Aizvadītajā nedēļā Madonā norisinājās 23. Latviešu mūzikas svētki. Tā bija iespēja vasaras vidū baudīt un iepazīt latviešu komponistu mūziku radošā gaisotnē, sākot no vecmeistaru šedevriem un beidzot ar jauno komponistu meistarklasēs kaldinātiem skaņdarbiem.
1. augustā Madonas kultūras namā izskanēja trio NYX spēlētā kamermūzika flautai, vijolei un klavierēm (Anete Toča, Tatjana Ostrovska un Ieva Sarja), savijoties ar dzejnieces Madaras Gruntmanes dzejoļiem. Klausītāji baudīja arī Artūra Grīnupa, Arnolda Šturma, Imanta Zemzara un Jāņa Lūsēna kompozīcijas, kā arī Riharda Dubras „Rudens kaislības". Baudījumu sniedza arī Jēkaba Nīmaņa Divertisments un tango, tāpat vijolnieces un komponistes Montas Vērmanes mūzika un pirmatskaņojums – Aigara Raumaņa „Slēgtais pagalms".
Īsumā par trio NYX – kamermūzikas vienība dibināta 2011. gadā, dāmu trio koncertējis Latvijā, uzstājies Londonā un ar vairākām kamermūzikas programmām piedalījies Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra rīkotajās kamermūzikas dienās, kā arī uzstājies Latvijas Radio „Klasika" rīkotajos tiešraides koncertos un veidojis koncertprogrammas dažādu projektu tapšanā. Savukārt dzejniece Madara Gruntmane 2015. gadā ieguva gadskārtējo Latvijas Literatūras skatītāju simpātijas balvu par dzejoļu krājumu „Narkozes", kas tika nominēts Literatūras gada balvai kategorijā „Spilgtākā debija".
Cesvaines evaņģēliski luteriskajā baznīcā 4. augusta vakarā klausītājus pārsteidza Marģera Zariņa īsstāsts „Saulrieta violetās ērģeles", kurā viņš tik silti un savdabīgi aprakstījis šo instrumentu. Koncertā skanēja Paula Dambja un Marģera Zariņa fantāzijskaņdarbi, kā arī Alfrēda Kalniņa, Riharda Dubras un Pētera Vaska rakstītie ērģeļopusi, bet komponiste Madara Pētersone atgādināja, ka ērģeļmūzika ir dzīva arī jaunāko Latvijas komponistu skaņu dzīparos.
Madonas kultūras namā 5. augusta vakarā uzstājās divas jauno latviešu mūziķu kamervienības – klaviertrio „Vīzija" un klavierkvartets „Quadra". Koncerta apmeklētāji dzirdēja Leona Amoliņa, Andra Vecumnieka un Oskara Herliņa kamermūziku, arī trīs Andra Dzenīša rakstītus jaundarbus. „Vīzijas" sastāvā spēlē vijolniece Kristiāna Ozoliņa, čelliste Dārta Svētiņa un pianiste Sintija Šteinkopfa. Klaviertrio „Vīzija" savu darbību uzsāka 2014. gada nogalē, kad visas dalībnieces studēja solo instrumenta spēli maģistrantūrā. Nejaušas sakritības dēļ tika izveidots trio, kas debitēja konkursā „JVLMA Labākais studentu kameransamblis", iegūstot godpilno otro vietu. Iestudētā un konkursā atskaņotā Morisa Ravela trio iespaidā radās ansambļa nosaukums „Vīzija". Ar pirmo solo koncertu „Vīzija" sevi pieteica 2017. gada pavasarī, kurā apliecināja sevi kā spilgtu, profesionālu un emocionālu vienību. Meklējot jaunus muzikālos plašumus, trio nolēma papildināt zināšanas pie profesoriem Alda Liepiņa un Gunāra Larsena. Trio piedalījies 8. starptautiskajā Johannesa Brāmsa kamermūzikas konkursā Gdaņskā, Polijā, iegūstot finālista diplomu.
