11. augustā brīvdabas estrādē pie leģendārā tenora Jāņa Zābera muzeja “Vecais Ceplis” izskanēja populāras operu un operešu melodijas no izcilā dziedātāja Jāņa Zābera repertuāra.
Piektajos Jāņa Zābera Mūzikas svētkos, kur saule šoreiz mijās ar nelielu lietu, tautā jau iedzīvinātās melodijas izpildīja Trīs Latvijas tenori – Nauris Puntulis, Guntars Ruņģis, Miervaldis Jenčs, kā arī operdziedātāji – Andris Ludvigs, Inga Šļubovska – Kancēviča, Dainis Skutelis un pianists Māris Žagars.
Latviešu tautas gaišais ģēnijs
Balss dotumu ziņā visās Latvijas opermākslinieku paaudzēs uzreiz pēc Otrā pasaules kara Jānis Zābers ir bijis pats spilgtākais un apdāvinātākais tenors. Neatkārtojams tembrs, izcila muzikalitāte, spoža tehnika, temperaments un jutekliskums – šie muzikoloģes Daigas Mazvērsītes izceltie mākslinieka dotumi tikai daļēji spēj atspoguļot neizsakāmo Zābera dziedājuma pievilcību. Pēc laikabiedru atziņām tās būtisks papildinājums bija arī tenora staltā stāja, patīkamais izskats un vīrišķīgais raksturs.
Jāņa Zābera neparasti spilgtā vokālā apdāvinātība – saulainais, skaistais tembrs, plūstošā kantilēna, izcilā muzikalitāte – rosināja viņu savulaik izvirzīt studijām Itālijā, kur dziedātājs kā itāļu komponista Dzakomo Pučīni operu liels cienītājs un viņa āriju izpildītājs turpināja arī stažēties.
„Latviešu tautas gaišais ģēnijs", „tautas iemīļotākais dziedonis", „patiess mākslinieks un brīnišķīgs dziedātājs" – tā savulaik tika dēvēts mūsu novadnieks Jānis Zābers.
Piemin arī dzejnieku Jāni Gavaru
Jānim Zāberam veltītajā koncertā 11. augustā koši tika ieskandināta vēl kāda novadnieka – Jāņa Gavara – jubilejas atcere, proti, viņa simtgade. Dzejnieks, muzikants un muzejnieks Jānis Gavars gadu pēc tam, kad Jāņa Zābera dzimtajās mājās Meirānu "Vecajā Ceplī" tika atklāts muzejs, desmit gadus līdz pat aiziešanai pensijā strādāja par šī Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja filiāles vadītāju. Operdziedātājam Jānim Zāberam viņš veltījis dzejoļus: "Zied dvēseļu zeme" un "Es nākšu vēl".
11. augusta svētkos dziedātājs Dainis Skutelis izpildīja Elgas Igenbergas un Jāņa Gavara dziesmu "Pie Aiviekstes" – no iecerētā, bet tā arī nepabeigtā un neizskanējušā dziesmu cikla ar šādu pašu nosaukumu. Elga Igenberga un Jānis Gavars, tiekoties "Vecajā Ceplī", to savulaik bija iecerējuši kā veltījumu Jānim Zāberam. Diemžēl no apjomīgāka cikla šī dziesma palika kā vienīgā kompozīcija, kura ik pa laikam skanīgi atgriežas pie klausītājiem. Lubānā dziesma "Pie Aiviekstes" ieguvusi pat himnisku statusu.
Atbalsts no daudziem
Pasākumu, ko piekto gadu Meirānu pusē producēja Jānis Kļaviņš un viņa uzņēmums "Forte Production", šogad kā allaž atbalstīja Madonas novada pašvaldība, Lubānas apvienības pārvalde un Jāņa Zābera dzimta. Īpašs paldies muzeja "Vecais Ceplis" saimniecei – Jāņa Zābera brāļa meitai Guntai Briezei, kas muzeja durvis jo plaši atver ikvienam interesentam.
