Aizvadītajā sestdienā Ļaudonas kultūras namā, lai kopīgi atskatītos uz paveikto un svinīgā ceremonijā godinātu spilgtākos nozares notikumus un personības, noritēja sarīkojums “Gada balva kultūrā 2024”.
Pateicībā par mūža devumu, debiju, par ieguldījumu muzeju, bibliotēku, vizuālās mākslas, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas jomā, izceļot 2024. gada spilgtākos Madonas novada kultūras notikumus un godinot personības, kas strādā kultūras nozarē, Madonas novada pašvaldības "Gada balvu kultūrā" saņēma 10 novadnieki.
Lai izvirzītu pretendentus balvai, iesniedzējam bija jāpievieno apraksts, kas pamato kultūras darbinieka sasniegumus, kā arī skaidro, kāpēc tieši šis cilvēks vai notikums pelnījis saņemt balvu. Žūrijas komisija sešu cilvēku sastāvā – Aira Birziņa, Aina Braķe, Laura Smudze, Ilze Vogina, Aigars Noviks, Inese Elsiņa – izvērtēja 28 atsūtītos pieteikumus un vienojās par labākajiem pretendentiem, jo nosacījums bija balvai virzīt iespējami vienu cilvēku. Prieks par Ērgļu, Madonas, Lubānas ļaudīm, kas bija sūtījuši savus ierosinājumus, diemžēl neviens pieteikums balvai šoreiz nenāca no Cesvaines puses. Jo vairāk tāpēc nākamajā gadā vērts vietējām kopienām jau laikus ieraudzīt kultūras jomas līderus un notikumus, kas gada griezumā visdažādākajās intonācijās iedvesmojuši un ļāvuši justies tuvāk harmonijai un spēkam, bet arī rādījuši priekšzīmi, kā būt radoši aizrautiem un improvizatoriski dulliem, pārsniedzot sava "ķeblīša augstumu" un rakstot pāri rāmajām rūtiņām. Izcelt gudros, talantīgos visiem redzamā gaismā, lai taču runājam, apspriežam, laužam šķēpus, priecājamies un pat vēlamies mazliet kopēt un iedvesmoties no skaistā, vienreizējā, individuālā, ko kultūras nozarē ienes šīs jomas profesionāļi!
– Madonas novads ir kultūras tradīcijām, radošām personībām un varošiem ļaudīm grods un bagāts novads, – atklājot sarīkojumu, teica vakara vadītājs, aktieris Gundars Grasbergs. – Madonas novada pašvaldība 2024. gadā ieguva titulu "Ģimenēm draudzīgākā pašvaldība Latvijā", šovakar Ļaudonā pulcējusies kultūru, mūziku, mākslu un skatuvi mīlošā novada ģimene.
Aktrise Inga Misāne-Grasberga pieminēja kultūrvietas, kas 2024. gadā pie mums uzsāka darbu jaunā veidolā; tās ir Sauleskalna tautas nams, Sarkaņu pagasta tautas nams "Kalnagravas" un Lubānas kultūras nams. Pasākumu kalendāru pērn krāšņojušas vairākas jubilejas: aktierim Kārlim Sebrim – 110, komponistam Emilim Melngailim – 150, dzejniecei Broņislavai Martuževai – 100, fotogrāfam Eduardam Kļaviņam – 100, Madonas novadpētniecības un mākslas muzejam – 80.
No savas puses piebildīšu, ka Ļaudonā dzimušajam izcilajam diriģentam Teodoram Reiteram pērn apritēja 140, bet 80 gadi – kopš Rīgas Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā pirmo reizi izskanēja Ļaudonā dzimušā dzejnieka Andreja Eglīša un Lūcijas Garūtas kantāte "Dievs, Tava zeme deg!" – satricinoši dramatisks mākslas darbs, kas dzimis sarežģītā laikā, kad Latvija atradās hitleriešu okupācijā, bet no austrumiem jau draudīgi tuvojās sarkanarmija.
– Esam apbrīnojami stipra un sīksta tauta savā latviskumā, – klātesošos uzrunāja pašvaldības pārstāvis Zigfrīds Gora. – Lai kādi laiki un varas, ne vācu, ne zviedru, ne krievu, ne poļu, ne padomju vara, ne kari, notikumi un apstākļi nav mazinājuši vēlmi latviešiem dziedāt savas dziesmas, dejot savas dejas, lasīt latviešu grāmatas, mīlēt un spēlēt teātri – dzīvot latviski. Latvijas valsts balstās kultūrā, mūsu kultūras kodi ir izveidojuši latviešu tautu. Esam bagāti ar cilvēkiem, kas mīl mūsu valsti un kultūru.