Klavierkvartets „Quadra" – vijolnieks Arvīds Zvagulis, altists Pēteris Trasuns, čellists Kārlis Klotiņš un pianists Rihards Plešanovs. Viņi ir jauni, bet Latvijā jau atzīti profesionāļi, kaislīgi, enerģiski un aizrautīgi gan dzīvē, gan mūzikā. Atskaņo dažādu laikmetu latviešu mūziku un jauno komponistu sacerējumus. Kvartets ar lieliem panākumiem koncertējis Latvijas pilsētās, ir nominēts Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio gada balvai „Kilograms kultūras" (2016) un Lielajai mūzikas balvai (2019) kategorijā „Gada koncerts".
Krāšņā un bagātīgā mūzikas svētku programma noslēdzās 6. augustā, kad Madonas kultūras namā ikviens interesents varēja ierasties uz jauno komponistu skaņdarbu pirmatskaņojumu koncertu „Laikmets. Skaņa. Jaunrade". Pirmatskaņojums tapa pieredzējušu pasniedzēju – Gundegas Šmites, Evijas Skuķes un Jāņa Petraškeviča –
vadībā. Koncertā uzstājās Monta Martinsone (soprāns), Ieva Nīmane (blokflauta), Mikus Abaroniņš (kontrtenors), Elīza Sestule (čells), Anna Gāgane (klarnete), Ieva Saliete (klavesīns) un Edgars Vaivods (sitaminstrumenti).
– Es pati esmu komponiste un šo mūzikas svētku jauno komponistu viena no meistarklašu vadītājiem, darbojos kopā ar kolēģiem Eviju Skuķi un Jāni Petraškeviču. Mārtiņa Berga izveidotie meistarkursi Madonā ir absolūti unikāli, to šogad apliecināja arī mūsu divu Baltijas komponistu teiktais, ka nekur pasaulē nav tik ekskluzīvas iespējas kā šeit, kad jaunajiem komponistiem uz vietas ir pieejami trīs pasniedzēji, kas sniedz padomus. Vēl ekskluzīvāka ir šī darbošanās kopā, kad nemitīgi ir pieejamas konsultācijas un var izrunāt neskaidrus jautājumus. Meistarkursi ir par jauna skaņdarba radīšanu mūsu triju izveidotam mūziķu ansamblim, kas ir diezgan netradicionāls pavērsies. Tā ietvaros tiek meklētas jaunas krāsas mūzikā. Centrālais tēls meistarklasēs ir balss, kas atrodama visu ansambļu sastāvā. Noteikti jāpiemin brīnišķīgais soprāns Monta Martinsone un kontrtenors Mikus Abaroniņš, kurš ātri iejutās lomā, kas pašam bija pārsteigums. Iepriekš tikām plānojuši ciemos uzņemt duetu no Šveices – Havjēru Hāgenu un Ulriki Maijeri-Šponu – kā ārzemju viesi, kas integrējas latviešu profesionālo mūziķu ansamblī, bet saistībā ar pandēmijas negatīvo attīstību viņi nevarēja ierasties, – stāsta meistarklašu vadītāja Gundega Šmite.
Viņa izsaka prieku par sadarbības modeli starp jaunajiem komponistiem un meistarklašu vadītājiem, uzsverot, ka mūziķu elastība un radošums ir patiesi apbrīnojams, jo nereti skaņdarbi tiek radikāli mainīti un arī veidoti no jauna.
