Šodien, 22. septembrī, Murmastienē Martas Bārbales parkā notiks Meža dienām veltīts pasākums, kā arī dzejnieces Martas Bārbales grāmatas “Pie loga putna spārns” atvēršanas svētki.
Grāmatu sastādījusi Dace Zvirgzdiņa, tāpēc uz sarunu aicināju Madonas muzeja kādreizējo un ilggadējo speciālisti.
Impulss no koklētājas
– Murmastienē joprojām februāra beigās notiek Martas brokastis. Šis laiks pieskaņots Martas Bārbales īstajam dzimšanas dienas datumam, nevis tam, kas ir uz papīra un atšķiras par divdesmit dienām, – aizsākumu, kā radās ideja par grāmatu, minēja Dace Zvirgzdiņa. – 2000. gadā biju uzaicināta ciemos uz šīm brokastīm, kur palasīju dažus Martas Bārbales dzejoļus. Tos man atsūtīja koklētāja Maija Cālīte, Martas draudzene ilgu gadu garumā. Zinaīda Kalniņa, Martas Bārbales māsa, kura joprojām dzīvo Murmastienē, toreiz teica: "Nu gan jātaisa grāmata!"
Man tika uzticētas dzejnieces dienasgrāmatas, dzejoļu klades, un es apsolīju grāmatu izveidot. To izdot gan neņēmos – lai naudu meklē Zinaīdas bērni un mazbērni.
Darbs pie izdevuma tapšanas
Tuvojoties Martas Bārbales 90 gadu jubilejai, ko atzīmējām šajā pavasarī, krājuma sastādītāja rosīgi strādāja un vēlējās darbu paveikt līdz nozīmīgajai svētku atcerei.
– 2022. gada martā dzejnieces māsas meita Margarita Selicka no Varakļāniem man atveda kasti un vairākus maisiņus ar kladēm, rokrakstiem, mazām piezīmju grāmatiņām, kalendāriem, kaudzi grāmatu, kur bija nodrukāti Martas Bārbales dzejoļi. Tad sapratu, ka lieta ir nopietna. Tur bija kādas 60 burtnīcas un klades ar Martas dienasgrāmatām, kas rakstītas jau kopš studiju sākuma, – atcerējās Dace Zvirgzdiņa. – Dažu gadu ierakstu trūkst, dažām kladēm izplēstas lapas – nezinām, kas tajās bijis, bet dienasgrāmatās sīki aprakstīta dzejnieces ikdiena, tur ir vēstuļu uzmetumi un saņemto vēstuļu noraksti, reiz nodrukātās recenzijas, pa starpām – dzejoļi. Ko darīt? Izveidoju alfabētisku rādītāju par visiem dzejoļiem, kas ietverti Martas Bārbales grāmatās. Dzejnieces dzīves laikā iznāca 14 dzejoļu grāmatas, kurās ir ap 1170 dzejoļu. Tad pārlūkoju visas klades un burtnīcas, un izrādījās, ka tur ir divu krājumu manuskripti. Vienu ar nosaukumu "Tēvu birzs" 80. gadu otrajā pusē bija veidojis toreiz topošais literatūrzinātnieks Andrejs Grāpis. Manuskripts bija domāts sērijai "Dzeja jaunatnei", bet kaut kādu iemeslu dēļ šī grāmata neiznāca. Ap 90. gadu Marta pati bija sastādījusi vēl vienu dzejoļu krājumu – "Celies, zāle!", to viņa piedāvāja vairākām izdevniecībām, bet sakarā ar sabiedriskās iekārtas maiņu jukšanām un brukšanām grāmata tā arī neiznāca. Vairāki dzejoļi tika iekļauti vēlākos krājumos, kas iznāca Rēzeknē un Rīgā, bet palika arī daudzi nepublicēti dzejoļi. Tad nu no apmēram 600 dzejoļiem, kas grāmatās nav publicēti, jaunajā izdevumā iekļauti 90. Katram dzejnieces dzīves gadam ir viens dzejolis.
