18. novembrī Parīzē UNESCO ģenerālās asamblejas laikā un Eiropas kultūras ministru foruma ietvaros tika atklāta indigo krāsošanas tradicionālajām tehnikām veltīta starptautiska izstāde „Pastaiga pa indigo ceļu" jeb „Walking the Indigo Walk".
Izstāde tapusi pēc Austrijas iniciatīvas ar mērķi popularizēt indigo krāsošanas tradicionālās tehnikas un parādīt to turpinājumu mūsdienās, iekļaujoties starptautiskajā nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas konceptā. Tekstila meistari, mākslinieki un dizaineri no dažādām pasaules malām kopumā iesniedza vairāk nekā 30 indigo dizaina darbu – no kokvilnas un zīda līdz vilnai un filcam, austus, batikotus un darinātus dažādās apdrukas tehnikās.
Latviju pārstāv divas meistares
Latviju izstādē pārstāv etnoloģe, tautastērpu un dabas krāsvielu eksperte Anete Karlsone un tekstilmāksliniece Baiba Vaivare. Audekli no 18. novembra tika eksponēti uz UNESCO mītnes sētas Parīzē, līdz ar to ikviens garāmgājējs, ejot pa šo ielu, tos varēja apskatīt.
– Tā bija Austrijas iniciatīva un piecu Centrāleiropas valstu kopīga ideja, ka indigo krāsošanai vajadzētu veltīt izstādi, – „Staram" atklāja novadniece Anete Karlsone. – Ekspozīcijā ar darbiem piedalās 18 UNESCO dalībvalstis – trīs Baltijas valstis, Austrija, Bangladeša, Kolumbija, Čehija, Gruzija, Vācija, Ungārija, Indija, Jordānija, Kazahstāna, Nīderlande, Nigērija, Rumānija, Krievija un Slovākija. Mani Latvijas Nacionālajā kultūras centrā uzrunāja Gita Lancere, piekritu, jo Latvijas teritorijā tumši zilie audumi, krāsošana ar indigo jeb mēļi zilām krāsām zināma vismaz kopš 4. gadsimta.
Ideja un izpildījums
Katrai valstij atvēlētais izstādes laukums bija 2,40 × 3,20 metru panno, kas tika papildināts ar informāciju par darbu un tā autoru.
Latvijas pienesumā atklāta gan tradicionālā pieeja, kāda indigo krāsas lietojumā pie mums bija redzama, sākot ar arheoloģiskajām zilajām villainēm, gan mūsdienu tradīcija – šī laikmeta liecība.
Vēsturiskās tradīcijas atspoguļojums
Anetes Karlsones darbs veidots vēsturiskā tradīcijā kā dažādu tumši zilu toņu vadmalas kolāža. Tradicionālajā latviešu zemnieku goda tērpā no vienkrāsaina, tumši zila auduma bija šūtas sieviešu jakas un vīriešu mēteļi. Izstādes eksponātam nepieciešamos audumus Anete krāsoja indigo ekstrakta šķīdumā, un tie austi ar rokām, tradicionāli vadmalai lietotos auduma pinumos – abpusējā trinītī un jauktajā jeb akmeņrakstā.
Audumus auda meistares Ilze Mailīte un Inese Mailīte aušanas darbnīcā „Mailīšu fabrika" Ērgļos, dzija gādāta no Preiļiem.
– Audumi bija baltā un pelēkā krāsā, pēc tam noausto savās mājās – Ļaudonas pagasta „Cērmaukšās" – krāsoju tumši zilā, nedaudz gan atšķirīgos toņos, – pastāstīja Anete. – Vēlējos parādīt, ka pie mums tika lietots tumši zilais, pasaulē indigo ir arī gaiši zils.
No auduma gabaliem Anete vēlāk veidoja kolāžu, kurā redzama saspēle ar krāsu laukumiem.
– Par finansiālo atbalstu projekta īstenošanā gribu pateikties Valsts Kultūrkapitāla fondam, savukārt Ļaudonas vidusskolai un skolotājai Aijai Driksnai pateicība par iespēju ļoti liela izmēra darbam gatavošanas procesā izmantot skolas mājturības kabinetu, – uzsvēra Anete.
Mūsdienu skatījums
Indigo krāsošanas attīstību mūsdienu Latvijā savukārt demonstrē tekstilstudiju „Dzilnas" un „Putnukalns" vadītājas, mākslinieces Baibas Vaivares tekstilija ar personīgu nozīmi. Audiem māksliniece izmantojusi plēstas lina auduma strēmeles, kas iegūtas no palagiem, uz kuriem gulējušas un sapņojušas piecas viņas dzimtas paaudzes simt gadu laikā. Izejmateriālā pielietotais materiāls ir sākot no rokām austa lina līdz smalkam satīnam. Turklāt dabiskais indigo parādās ne vien piesātinātā intensīvi zilā tonī, bet arī dažādās tā mainīgajās niansēs, līdz pat baltajam. Velkos izmantota batikota kokvilna, un rezultāts ir latviešiem raksturīgā lupatsega ar personīgi krāšņu stāstu.
Piedalās izstādes atklāšanā
Vērienīgā izstāde ir aicinājums ceļojumā – ceļojumā indigo pasaulē. Izstādes atklāšanā 18. novembrī Parīzē piedalījās arī abas Latvijas pārstāves.
– Atklāšanā bija klāt arī Latvijas kultūras ministrs Nauris Puntulis, jo nākamajā dienā viņam bija jābūt UNESCO valstu kultūras ministru sanāksmē, kas pulcēja vairāk nekā 100 ministru no UNESCO dalībvalstīm starpvaldību konferencē par kultūras politikas attīstību, – vēstīja Anete Karlsone. – Izstāde Parīzē būs skatāma vairākas nedēļas, pēc tam tā ceļos uz citām valstīm. Ir ļoti būtiski, ka tur esam, jo šādā veidā cilvēki citur pasaulē uzzina par Latviju. Jau ievadījām sarunas, un, iespējams, pie mums starptautiskā izstāde atceļos un būs redzama Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku laikā.
29.11.2019.