Tekstilmāksliniece Vita Plūme dzimusi 1955. gadā Kanādā, Monreālā, un ir pirmā kanādiete savā ģimenē.
Viņas vecāki – māte Lūcija Stepanova un tēvs Artūrs Plūme – apprecējās Anglijā trimdas gaitās. Vecāki cerēja, ka viņu trimdas dienas būs īsas, un trīs savas meitas audzināja latviskā vidē, lai ģimene vēlāk varētu atgriezties Latvijā. Tomēr tāds brīdis tā arī nepienāca – Artūrs Plūme mira, pirms Latvija atkal kļuva brīva.
– Tas, ko mēs ģimenē zinām par Artūru Plūmi, Vitas tēvu, ir fakts, ka viņš bija Latvijas armijas virsnieks, – izstādes atklāšanas dienā Madonas muzeja izstāžu zālēs pastāstīja Vitas radiniece – LTV 1 informatīvi dokumentālo raidījumu satura redaktore Sarmīte Plūme. – Artūrs nokļuva Zviedrijā un bija starp tiem latviešiem, ko Zviedrijas valdība 1946. gadā izdeva PSRS. Tā bija vēsturiska vienošanās, kas aprakstīta arī Marisa Vētras grāmatā. Būdams Latvijas virsnieks, Artūrs Plūme saprata, ko viņam var nozīmēt izdošana Padomju Savienībai, un tad Artūrs izdarīja drosmīgu soli – viņš iedūra sev vēderā dunci. Artūrs nokļuva slimnīcā, pēc tam ar draugu un radinieku atbalstu viņam izdevās aizbēgt uz Angliju. Tur viņš satikās ar Vitas mammu un laimīgi nokļuva Kanādā. Tāpēc ir Vita, un šodien viņa ar darbiem ir Madonā.
Pirmo reizi Latviju Vita Plūme apciemoja 1988. gadā. Madonas muzejā pirms divdesmit gadiem mums bija iespēja skatīt mākslinieces personālizstādi. Šoreiz, kad Vita uz Madonu atvedusi ekspozīciju „Noaustie stāsti", tikai viens darbs izstādē ir no tiem (uz dzeloņstieplēm uzkārtas izaustas jostas latviskos rakstos), ko redzējām pirmajā izstādē.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 31.07.2012.
Autore: INESE ELSIŅA
AUTORES foto