Šovasar apritēs 150 gadu, kopš 1866. gada 18. jūlijā Lazdonas mācītājmuižā tika sarīkoti apkārtējo skolu audzēkņu dziedāšanas svētki, kas tiek uzskatīti par pirmajiem skolu jaunatnes kopdziedāšanas svētkiem Latvijā.
Pērn vēsturiskajā vietā tika uzstādīts XI Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku vizuālais tēls „Latvija skan" (autors Ivars Mailītis). Netālu atrodas dziesmu svētku virsdiriģenta Haralda Medņa mājas „Dzintari", kur 1. jūnijā iecerēts atvērt izstādi „Pirmā skolēnu Dziesmu diena un tās nozīme Latvijas izglītības un kultūras kontekstā" ar domu nākotnē iekārtot pastāvīgu ekspozīciju par skolēnu dziesmu svētku tradīcijām, kuru veidotu visi Latvijas skolēni, vedot un dāvājot dokumentus, priekšmetus, fotogrāfijas, stāstus.
Madonas novada pašvaldība, Praulienas pagasta pārvalde un Madonas bērnu un jauniešu centrs 1. jūnijā te organizēs arī Latvijas skolēnu Dziesmu dienu.
Vēsture nav izzināta
Meklējot materiālus topošajai izstādei, Inesi Mailīti pārsteidzis fakts, ka nopietna pētījuma par skolu jaunatnes dziesmu svētkiem līdz šim nav bijis. – Visos avotos, arī tajos, kas izdoti atjaunotās neatkarīgās Latvijas laikā, minēts, ka pirmie skolēnu dziesmu svētki notika Rīgā 1960. gadā. Tomēr patiesība ir cita, turklāt – ar lietiskiem pierādījumiem, – norāda Inese.
Kolekcionārs Roberts Kulpe no Ikšķiles, kas vāc materiālus par dziesmu svētkiem jau 30 gadu, nesen viņai uzticējis oriģinālbildes no 1922. gada, kad Rīgā, Esplanādē, notika Latvju jaunatnes dziesmu svētki. Roberta Kulpes kolekcijā ir arī nozīmīte „Latvju jaunatnes dziesmu svētki" no 1922. gada un nozīmīte no jauniešu dziesmu svētkiem 1928. gadā. – Tas ir dokumentāls pierādījums tam, ka pirmie skolēnu dziesmu svētki Rīgā notika jau 1922. gadā, – uzsver Inese. – Turklāt kolekcionārs piekrita šīs nozīmītes izstādīt Praulienas pagasta „Dzintaros", kad tie būs saposti, jo, izrādās, Haralds Mednis arī viņam ir liela autoritāte.
Būtiski, ka no mūsu apkārtnes 1922. gada svētkos piedalījušies Madonas vidusskolas, Cesvaines valsts vidusskolas, Latvju Jaunatnes savienības Vestienas organizācijas, Dzelzavas, Lazdonas, Oļu un Praulienas kori. „Mūzikas darbinieku atbalstīta, kara gados dibinātā Latviešu Jaunatnes savienība sarīko Latvijas Jaunatnes dziesmu svētkus Rīgā, speciāli jaunceltajā Esplanādes estrādē, 1922. gada 18.-22. jūnijā. Pārsteidz 126 koru 3000 dziedātāju lielā kopkora uzstāšanās. Par virsdiriģentu aicināts jau pieredzējušais P. Jozuus (svētku laikā saslimst) un divi debitanti – T. Reiters un E. Melngailis. Organizatoriem izdodas atjaunot I-V svētku dziesmu kara tradīciju, kas nākamajos Dziesmu svētkos, par nožēlu, nepelnīti tiek aizmirsta," izdevumā „Dziesmu svētku mazā enciklopēdija" raksta Ilma Grauzdiņa.
Koru karos 1922. gada svētkos kopumā piedalījušies septiņi kori. Madonieši, diriģenta Kārļa Jurģīša vadībā, ieguvuši 2. vietu – to savā pētījumā apliecina Madonas novadpētnieks Jānis Bērziņš.
Projekts Kultūrkapitāla fondam
Šobrīd Inese Mailīte gatavo projektu Valsts Kultūrkapitāla fondam, lai varētu izdot Pierakstu burtnīcu, ko 1. jūnijā Dziesmu dienā izdalīt Latvijas skolēniem. „Tā kā oficiāla pētījuma par skolēnu dziesmu svētkiem vēl nav, bet vēsture tiek pasniegta nepilnīgi, uz 1. jūniju esam iecerējuši izdot materiālu par mums zināmo. Vēlamies ieteikt Kultūras ministrijai un Izglītības un zinātnes ministrijai veikt pētījumu par šai jomā neizpētīto."
– Madonas novada domes nodoms sarīkot 1. jūnijā Latvijas skolēnu Dziesmu dienu, atzīmējot pirms 150 gadiem šajā novadā notikušos pirmos latviešu skolēnu koru svētkus, ir atbalstāms kā nozīmīgs, aktuāls nemateriālās kultūras saglabāšanas un attīstīšanas sarīkojums, – no savas puses uzsver J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas goda profesors Arnolds Klotiņš. Viņš piekrīt konstatējumam, ka latviešu dziesmu svētku vēstures izpētē skolēnu dziesmu svētkiem līdz šim nav pievērsta vajadzīgā uzmanība. – Būtībā šis mūsu dziesmu svētku atzars šobrīd ir vēsturnieku ignorēts un tāpēc prasītu arī valsts struktūru pūles un ieguldījumu tā izpētē un popularizācijā, – apliecina goda profesors. – Īpašu atzinību pelna Madonas novada kultūras darbinieku vēstulē ietvertais netiešais atgādinājums, ka 1866. gada 18. jūlija skolēnu dziesmu dienā ir piedalījusies arī Lazdonas Dziedāšanas biedrība, tātad – pieaugušo dziedātāju koris. Piebilstams, ka arī 1948., 1950. un 1955. gada dziesmu svētkos skolēnu kori piedalījās līdzās pieaugušajiem. Šis atgādinājums vēlreiz aktualizē jautājumu, ka skolu koru līdzdalība vispārējos dziesmu svētkos un varbūt pat vienotā repertuārā ar jauniešu koriem varētu būt spēcīgs pusaudžu socializācijas un valstiskas apziņas attīstīšanas instruments."
Diriģents Haralds Mednis savulaik teicis: „Ja nebūtu Dziesmu svētku, nebūtu Latvijas." Jācer, ka, sagaidot Latvijas simtgadi, par skolu jaunatnes dziesmu svētkiem un to vēsturi mēs visi zināsim daudz vairāk un pamatotāk, nekā tas ir šobrīd.