Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja lielajās izstāžu zālēs jau kopš 2. jūlija skatāma novadnieku Maijas Jakovičas un Valērija Baidas darbu izstāde. Tā pagarināta līdz 29. augustam.
Skatītāju atsauksmes
– Esmu sajūsmā par šodien apskatīto mākslinieku Valērija Baidas un Maijas Jakovičas darbu izstādi „Izredzētās dienas". Nebaidos teikt, ka skaistākā izstāde visu šo gadu laikā. Valērijs Baida, manuprāt, ir vecmeistara titula cienīgs. Viņš prot tik vienreizēji labi attēlot gaismas. Visi šie darbi ir par gaismu un ēnu. Vienkāršs pēcpusdienas mirklis ar ceriņiem stikla burkā ārā uz galda, kur rotaļājas gaismas un ēnas lāsumiņi, vecmeistara otas tverti, pārtop mākslas darbā. Mirklis no Mūžības. Izredzēts… – liecina muzejā pabijusi apmeklētāja.
Daudzpusīgs mākslinieks
Abu autoru tandēma izstāde „Izredzētās dienas" patiesi ir mākslas veldzējums šīs vasaras sakarsētajā laikā. Ekspozīcijas pamatu veido Valērija Baidas darbi, un mākslinieks izstādēs parasti neizliek tikai jaunākās gleznas. Arī šoreiz eksponēti gan senāki, gan ne tik seni autordarbi. Savukārt Maija Jakoviča izlikusi jaunākās gleznas – darbus, kas gleznoti Latvijā un arī Lietuvā.
Dzimis un mācījies Krievijā, Valērijs pārstāv krievu reālisma skolu. Viņam piemīt mīlestība uz savu amatu, uz radīšanas procesu, un glezniecībā šī izjūta ir būtiska. Tā ir ilgtermiņa lieta, kas attaisno darīto un cilvēciski silda.
Autora mākslinieciskajam rokrakstam raksturīgs virtuozs krāsu triepiens, kas darbiem piešķir vitalitāti un spēku.
Tik daudzpusīgs! Mākslinieks strādā eļļas un akvareļa tehnikā, glezno ainavas, pilsētas skatus, klusās dabas, portretus, interjerus un figurālas kompozīcijas. Savā daiļradē viņš apvieno spēcīgu zīmējumu ar virtuozu krāsu izjūtu, reizē dekoratīvs un prasmīgs dabas noskaņu atveidošanā, fantastisks – kamerstilā, noskaņas intimitātē. Valērija darbi vienlaikus ir impresionistiski un krievu reālistiskās glezniecības skolas caurstrāvoti. Gaismēnu kontrasti, triepiena tehnika un rūpīga iedziļināšanās atveidotajā objektā veido Valērijam raksturīgo rokrakstu. Izstādes darbos mākslinieks piedāvā aplūkot ziedu kompozīcijas, pilsētas un mazo ostiņu skatus, pils un lauku dārzus, portretus, interjerus.
Biogrāfiski pieturpunkti
Valērijs Baida dzimis 1958. gadā Krievijā, studējis Maskavā mākslas fakultātē Vissavienības Valsts kinematogrāfijas institūtā. Jau kopš 1991. gada Valērijs Baida kopā ar dzīvesbiedri Maiju Jakoviču dzīvo Latvijā – Aronas pagastā, netālu no Gaiziņkalna. Arī Maija no 1983. līdz 1989. gadam studēja Vissavienības Valsts kinematogrāfijas institūta mākslas fakultātē, ir diplomēta kostīmu māksliniece. Savās mājās „Lejas Vālēnos" abi atvēruši galeriju-darbnīcu „Akmens mājas galerija", kur regulāri tiek organizētas meistarklases un nelieli mākslas plenēri. Kopš 1990. gada Valērijs Baida ir Krievijas Mākslinieku savienības biedrs, no 2007. gada – Latvijas Mākslinieku savienības biedrs. Personālizstādēs, kā arī grupu izstādēs mākslinieks piedalās kopš 1983. gada ne tikai Latvijā, bet arī citur Eiropā.
