, ka ļoti nožēlošu. Gandarījums pēc konkursa fināla ir milzīgs. Konkursa laikā pārvarēju savas bailes no skatuves, uzdrošinājos un negaidīti saņēmu daudz balvu. Tituls "Mis Foto Madona" bija absolūts pārsteigums, paldies fotogrāfam Mārim Kreicbergam, ar ko sastrādāties bija ļoti viegli. Tā kā auguma ziņā no konkursa pārējām dalībniecēm esmu visīsākā, par balvām vispār nedomāju. Bijām iepriekš savā starpā sprieduši, kas varētu iegūt titulus, bet neviens par to neiespringa, augstāk galvu necēla, un visi jutāmies vienādi. Konkursa laikā baudīju procesu un darīju to, ko bijām samēģinājuši. Paldies horeogrāfam Rolandam Radionovam, kas ir ļoti talantīgs un profesionāls speciālists savā jomā.
Iegūta otra ģimene
Santa atklāj, ka līdz konkursam viņas skatuves pieredze bijusi samērā ierobežota: – Dejoju tautisko deju kolektīvā un dziedāju korī. Solo priekšnesumus nekad neesmu veikusi, tāpēc publiskā uzstāšanās apakšveļā nebija viegls solis. Pēc pasākuma kopumā saņēmu tik daudz pozitīvu emociju, ka vēl ilgi staigāju apgarota. Lentes un balvas ir viens, bet cilvēki, ko iepazinu konkursa laikā, ir lielākais ieguvums. Ar pārējiem konkursa dalībniekiem esam norunājuši nākamās tikšanās laiku, tā ka viss turpinās – tikai ne vairs uz skatuves, bet pašu starpā.
Santa piebilst, ka konkursa sagatavošanas procesā jauniešiem satuvināties palīdzēja psiholoģe Gunta Dreimane. Tāpat saskatīt labo citos konkursantos palīdzēja režisore Inese Zīle. – Tagad visi esam kā otra ģimene, – secina jauniete.
Ceļš uz jaunu vaļasprieku
Titulus un balvas nebija cerējis iegūt arī Kalvis Pogulis.
– Svarīgākais man bija laika posms, ko pavadījām visi kopā, no pirmā mēģinājuma līdz ģenerālmēģinājumam. Procesa laikā tika gūtas arī traumas, paspēju iegriezties slimnīcā, tomēr visa vainagojums bija konkursa fināls, kad nokļuvām rampas gaismā, mūs fotografēja, pasniedza ziedus un dažādas veltes, – atceras Kalvis. – Pirmās dejas laikā sirds burtiski lēca pa muti – redzēju skatītāju pārpilno zāli, apzinājos atbildību publikas priekšā – bija nenormāls uztraukums. Pēc tam pakāpeniski nomierinājos, darīju, kas jādara, stresam nebija laika. Patika defilē iznāciens – meitenes pirmajās rindās miedza ar acīm, smaidīja, es arī piemiedzu aci, veidojās saspēle ar publiku. Uztraukums otrreiz parādījās, dejojot valsi. Neesmu dejotājs, kaut tagad sāku apsvērt domu, ka varētu pieteikties tautisko deju kolektīvā. Deja mani uzrunāja, un kolektīvo izjūtu, ko jutu kopā ar pārējiem konkursa dalībniekiem, vārdos aprakstīt grūti. Katrā ziņā neko tādu citur nebiju guvis un to vēlos izbaudīt arī nākotnē.
Mierpilnais Valters Krauze
Par konkursa ieguvumu Kalvis sauc tikšanos ar jaunu draugu un paziņu loku. "Rīgā, veidojot vizītkartes klubā "Četri balti krekli", bija interesanti iepazīties ar Māri Grigali, Andri Kiviču un citiem šovmeņiem un mūziķiem. Mūsu draugu pulciņam pievienojās Inese Sproģe, kas atbalstīja visus klubā un atbrauca uz Madonu, atvedot kūku. Patika arī pieredze kopā ar Valteru Krauzi. Uz skatuves viņš ir ļoti mierīgs un šo mieru ienes citos. Ienākot aktieru telpā, kur aizkulisēs grimējāmies, Valters šo to pajautāja, pasmējās un uzlādēja ar pozitīvu atmosfēru. Viņam ir labs humors, sava dzirkstelīte, kas palīdz atbrīvoties."