Madonas laikmetīgās mākslas galerijā "MABOCA galerija Visuma Centrs 2" atklāta izstāde "Vakarēšana".
Izstādi veidojuši mākslinieki Kristians Brekte, Ernests Kļaviņš un apvienība "Shady Ladies" jeb Margrieta Griestiņa un Ieva Putniņa.
– Tas ir turpinājums manai idejai par galerijas gada plānu saistībā ar noteiktiem laika posmiem. Šī izstāde bija iecerēta uz Helovīna svētkiem, bet notika neliela nobīde, un nu jauno ekspozīciju var skatīt līdz 25. janvārim, – stāsta galerijas vadītāja Margrieta Griestiņa.
Baisie tēli liek mobilizēties
Viens no izstādes autoriem – Kristians Brekte – ir pazīstams latviešu mākslinieks, arī Glezniecības katedras vadītājs Mākslas akadēmijā. Tie, kuri seko līdzi mākslas procesiem, zina, ka Kristiana Brektes vizuālajā valodā rodamas atsauces uz gotikas un blekmetāla subkultūrām, mākslinieku aizrauj sabiedrības tumšā puse, un savos darbos viņš apspriež nāves, ciešanu, seksualitātes, ticības un amoralitātes jēdzienus. Sižetiskais vandalisms autora instalācijās mijas ar izcilu formas tīrību un tehnisku nostrādātību, ko varam vērot arī Madonā.
Galerijā "MABOCA" Kristians Brekte izstādījis divus darbus: uz skatuves gala sienas izveidota velna galvas instalācija, bet telpas vidū iekārtas trīs melnas svilpes kārdinātāja galvas atveidā, kurās, ja vēlas, var arī iepūst. Šiem māla svilpauniekiem autors pievienojis vārdus: "Ja svētdienā svilpo, velns dejo."
Aktualizē garīgās realitātes
Gaisma un tumsa. Labais un ļaunais. Tie nav tikai jēdzieni, tā nav nevainīga spēle, bet realitāte. Dievs ir persona, un arī kritušais eņģelis ir persona. Dievs dod brīvību izvēlēties, bet piekodina, ka uzvarēt ļaunumu saviem spēkiem neizdosies. Sātana valstība pasaulē ir klātesoša, un viņš diemžēl ir gudrāks un viltīgāks par cilvēku. Patiesības robeža iet caur katra sirdi, un ietērpšanās gaismā vispirms nozīmē konkrētu rīcību. Izstāde atgādina, ka ļaunums pasaulē ir arī tāpēc, lai mēs neaizmigtu. Tā ir cīņa ar sevi, jo ļaunuma valstība ielaužas it visur. Redzētais ļauj apjaust, cik aktuāli ir meklēt patiesību, jo tik daudz spēku vēlas cilvēku dabūt sev. Nespēlējies, neesi naivs! Meklē patiesību un integrē to savā dzīvē! Adventa laiks, kurā dzīvojam šobrīd, ir aktivitātes un rīcības laiks. Būt nomodā, ielikt visas pūles, lai dziļāk pārdomātu, kam sekojam, ko izvēlamies ik mirkli. Lai gaisma spētu uzvarēt tumsu, esam aicināti nevis pasīvi noskatīties, bet iekšēji mobilizēties gaismas atnākšanai.
Komiksu cienītājiem
Izstādes otrs autors ir Ernests Kļaviņš – izcils komiksu mākslinieks, kas komiksu tēlus ietver gan pašos komiksos – vairāku secīgu, viens aiz otra izvietotu zīmējumu kopumā, gan grafikās, gleznās un skulptūrās. Žurnālā "Ir" Ernests Kļaviņš regulāri publicē savus zīmējumus par sabiedrībā aktuālām tēmām, bet Madonas galerijā viņš komiksus pārveidojis par gleznām, kuru tēma – "Mafloki – kosmiskie apziņas parazīti". Tie ir autora izdomāti tēli, kosmiski supervaroņi. Jautāta, vai izstādē redzamais skatītāju apskatei izlikts pirmo reizi, galerijas vadītāja komentē, ka atsevišķi Ernesta Kļaviņa darbi bija skatāmi digitālā formātā, bet dažas viņa gleznas, kad pakoja vešanai uz Madonu, bija vēl slapjas, un vienā suns pat pamanījās ielikt purnu. Tad autors mazo pārpratumu ātri izlabojis.
Butaforiskas lietas kā īstas
Izstādē lielu darbu paveikusi apvienība "Shady Ladies" jeb Margrieta Griestiņa un Ieva Putniņa.
– Individuāli kā autore es nodarbojos ar glezniecību, bet apvienībā vairāk darbojos ar performanci, – komentē Margrieta Griestiņa. – Viss ir roku darbs, vispirms izveidojām formas, pēc tam tās apgleznojām. Redzamais pārsvarā ir no putuplasta, figūrām izmantota arī papjēmašē tehnika. Darba gaitā no putuplasta izgrieztās formas izskatījās samērā abstrakti, bet tad, kad tās apgleznojām, radās ilūzija par reāliem priekšmetiem – koka dēli, pudeli, arbūzu, kukaiņiem. Dzīvē "Fantas" skārdenē, piemēram, nebūs ieklāta ēna, bet, lai panāktu līdzību, autoram ēna ir jāieklāj, tā palīdzot ilūzijas radīšanai. Izstādes atklāšanā daudzi cilvēki noticēja, ka tie ir īsti priekšmeti – palma, banāni, liānas, laternas, bet viss ir butaforija. Ja kopīgajā izstādes telpā ir gleznas, kāda centrālā instalācija, tad blakus tām ir grūti likt vēl kādas citas gleznas, tāpēc izvēlējāmies strādāt ar figūrām un butaforijām, kas papildina kopīgo stāstu.
Laikmetīgā mākslas vēsts
Izstādes anotācijā rakstīts: "Namu, kur reiz dzīrojuši ļaudis, ir apsēdušas nešķīstas būtnes. Vecais Svilpavnieks namā dzīro brīvdienās. Viņam patīk lieli publiski trīsdiennieki. Sanākušie ballētāji kratās Svilpavnieka mūzikas ritmos vai vārtās uz zemes, kaifojot no svilpes basa. Turpmākās četras nedēļas dienas Svilpavnieks nozūd no radara. Mafloki – kosmiskie apziņas parazīti – šo telpu apmeklē vien pāris reizes mēnesī, taču, lai katra ierašanās tiem būtu kā atgriešanās mājās, namā pie kādas sienas ir izvietotas glītas bildes, kur redzami šādi tādi izvilkumi no mafloku ikdienas dzīves. Pārējās dienās šajā namā uzturas kāds langūru pērtiķu pāris. Pērtiķi regulāri uz telpu savelk pārtiku un atkritumus, kas salaupīti vietējā ciemā. Kopā ar atkritumiem telpā ir nokļuvuši arī daži kukaiņi, kas, velkot pēdējo dzīvību, domā par vasaru jeb "bērnības čilu"."
13.12.2022.