Dzīve, māksla un sadzīve
– Šodien grābu sienu, gatavoju pusdienas, uz Rīgu pavadīju meitu – vasara ir tik piesātināta, – jautāts par lēnīgumu, ienākot muzejā, saka Valērijs.
Par darbu skati novada centrā autori ir gandarīti – harmonisks lielums piemīt šīm izstāžu zālēm ar dabisko griestu apgaismojumu.
– Lielajos mākslas plenēros šogad neesam bijuši. Pavasarī bija ceriņu plenērs pie mums, vēlāk nedaudz gleznojām maijrozītes, augustā brauksim uz plenēru Krāslavā, – komentē Valērijs. – Plenēram nepieciešams garāks periods, lai var mierīgi pieslēgties procesam, bet finansējums no atbalstītājiem ir skops. Šobrīd redzu, ka Latvijā attīstās vietējais tūrisms – cilvēki retāk brauc uz ārzemēm, ceļo pa Latviju. Pie mums nesen iebrauca lielais tūristu autobuss, tad atbraucējiem rādījām gleznas savā vidē.
– Ikdienas spēks ir tik grūti pārvarams, tāpēc ir milzīgs atvieglojums, ka, aizbraucot uz plenēru, par sadzīvi vairs nav jādomā, vari atdoties tikai radošajam darbam, – plenēru vērtību akcentē Maija.
– Mērķis ir mākslas darba tapšana, viss pārējais – pat tikšanās un sarunas – plenērā ir otrajā plānā. Plenērs ir koncentrēts radošais process, jātver mirklis un daudz jāpadara.
Starptautiski kontakti
Jautāts par dzimteni, Valērijs neslēpj, ka Krievijā dzīvo viņa radinieki, tur viņam ir darbnīca. Tiesa, šovasar arī Krievijā bijis milzu karstums, darbnīcā gaiss uzkarsis līdz 43 grādiem.
– Mammai 2020. gadā apritēja 90 gadu, diemžēl ciemos pandēmijas dēļ aizbraukt nevarēju, – atceras Valērijs. – Ziedus – sarkanas rozes – aizsūtīju un ļoti ceru, ka šogad (augustā) izdosies mammu apciemot.
Mākslas procesi Krievijā nav apsīkuši, izstāžu dzīves organizēšanā Valērijs tomēr redz atšķirības: – Tur vairāk tiek rīkotas grupu izstādes, mazāk – autoru personālizstādes. Pieeja darbu atlasē arī ir stingrāka, gleznas izvēlas kuratori, mākslas zinātnieki, tāpēc var teikt, ka pieeja kopumā ir akadēmiskāka.
Kuģīši un piestātne
Vairāki darbi Madonas muzeja ekspozīcijā Valērijam tapuši Liepājas plenēru laikā. Brīnišķīgi kuģīši, ūdeņi, atspulgi, ostmala. Nereti zvejnieki visu smuki nokrāso, bet patiesībā gleznainība ir mazo kuģīšu pakaļgalā, kur ir rūsa un laika uzslāņojumi. Arvien vairāk gan kuģīši tiek sagriezti un no aprites izņemti, bet Liepājā vēl aizvien var atrast vietas, kur laiks it kā ir apstājies, senais saglabāts autentiskā veselumā.
– Prieks, ka mēs ar Maiju gleznojam to, kas mums patīk, un no tā gūstam gandarījumu, – uzsver Valērijs. – Simbioze ar skatītāju ir tālākais process – vienam darbs patīk, citu konkrētā glezna var neuzrunāt.
– Māksla ir klusa, ar zināmu dziļumu un laika mērenību, – aizdomājas Maija. – Ar aktīvo un izklaidējošo tā nevar sacensties. Abus procesus var salīdzināt ar dienasgaismu un, piemēram, salūtu. Jā, arī salūti ir skaisti, bet dzīve vairāk tomēr saistīta ar dienasgaismu, kas ir pamatā. To nevar izslēgt, no tās nevar atteikties.
3.08.2021.