– Piektie Jāņa Zābera Mūzikas svētki aizvadīti ļoti skaisti, – laikrakstam apliecina novada domes deputāts, Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolas skolotājs Artūrs Grandāns. – Esmu bijis uz visiem šiem svētkiem, un man tā jau ir tradīcija augustā apmeklēt Jānim Zāberam veltītos koncertus. Programma kā vienmēr gan muzikāli, gan režisoriski bija ļoti pārdomāta. Trīs tenori bija izcili, un arvien priecē, ka arī jaunie dziedātāji – kā Dainis Skutelis – attīstās un kļūst jo gadu spilgtāki. Savukārt Inga Šļubovska – Kancēviča nenoliedzami ir viena no beidzamo gadu vadošajām operu un koncertu dziedātājām Latvijā. Šoreiz koncertā dzirdējām gan operu, gan operešu ārijas, un koncertmeistars Māris Žagars pie flīģeļa bija nepārspējams.
No visas Latvijas
Kaut šoreiz uz Jānim Zāberam veltīto koncertu neieradās ļaužu tūkstoši, kā tas bija savulaik, kad nesen izcilais tenors bija devies mūžībā (viņu pavadot, satiksme Rīgā tika slēgta un pavadītāju pulkā bija 40 0000 cilvēku!), klausītājos viņa personība bija dzīvā atmiņā un joprojām daudzi bija kā apburti ar dziedātāja siltumu izstarojošo balsi, ar sirsnību, kura pat vismazāko dziesmu spēja pārvērst neatkārtojamā šedevrā, 11. augustā Meirānos tomēr interesentu bija daudz.
– Esmu ievērojis, ka gadu no gada uz Zāberam veltīto koncertu atbrauc plašs cilvēku loks no visas Latvijas, – komentē Artūrs Grandāns. – Tie ir operas mūzikas mīļotāji, vokālās mūzikas cienītāji, kas mēro prāvu ceļu līdz galapunktam. Protams, Jānim Zāberam veltītā pasākumā koncerta programmai jābūt saistītais ar vokālo mūziku, ar Jānim Zāberam iemīļoto kamermūziku, arī populāro mūziku. Katru gadu programmā tiek atrastas jaunas nianses, atceros, ka iepriekš koncertā piedalījās komponists Juris Kulakovs, tika atskaņota arī viņa kompozīcija.
Katrā ziņā ļoti jādomā par nākamo gadu, kad Jānim Zāberam būs 90 gadu jubileja. Izdevumi, protams, aug, un šogad, piemēram, nevarēja koncertam piesaistīt orķestri. Iespējams, jāmeklē lielāks atbalsts no pašvaldības, protams, katru gadu finansiāli šo pasākumu mēs, novada deputāti, atbalstām, tāpat savu pienesumu dod Lubānas apvienības pārvalde. Tiek apkopta apkārtne, izpļauta koncertam domātā vieta, atvesti krēsli utt.
Valstiska atbalsta nepieciešamība
Kā zināms, tradīcijas atjaunošanas iniciators ir privāts producents – bijušais madonietis Jānis Kļaviņš. Ir sadarbībā ar Madonas novada domi, taču kā uzskata bijušais kultūras ministrs Nauris Puntulis, Jāņa Zābera vārds būtu pelnījis atbalstu valstiskā mērogā.
Kultūrkapitāla fonds līdz šim projektam nav sniedzis savu atbalstu, jācer, ka viss vēl ir priekšā. Jānis Zābers ir mākslinieks – leģenda, viņa dziedājums joprojām ir etalons. – Ja vaicāsit jebkuram latviešu tenoram, viņš jums atbildēs, ka Zābera dziedājums ir etalons, – apliecina Nauris Puntulis. Varēšana, emocionalitāte un degsme ir Jāņa Zābera balss pārlaicīgais spēks.
16.08.2024.