Grāmatas izdevējs un izplatīšana
Martas Bārbales grāmatas "Pie loga putna spārns" izdevējs ir biedrība "Varakļonīts", to realizējusi izdevniecība "Sava grāmata" Cēsīs. Tika rakstīts projekts, kas saņēma atbalstu, līdzekļus izdošanai piešķīra arī Varakļānu un Madonas novadu pašvaldības. Tā nu jaunā dzejas grāmata, kaut pēc Martas Bārbales 90 gadu jubilejas ar pusgada novēlošanos, tomēr ir nodrukāta un dosies pie lasītājiem. Atvēršanas svētki saistīti ar Mežu dienām, jo Marta bija "mežu cilvēks". Murmastienē ir Martas Bārbales birzs, kur 2002. gadā vēl dzejniece pati kopā ar māsu piedalījās koku stādīšanā. – Pie viņas mājām "Skalbjudambjiem" uz kādreizējās Bārbaļu zemes tika iestādīti koki; šoruden izdomāts, ka stādīs arī košumkrūmus, – komentēja Dace Zvirgzdiņa.
Jau otrā izdevuma sastādītāja
2003. gadā dzejniecei Martai Bārbalei Dace palīdzēja izveidot grāmatu "Atgriezies, dzērvīte mana". Par jaunāko izdevumu grāmatas redaktore teica: – Tajā ir dzejoļi gan latviski, gan latgaliski. Daļa ir bijuši nodrukāti presē, piemēram, "Starā" vai "Hedvigas Kundzes Avīzē". Visiem dzejoļiem ir klāt pievienots uzrakstīšanas gads, datums un vieta, ja tā ir zināma, savukārt pirmpublicējumiem klāt pielikta zvaigznīte.
Vai, strādājot pie grāmatas manuskripta, bija daudz atklājumu?
– Bija gan, – atbild redaktore. – Kaut tas, ka Marta Bārbale tika rakstījusi dzejoļus, ko pirms Atmodas nevarēja publicēt. Ne gluži politiskus, bet tomēr. Kopumā jāsaka – biju cilvēks no malas, un pēkšņi caur dienasgrāmatām iekļuvu visā dzejnieces dzīvē.
Marta Bārbale necentās izkalpoties
Pēdējos gados dienasgrāmatās vairāk fiksēti laika apstākļi, pašas sajūtas, veselība, mammas veselība, pieminēta māsa, māsas ģimene, kaimiņi.
– Marta bija pieradusi rakstīt, rakstīja teju katru dienu, tas viņu disciplinēja, – turpina dzejnieces daiļrades pētniece. – Tāpat viņa daudz sūtīja vēstules. Vietējie smējās, ka Murmastienes pasts viņas dēļ vien pastāvējis. Dzejniece dokumentēja savu dzīvi. Kad dzīvoja Rīgā, dienasgrāmatās tikpat kā neparādījās dzejoļi. Katru gadu viņa brauca uz Dubultiem, uz Rakstnieku namu, kopā ar dzejnieci Skaidrīti Kaldupi daudzkārt brauca arī uz Rakstnieku namu Jaltā. Tad gan ik dienas viņai bija pa dzejolim. Marta brauca arī radošajos komandējumos pa Latviju – uz lauku rajoniem: Rūjienu, Alūksni, Madonu, Kuldīgu, Saldu. Tur dzīvoja kādas divas nedēļas, izstaigāja bibliotēku, muzeju, pilsētu un piezīmju grāmatās pierakstīja, ko uzzinājusi, pat teikas pierakstīja. Pēc tam parādījās dzejoļi, ko Marta sūtīja drukāšanai vietējam laikrakstam.
Martai Bārbalei nav politisko veltījuma dzejoļu. Viņai nav dzejoļu, ko šodien nevarētu drukāt. Viņa necentās izkalpoties, nekur nebija priekšgalā, partijas biedra kartes Martai nebija. Bārbale rakstīja to, ko sirds lika, un izrādās, viņai ir arī bērnu dzejoļi. Tas visiem radiem bija varens atklājums. Un tas nozīmē, ka perspektīvā var būt vēl kāda grāmata.
22.09.2023.