Pirms dažiem gadiem Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā bija aplūkojama izstāde „Uz lielās dzīves trases. 20. gadsimta sešdesmito gadu grafiskā valoda", kas atspoguļoja 20. gs. sešdesmito gadu lietišķās mākslas un dizaina kopainu.
Izstāde 2015. gadā atceļoja arī uz Madonas novadpētniecības un mākslas muzeju. Šobrīd muzejs aicina iepazīties ar nākamo desmitgadi izstādē „Skaistuma lietderība. Septiņdesmitie", kas Madonas muzeja izstāžu zālēs skatāma līdz 4. martam.
Izstāde atklāj septiņdesmito gadu lietišķās mākslas jaunās idejiskās un formālās īpatnības, kas veicināja lietišķās mākslas vēsturiski pieņemto tradicionālo lietderīguma nomaiņu ar konsekventām dekoratīvām kvalitātēm.
Pirmie savā jaunradē mākslinieciskās izteiksmes robežas tiecās paplašināt Latvijas Mākslas akadēmijas Keramikas un Tekstilmākslas nodaļu beigušie jaunie mākslinieki, kas jaunradē meklēja saturu un tēlainību, attālinot lietišķo mākslu no tās pamatfunkcijas – praktiskā pielietojuma. Lietišķajā mākslā aktuāls kļuva filozofisku pārdomu un tēlainības caurstrāvots saturs. Tematiskais darbu raksturs atklāja vēlmi tuvoties stājmākslas iespējām.
Līdzās emocionāli piepildītām kompozīcijām autori eksperimentēja ar tekstiliju materiālu, tehnikām un telpiskumu. Tekstilmāksliniekus pastiprināti nodarbināja gobelēna un telpas sintēzes problēmas, kas izpaudās kā vēlme darināt aprisēs brīvas tekstiliju kompozīcijas, pievērsties reljefu un apjomīgu tekstilobjektu veidošanai. Savukārt, sekojot tekstilmākslas attīstības gaitai, arī arhitekti novērtēja jaunās iespējamās tekstila un interjera mijiedarbības formas.
Lietišķās mākslas estētisko īpašību pilnveidošana nodarbināja arī keramiķus. Autoru jaunradē pieauga dekoratīvas formas meklējumi. Par raksturīgu iezīmi šim periodam kļuva dekoratīvas priekšmetu kompozīcijas, kurās to autori jau iecerē pilnībā atteicās no jebkuras citas funkcijas iespējas vai arī praktisko pielietojumu saglabāja tikai simboliskā veidā. Septiņdesmito gadu sākumā aktuāla kļuva jauna pieeja – vairāku radniecīgas formas priekšmetu sakārtojums „mobilās grupās". To ietvaros bija iespējams veidot citas, atšķirīgas formu sagrupējuma variācijas. Mērķtiecīgi tika meklētas paša materiāla estētiskās un dekoratīvās vērtības. Strauji sevi pieteica jauna nozare – dārza keramika. Aizsākās arhitektu un keramiķu sadarbība interjera un apkārtējās vides organizācijā.
Izstādes eksponātu klāsts atlasīts no Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja tekstilmākslas un keramikas kolekcijām. Plašākam šīs desmitgades raksturojumam izmantots fotomateriāls no Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva un mākslinieku privātajiem arhīviem.
30.01.2018.