No 24. līdz 27. oktobrim Madonā 25. reizi notika mūzikas izglītības pasākums “Ģitāristu sesija”.
Muzicēt, iegūt pieredzi un zināšanas pie mums ieradās vokālisti, ģitāristi, basģitāristi, bundzinieki un koklētāji no vairākām Latvijas vietām. Sesijā piedalījās arī pašmāju interesenti, kam bija pašvaldības nodrošināts finansiālais atbalsts.
Jubilejas sesijas nodarbības un meistarklases vadīja pieredzējuši pedagogi un mūziķi: akustiskās ģitāras skolotājs Egils Leimanis; elektriskās ģitāras – Rihars Lībietis, bungas, perkusijas – Mikus Čavarts, basu mācīja Mārcis Lipskis, kokles – Samanta Ceruka. Meistarklases sesijas gaitā pasniedza jau atpazīstami mūziķi: Ingars Viļums, Kaspars Zemītis, Gints Smukais, Edgars Rubenis, Mārcis Auziņš, Jānis Altmanis, Reinis Reķis, Lauma Matule.
– Esmu šeit, jo mīlu ģitārspēli, – savu tikšanos ar sesijas dalībniekiem iesāka Kaspars Zemītis. – Pats spēlēju klasisko, akustisko un elektrisko ģitāru. Esmu Mūzikas akadēmijas docents – studentiem mācu klasisko ģitāru. Tā kā te sapulcējušies cilvēki, kas vēlas pilnveidot sevi mūzikā, gribu iedot bāzi vai vingrinājumus, lai jūsu instruments sāktu skanēt labāk, lai jūs pilnveidotu mūzikas instrumenta toni un savu spēli arī tehniski. Piebildīšu, ka vingrinājumi ir mūsu komfortam, svarīgi, lai pāri visam ģitārspēle sniedz gandarījumu, kaifu. Pat grūtāko lietu mācoties, svarīga ir patikšana. Ģitāras spēlētājam ikvienā brīdī, kad instrumentu vien paņemam rokās, ir jārada prieks.
Meistarklases laikā tika noskaidrots, ka vadošā roka ģitārspēlē ir labā, jo tā veido skaņu, atbild par pareizām notīm. Tāpat Kaspars Zemītis izstāstīja par priekšrocībām, kādas ir tad, ja stīgu spēlē ar nagu vai ja to kustina ar pirkstu spilventiņiem. Sesijas dalībnieki vingrinājumus kopā ar meistaru šai nodarbībā izspēlēja arī paši, turklāt finālā kopīgi nodziedāja un nospēlēja divas latviešu tautas dziesmas.
– Citiem mūzika ir hobijs vai brīvdienu aizraušanās, man tas ir pilna laika darbs, – savā meistarklasē atklāja novadnieks Mārcis Auziņš. – Ar to baroju savu ģimeni, katru rītu iesēžos mašīnā un braucu uz darba telpu strādāt – mēģināt. Esmu uzrakstījis plānu, ko darīšu, pie kā darbošos. Šobrīd, piemēram, strādāju pie aranžijas skaņdarbam no grupas "Queen" repertuāra. Iespējams, to publikai spēlēšu pēc pusgada, kad uzskatīšu, ka varu paveikt visu, ko tajā vēlos. Ģitāra ir sasodīti labs instruments: pat ja tu nonāc Rīgas sastrēgumā, vari ņemt rokās ģitāru un trenēties. Ar klavierēm tā nevar. Neko citu nemaz nemāku darīt – ģitāru vēlos spēlēt arī turpmāk, tas ir mans ceļš. Neuzskatu, ka man būtu milzu sasniegumi, vienkārši daru to, kas sirdij tuvs, un cenšos to veikt iespējami labi.
– Man paveicies, ka – jo vairāk daru un trenējos, jo labāk iet. Uzsākot solo koncertus, to Latvijā neviens cits ģitārists tobrīd nedarīja. Iesāku ar mazāku auditoriju, 30 klausītājiem, savukārt lielākais koncerts, kurā viens pats kāpu uz skatuves, bija VEF kultūras pils ar 2,5 tūkstošiem klausītāju, – vēstīja Mārcis Auziņš. – Ir jau forši, kad mamma vai draudzene pasaka: "Vecīt, tu esi labākais!" Bet svarīgi saprast, kur esi globālā mērogā – ko vari un ko nevari izdarīt. Svarīgi atrasties starp mūziķiem, kas ir labāki par tevi. Vienmēr meklēju iespēju braukt uz ārzemēm un mācīties pie ģitāristiem, kas ir krietni pārāki. Tas dod spērienu, ka jāiet uz priekšu, jātrenējas. Katru rītu iesāku ar iesildīšanos, nākamajās piecpadsmit minūtēs improvizēju par džeza tēmām, noteikti spēlēju gammas. Pēc tam trenējos ar metronomu, strādāju ar skaņdarbiem, lai precīzas būtu arī ātrās vietas, lai labi varu izcelt melodiju. Sesijas dalībniekiem novēlu atrast savu stilu, kurā spēlēt, jo tā ir liela svētība darīt to, kas patīk.