Tika minēts, ka Madonas novadā 19 kultūras namos darbojas vairāk nekā 130 amatiermākslas kolektīvi, novadā darbojas bibliotēkas, muzeji, mums ir savi rakstnieki un dzejnieki. Ar klusuma brīdi tika pieminēta nesen mūžībā aizsauktā skolotāja un rakstniece Ilze Indrāne. Balvu par mūža ieguldījumu pašvaldības pārstāvis pasniedza izcilībai Eiropas un plašākā mērogā – māksliniekam Imantam Vecozolam.
Līdzās pavadošajai grupai sarīkojumu muzikāli krāšņoja skaistās balss – Sintijas Paegles – dziedājums. Izsaucot un godinot nominētos, balvas turpinājumā saņēma vēl daudzi tās pelnījušie kultūras ļaudis. Sarīkojuma noslēgumā novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs apliecināja, ka nākamgad tradīcija tiks turpināta un "Gada balvu kultūrā 2025" izvirzītie saņems pasākumā, kas noritēs Madonas kultūras namā: – Ļoti stipra ir mūsu novada kultūras saime. Ar lielu dažādību šīs jomas izpausmēs, bet ar stipru personību klātbūtni, kas visam ir pamatā.
"Gada balva kultūrā 2024"
Mūža ieguldījums
Imants Vecozols – par nozīmīgu māksliniecisko darbību mūža garumā un Madonas novada vārda ierakstīšanu mākslas un kultūras vēsturē
Gada notikums dejā
Koncertveltījums Andrim Ezeriņam "Dzīvoju, dancoju mūžu" (mākslinieciskā vadītāja Rudīte Jurciņa; virsvadītāji Rudīte Jurciņa, Maija Rijniece, Laila Ozoliņa, režisore Inga Cipe) – par nozīmīgu ieguldījumu latviešu kultūras mantojuma saglabāšanā un nodošanu nākamajām paaudzēm, izceļot horeogrāfa Andra Ezeriņa radīto deju daudzveidību un žanrisko bagātību.
Gada notikums mūzikā
Koncerts "Dziesmu avoti" (Haralda Medņa Dziesmusvētku skola, Madonas Bērnu un jauniešu centrs, Ivars Mailītis, Aira Birziņa, Solvita Seržāne, Oskars Jeske) – par nozīmīgu ieguldījumu kultūrvēstures izpētē, bērnu un jauniešu iedvesmošanu, iesaistīšanu kordziedāšanas kustībā un lokālpatriotisma audzināšanu.
Gada cilvēks bibliotēku nozarē
Agita Opincāne – par nesavtīgu darbu Jumurdas pagasta bibliotēkā, pagasta kultūras dzīves dažādošanu, latviešu tautas tradīciju kopšanu un popularizēšanu.
Laura Veckalniņa – par spilgtu, inovatīvu ieguldījumu Digitēkas izveidē Madonas novada bibliotēkā, radot unikālu iespēju izzināt novada kultūrvēsturi, izglītoties un saturīgi pavadīt brīvo laiku ar digitālo tehnoloģiju palīdzību.
Gada cilvēks mākslā
Zane Beģe-Begge – par nozīmīgu ieguldījumu mākslā un kultūrizglītībā gan vietējā, gan starptautiskā mērogā.
Gada cilvēks muzeju nozarē
Zane Grīnvalde – par pasākumu cikla "Muzejs. Vide. Sabiedrība" un "Madonas novadpētniecības un mākslas muzejam 80: pasākumu programmas sabiedrības izpratnes veicināšanai par muzeja lomu sabiedrībā" īstenošanu.
Gada debija
Ērgļu saieta nama Leļļu teātris – par inovatīvu risinājumu leļļu veidošanas mākslā, Leļļu teātra izveidošanu Ērgļos, radoša, izglītojoša un izzinoša satura radīšanu dažādu paaudžu auditorijai.
Gada kultūras darbinieks
Lauma Pētersone – par radošu, aizrautīgu un prasmīgu darbu Madonas novada kultūras centrā un Madonas pilsētas kultūras piedāvājuma dažādošanā.
Gada amatiermākslas kolektīva vadītājs, kolektīvs
Ilze Kraukle – Lubānas amatierteātra "Priekšspēle" un Lubānas lietišķā teātra grupas vadītāja – par nozīmīgu ieguldījumu amatierteātru darbības nodrošināšanā un dažādošanā, lietišķā teātra attīstībā un prasmi sadarboties ar dažāda vecuma auditoriju. Par sasniegumiem Latvijas amatierteātru iestudējumu skates "Gada izrāde" finālā.
Vēsturiskās atmiņas saglabāšana
Antra Diča-Milne – par nozīmīgu ieguldījumu Madonas novada kultūras mantojuma dokumentēšanā, radošu darbu multimediju un kino režijas nozarē.
28.02.2025.