Rīt, kad atzīmēsim Pirmo latviešu skolēnu koru svētku 150. jubileju un Madonā, Saieta laukumā, notiks vērienīgs skolēnu koru koncerts, Praulienas pagasta „Dzintaros" tiks atklāta uzrunājoša ekspozīcija, ko veidojušas tās autores – Inese Mailīte un Inese Jakobi.
Apmēram 30 mēnešu Inese Mailīte ir darbojusies Madonas novada pašvaldības projektā „Haralda Medņa muzejs". Par to, kas izdarīts, vaicāju viņai pašai.
Stāsta Inese Mailīte: – Aizvadītais posms man bijis rūpīgi pārdomāts un plānots darbs, galvenokārt neskaitāmas stundas, ko pavadīju bibliotēkās, arhīvā, muzeju krājumos Rīgā. Cita pēc citas pāršķirstītas grāmatas, laikraksti, dokumenti. Bijušas tikšanās ar Haralda Medņa vadīto koru dziedātājiem, Dziesmu svētku virsdiriģentiem, radiem un laikabiedriem Vecpiebalgā, Siguldā, Limbažos, Daugavpilī.
Nepārvērtējami ir tas, ka mums līdzās tepat Madonā dzīvo aktīvs, dzīvespriecīgs un ar vislielākajām zināšanām par Madonas novada dziesmu tradīcijām gan Latvijas, gan Eiropas kontekstā apveltītais skolotājs Jānis Bērziņš. Viņš ir personība, no kuras esmu smēlusi daudz, daudz zināšanu. Viņš bija pirmais, pie kura griezos ar ideju – virsdiriģenta Haralda Medņa mājās nākotnē ierīkot ekspozīciju par Skolēnu dziesmu svētku vēsturi un nākotni. – Jā, tāda pētījuma un ekspozīcijas nekur Latvijā nav. Mēs būtu pirmie, jo pie mums notika Pirmie latviešu skolēnu dziesmu svētki! – prieku pauda Jānis Bērziņš.
Tieši šogad, pateicoties Madonas bērnu un jauniešu centram, piepildīsies viņa pirms 10 gadiem daudzinātā ideja – sarīkot pasākumu skolēniem, atzīmējot šo nozīmīgo, mazzināmo vai daudziem pat nezināmo faktu.
Haraldam Mednim šogad apritēs 110 (dzimis 1906. gada 16. augustā). 1. jūnijā tiks atvērta Haralda Medņa vecāku iesāktā un viņa un mammas 1931. gadā (šogad 85) pabeigtā māja, lai ikviens varētu iepazīties ar asniem, kuri pēc dažiem gadiem veidos ekspozīciju par virsdiriģentu Haraldu Medni, Skolēnu dziesmu svētkiem, Lielās dziesmu vietas idejas autoru Arti Kumsāru, Vidzemes sēļiem, par kuriem ziņas vākusi kaimiņmājas dzejnieka, Haralda Medņa drauga Jāņa Medeņa meita, zinātniece Maija Poiša.
Kā teica muzikologs Arnolds Klotiņš: – Tas ir kaut kas pilnīgi negaidīts! Jūsu rokās tagad ir ārkārtīgi vērtīgs materiāls.
Un materiālu tiešām ir daudz, bet vēl vairāk ir neapkopotā, neatrastā, neizzinātā. Tikai niecīga daļa būs skatāma ekspozīcijā, ko Haralda Medņa „Dzintaros" atklāsim 1. jūnijā.
Haralda Medņa mājas viesu istabā varēs apsēsties atjaunotajos divos krēslos, izstaigāt Medņa puikas (tā lazdonieši sauca Haraldu Medni) māju vēl pirms tās renovācijas. Liels prieks, ka pa mājas logu var redzēt vietu, kur pirms 150 gadiem mācītājs Rūdolfs Guleke un cimzietis Kārlis Pētersons Lazdonas mācītājmuižā sarīkoja Pirmos latviešu skolēnu koru svētkus un tagad uzstādīts XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku vides objekts „Latvija skan". 1. jūnijā to varēs ieskandināt. Kā uzsver šī objekta autors, mākslinieks Ivars Mailītis: – Šajā dienā dāvināsim īstas stabules „Latvijas ērģelēm", kuras vēlāk, simtgades Dziesmu svētkos, lai pateiktos, godinātu, sargātu tautas svētāko mantojumu, skanēs Rīgā.
Par apkārtni nesavtīgi rūpējas Praulienas pagasta pārvalde. Paldies viņiem!
– Lēni, soli pa solītim, pēdējie pieci gadi ir pagājuši Lielās dziesmu vietas zīmē. Pateicoties Jāņa Bērziņa brīnišķīgajiem pētījumiem par Madonas apkaimē notiekošo pirms 150 gadiem un agrāk, radās ideja celt saulītē aizmirstus vai vienkārši nenovērtētus vēstures faktus, – no savas puses apliecina Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolas direktors Mārtiņš Bergs. – Lielā dziesmu vieta ir process – nesteidzīgs, bet pamatīgs, un esmu pārliecināts – neapturams. Tas sevī ietver jau izdarīto – Ineses Mailītes veikto milzīgo izpētes darbu, Mākslas akadēmijas studentu veikumu, kā arī to, kas šobrīd notiek Haralda Medņa mājā „Dzintari". Bez tam uzstādīts novadnieka Ivara Mailīša XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku vides objekts „Latvija skan" un atklāts Lielās dziesmu vietas idejas autoram Artim Kumsāram veltītais tēlnieka Ģirta Burvja piemineklis „Ceļš uz dziesmu" Vistiņlejas kapsētā. Esam nonākuši pie vēsturiski svarīga brīža, jo tiek atzīmēti 150 gadu, kopš Lazdonas mācītājmuižā notika pirmie skolēnu dziedāšanas svētki. Šis agrāk neatzīmētais fakts šodien iegūst reālu skaņu, un esmu pārliecināts – tas ir atšķīris jaunu lappusi Dziesmu svētku sākotnes izpratnē.
AGRA VECKALNIŅA foto