– Madonā esmu izaudzis, "Ģitāristu sesijā" guvu iemaņas basģitāras prasmēs. Mans skolotājs, ko vienmēr pieminu, jo tieši viņš pirmo reizi rokās ielika basģitāru un ar to sākās mans basģitārista ceļš, ir Arturs Kloppe, – atcerējās grupas "Prāta Vētra" basists Ingars Viļums. – Sesijas pirmsākumos tajā biju kā dalībnieks, vēlāk braucu kā pasniedzējs. Esmu gājis pa nebeidzamiem mūzikas krustojumiem un sazarojumiem dažādās formācijās un sastāvos, bet nu jau 20 gadus spēlēju Latvijas populārākajā un komerciāli veiksmīgākajā grupā "Prāta Vētra". Paralēli darbojos kā producents un dziesmu autors, rakstu dziesmas dažādiem izpildītājiem – Marijai Naumovai, Antrai Stafeckai un citiem. Basģitārista loma grupā ir svarīga, kaut ritma sadaļā grūvu vai ritmisko sajūtu, pirmkārt, dod bundzinieks. Šī ritma dēļ klausītājiem gribas kustēties, šūpoties, savukārt basģitārists ir ritmiskās funkcijas nākamais izpildītājs ar to niansi, ka viņš iezīmē arī dziesmas harmonisko līniju.
– Kaut "Ģitāristu sesijai" apritēja 25, manam dēlam Markusam tā bija pirmā, ko aizvadīja elektriskās ģitāras klasē. Paldies visiem pasniedzējiem un it īpaši Imantam Pulkstenim, kas visus šos gadus iesaistījies projekta radīšanā un veidošanā! Devis iespēju mūsu bērniem tik jēgpilni, vērtīgi un skanīgi pavadīt skolēnu brīvdienas. Nenovērtējama pieredze – četras dienas būt ārpus mājas, būt 24 stundas kopā ar vienaudžiem, domubiedriem. Markuss mājās atbrauca laimīgs, ar lieliem tumšiem lokiem zem acīm no vēlajiem muzicēšanas vakariem, bet absolūti laimīgs. Pirmajā vakarā vēl pulksten 23.45 redzu WhatsApp grupā, ka ir augšā. Prasu – ko neguli? Viņš: "Drīz iesim, šobrīd esam bungu klasē, situ bungas. Esmu laimīgs! Esmu starp savējiem! Es neatšķiros!"
Arī es esmu laimīga, ja laimīgs ir mans bērns! Ar nepacietību sākam gaidīt nākamo Ģitāristu sesiju! – dāvinot organizatoram pašceptu kūku, vēstīja sesijas dalībnieka Markusa māmiņa.
Uz noslēguma koncertu Madonas kultūras namā bija ieradušies daudzu sesijas dalībnieku vecāki. Koncerta pirmajā daļā uzstājās dalībnieki un pasniedzēji – dabiski, patiesi, draudzīgi, vienoti un ar brīnišķīgu profesionālā saksofonista Arta Gāgas piespēli. Otrajā daļā muzicēja Rīgas grupa "Cita dimensija" – četru talantīgu jauno mūziķu apvienība, kurā basģitāru spēlē Markus Matisons, kas savulaik arī piedalījās "Ģitāristu sesijā", tagad kopā ar biedriem no Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolas un Mūzikas akadēmijas aktīvi muzicē, spēlējot funk/fusion žanra oriģinālmūziku. Uz skatuves kāpa arī populārā grupa "The Hobos" un Horens Stalbe.
– Pirmoreiz "Ģitāristu sesiju" apmeklēju pirms četriem gadiem, un jāatzīst, ka šoreiz tā bija daudz pārdomātāka, par ko man liels prieks, – uzsver rīdzinieks Ričards Mauriņš. – Viss bija ļoti forši izplānots un diezgan labi noorganizēts. Pats uz sesiju braucu nevis tāpēc, lai iemācītos ko jaunu, bet lai šo dienu laikā atrastos mūziķu sabiedrībā, iepazītos ar atpazīstamiem un arī topošajiem mūziķiem, rastu iedvesmu, esot mūziķu sabiedrībā. Iepazinos ar ģitāristu Mārci Auziņu un Rihardu Lībieti, kuri ir fantastiski mākslinieki. Viens no maniem galvenajiem mērķiem bija arī patrenēties improvizācijā, džemošanā, kā arī vienkārši muzicēšanā, ko pilnībā varēju īstenot. Jauks bija noslēguma koncerts – kā lieliska iespēja parādīt savas prasmes, uzstāties un izaicināt sevi skatuves mākslā. Atskatoties uz šīm četrām dienām, jāsaka, ka, lai arī visi bijām atšķirīgos vecumos, ar atšķirīgām mūzikas gaumēm un dažādām interesēm, mēs bijām ļoti vienoti, draudzīgi un izpalīdzīgi, jo mūzika ir tā, kas vieno.
Pasākuma finālā, skanot dziesmai, tika ievesta tradicionālā "Junges" lieltorte. Jāmin, ka gardas izjūtas raisīja arī sesijas retrospektīvā jubilejas foto izstāde, kas bija novietota kultūras nama foajē telpā un atmiņā atsauca tik dažādos piedzīvotos mirkļus no "Ģitāristu sesijas" vēstures.
Vai mūžīgais dzinējs – Imants Pulkstenis – organizēs "Ģitāristu sesiju" arī turpmāk, to redzēsim pēc gada. Katrā ziņā Madonas novada pašvaldības pārstāvis Zigfrīds Gora pēc koncerta pateicās organizatoram un solīja pašvaldības atbalstu sesijai arī turpmāk.
31.10.2023.