– Nemitīgi sadarboties ar komponistiem, rādīt viņiem neierastus skaņu veidošanas paņēmienus un pieslēgties tik laikietilpīgam un nopietnam procesam nav viegli. Ļoti svarīgi ir tas, ka tiem, kuri mācās, ar tiem, kuri māca, izveidojas ciešs un labs kontakts. Ir jāapzinās sava instrumenta skanējuma iespējas, lai izveidotu skaņdarbu. Mijiedarbība ar jaunajiem mūziķiem ir būtiska, un prieks par to, ka viņi ir tik labi iejutušies šajā procesā. Mēs kā meistarklašu vadītāji palīdzam koordinēt šo procesu, dalāmies savās idejās. Mēs sākām veidot ansambļus laikus, vēl pirms „Covid-19" izraisītās situācijas, līdz ar to manu, Evijas un Jāņa darbību neietekmēja vīrusa radītie ierobežojumi. Līdz pēdējam brīdim pastāvēja jautājums – būt vai nebūt. Bija liela vēlme par spīti visam rīkot svētkus, un galu galā netika pārkāpti pieņemtie noteikumi. Prieku visvairāk sagādā tas, ka jaunie komponisti, visi svētku dalībnieki kopumā ir spilgtas personības, kas spēj parādīt savu īpatnējo dabu (tas, protams, teikts labā nozīmē). Šie cilvēki ir muzikāli, viņiem ir daudz ideju. Es novēlu nepazaudēt prieku par to, ka mums visiem pēc saspringtās vīrusa situācijas atkal ir iespēja uzelpot brīvāk un baudīt kultūru visās tās izpausmēs. Mēs reizēm paejam garām skaistiem notikumiem, es aicinu nepalaist garām brīnišķīgos kultūras pasākumus, jo tas attīsta un bagātina mūsu dvēseli. Novērtēsim to, ka varam būt kopā, manā gadījumā – mūzikā, – smaidot vēl Gundega Šmite.
– Organizēt šos mūzikas svētkus nav mans pienākums, bet gan paša izrādīta iniciatīva. Esmu organizators, tas, kurš kārto visus nepieciešamos jautājums. Kas attiecas uz organizatorisko pusi – man palīdz gan lietvede, gan bibliotekāre. Visi iesaistītie dara, ko spēj. Aptuveni nedēļu varu atpūsties un tad būs jādomā jau par nākamajiem mūzikas svētkiem. Rudenī arī būs pasākums, tā norisei jāsāk gatavoties jau tagad un jānokārto viss nepieciešamais. Jābūt sarunātiem mūziķiem, kuri uzstāsies koncertā, jāzina, kāda būs programma. Runājot par mūzikas svētku organizēšanu, paiet gads un pat vairāk, kamēr tiek nokārtoti visi ar tiem saistītie jautājumi. Ir daži aspekti, kas iekustināti jau šobrīd. Lai arī vīrusa dēļ šogad valdīja samērā liela neziņa par visu, es ne mirkli nešaubījos, ka svētki notiks, – pauž mūzikas svētku organizators, Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolas direktors Mārtiņš Bergs.
Viņš atklāj, ka sadarbība ar mūziķiem ir izvērtusies pozitīva un kā par jaunajiem, tā pieredzējušajiem māksliniekiem radušās tikai atzinīgas atsauksmes.
– Šajos svētkos pirmo reizi uzstājās ērģelnieks Aigars Reinis. Jauno komponistu koncertā pirmo reizi uz skatuves kāpa Mikus Abaroniņš un Ieva Nīmane, kuri glāba situāciju, jo bijām iecerējuši ciemos aicināt šveiciešu duetu. Mums laimējās, ka viņi tobrīd bija brīvi un varēja palīdzēt. Ar pārējiem mūziķiem esam jau sadarbojušies. Ja cilvēki izrāda interesi par tiem, tas ir jauki. Es pats esmu par jauno un mūsdienu mūziku. Prieks, ka, diezgan daudz skanot tieši jaunai mūzikai, klausītāju skaits nesarūk un interese neatslābst. Uzskatu, ka pie jaunās mūzikas ir jāpierod. Ja uz šādu koncertu aiziet pirmo reizi, var nobīties, bet Madonā, katru gadu skanot šādai mūzikai, nemazinās apmeklētāju skaits. Tas liecina, ka ieguldītais darbs attaisnojas, – gandarījumu neslēpj Mārtiņš Bergs.
Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir finansējuma piesaistīšana, kas nepieciešama, lai svētki notiktu. Mārtiņš Bergs saka paldies Madonas novada domei un Valsts Kultūrkapitāla fondam, jo bez liela finansiālā atbalsta svētki nevarētu tikt organizēti.
12.08.2020.