Šonedēļ “Siguldas devonā” sākas rosīgas dienas — projekta “Latvju raksti. Citādība” ietvaros tiek iekārtota darbu noslēdzošā izstāde.
Tā būs jau otrā šī projekta lietišķās mākslas darbu skate, šoreiz goda vietā ceļot spilvenu. Izstāde taps, saglabājot cieņu pret tradīciju un vienlaikus apliecinot meistaru radošumu un māku etnogrāfisko apvienot ar laikmetīgo. Izstādē piedalīties aicināti tautas lietišķās mākslas amatu pratēji no visas Latvijas.
Meistarklases kā ievads
Pirms tam – pagājušā gada nogalē "Siguldas devonā" tikās Vidzemes novadu lietišķo studiju dāmas, tai skaitā Sarkaņu Amata skolas pārstāves, lai darbotos projekta "Latvju raksti. Citādība" rīkotajā radošajā meistarklasē. Novembra sākumā smēlušās ideju tiešsaistes lekcijās par to, kā no otrreiz pārstrādājamiem materiāliem tiek adīti, austi, šūti un citos veidos radīti mākslas darbi gan kaimiņvalstīs, gan citos kontinentos, mūsu rokdarbnieces pašas darbojās, apgūstot jaunas iemaņas. Īpaši daudz tikšanās reizē tika domāts par spilvenu, kas "Siguldas devonā" uzmanības centrā nonāks visai drīz. Jaunā izstāde noslēgs Siguldas novada Kultūras centra realizētā projekta "Latvju raksti. Citādība" otro ciklu.
Mīļmantiņa, mierinājums, pagalvis
Idejas par to, kā uz spilvenu skatīties no dažādiem skatpunktiem, meistarklašu dalībniecēm palīdzēja vairākas profesionālas tekstilmākslinieces. Tapa skaidrs, ka spilvens var būt gan mīļmantiņa un mierinājums, gan atbalsts lasīšanas un raudāšanas brīžos, tas var būt pildīts ar papardēm, spalvām un daudz ko citu. Galvenais – spilvena radīšanas process ļauj neierobežotu vaļu fantāzijai un dažādu tehniku izmantošanai. Radošums, dalīšanās ar domām un prasmēm ļāva savstarpēji iepazīties un meistarklasē iegūtās iemaņas vest līdzi, lai dalītos ar savu studiju kolēģiem un tādējādi praktiskās idejas sasniegtu plašu amatnieku loku.
Ilgtspējība un inovācijas
Projekta "Latvju raksti. Citādība" mērķis ir sniegt tālākizglītības iespējas un iedvesmot tradicionālo amatu pratējus visā Latvijā, lielu uzmanību pievēršot ilgtspējībai un amata prasmju apvienošanai ar inovatīviem risinājumiem. To atbalsta VKKF mērķprogramma "Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma" un Vidzemes plānošanas reģions.
Ērgļu audēju pienesums
Izstādei darbus jau aizvedušas Inese Mailīte un Ilze Mailīte.
– Pirmā šī projekta izstāde notika 2021. gadā, uz to veidojām darbu ansambli, kurā ir sega, trīs spilveni, krēslu sēdītes pārklāji, siltuma sega un bumbuļpaklājs. Šogad izstādes tēma ir spilvens, tāpēc radās doma par pārprogrammētajiem spilveniem, – stāsta Ilze Mailīte. – Būs divas sadaļas – viena, kur atklāsies spilvenu puzurs, kas sastāv no centrālā – propolisa spilvena un divos stūros tam pievienoti augu spilventiņi ar kabatiņām, kuros redzami spilvenus piepildošie augi – vērmeles, piparmētras, rožu ziedlapiņas..
Kā izejmateriāls propolisa spilvenam ņemts vecāsmammas rokdarbs – savā laikā viņa izšuva sedziņas, bet kur lai šos deķīšus liek? Tad nu iedevām Vestienas bitītēm, lai sedziņas kļūst par propolisa drāniņām. Tādas tās arī ir – veselīgi smaržojošas, īsti antiseptiķi.
Otra sadaļa ir transformējamie spilveni ar pašaustiem audekliem, 60×60 cm lieliem, kuriem vairākās vietās piestiprināti lipekļi, lai pievienotu nākamos spilvenus. Līdz ar to būs gan atsevišķi spilveni, gan tie veidos segu vai, piemēram, paklāju – katrs varēs savietot šos spilvenus pēc savas vēlēšanās. Spilveni pildīti ar dažādiem materiāliem – skatītāji varēs sēdēt uz siena spilvena, pārrāpot un sēdēt uz aitu vilnas vai kaņepju pakulu spilveniem. Svarīgi, ka spilvenu audumi ir austi no jaukto džemperu dzijas, līdz ar to pielietota otrreizēja materiālu pārstrāde, un rakstainie audumi austi pēc Annas Rasiņas mantojumā saņemtās rakstu grāmatas (1899. g.).
Piedalās divos projektos
Ilze Mailīte ir arī Drabešu aušanas skolas nodarbību vadītāja, un Drabešu muižas Amatu mājas aušanas skolas dalībnieces ar darbiem tāpat piedalīsies Siguldas izstādē.
– Drabešu muižas Amatu mājas vadītāja Inese Roze izdomāja, ka vajag spilvenu ģimeni. Tad nu audējām devu uzdevumu uzvilkt svītrainus velkus, lai spilvenu abas puses būtu vienādas, – atceras Ilze. – Velki simbolizē ģimenes un dzimtas līnijas, jo katrs no mums taču varam saskatīt iezīmes, ko esam pārmantojuši no vecāsmammas, vectēva vai vecākiem. Darbiem izmantota dzija no izjauktiem džemperiem, un audi ir no dažādām krāsām. Spilvenu augšpusē pievienots retinātais vienkārtnis, ko sagrieza un savirpināja, lai iznāktu viltotais persietis. Audējas sagatavoja šādus krāsainus "tārpiņus", kas simbolizē kalnus, lejas, ko savai dzīvei mēs katrs piešķiram, un spilvenu augšpusē tos izkārtoja, kā nu kura vēlējās.
13.08.2024.