“Skroderdienas Silmačos” ir vispopulārākā un visbiežāk spēlētā Rūdolfa Blaumaņa luga — gan uz lielām, gan mazām skatuvēm. Mums, latviešiem, saulgriežu laiks nav iedomājams bez šīs latviskās un humora dzirkstošās izrādes. “Brakos” teātri ir vairākkārtīgi priecējuši ar šo lugu, un arī šis gads nebija izņēmums.
22. jūnijā muzejā ciemojās Ogres teātris, lai izrādītu "Skroderdienas Silmačos". Visu dienu notika gatavošanās un mēģinājumi, kuros bija iesaistīts arī Ērgļu jauktais koris. Kad tuvojās izrādes sākums, uz "Brakiem" plūda skatītāju straumes un mašīnu rinda aizvijās līdz pat kādreizējās mežniecības ēkai. Tik daudz apmeklētāju "Braki" sen nebija piedzīvojuši, pagalms bija pilns ar cilvēkiem – smaidošiem un gataviem skatīties jau sen zināmo un tik mīļo Blaumaņa lugu. Pirms tam varēja iebaudīt "KL Kūkas" fantastiskos gardumus vai nopirkt kādu sev mīļu mājsaimniecības ražojumu.
Kaut visu dienu pārstaigāja lietus mākoņi, izrādes laikā spīdēja jauka un mīlīga vakara saule. Vēl mazs mirklis, mazs lietus mākonītis, un viss varēja sākties – ar azartiskajiem notikumiem, ar skroderu iebraukšanu sētā, pārpratumiem, Ābrama uzraušanos uz krāsns, Pindacīšas rosīšanos, Tomuļu mātes apriebšanu, Rūda, Kārlēna un Ieviņas jautrībām, Bebenes pīpēšanu, Auces un Pičuka laimi pirtiņā, ar sievu ķīviņu, Pindaka stingrību, ar Elīnas un Alekša sāpi un nopietno izrunāšanos, ar Antonijas lielo laimi un vilšanos, ar Joskes un Zāras kluso un kaislīgo mīlestību, ar jautro līgošanu un dancošanu un laimīgajām beigām, kad no vienām kāzām sanāca veselas trīs. Vai "Skroderdienas" nav laimīga luga? Un vai tauta nesmējās no sirds? Bija viss – gan smiekli, gan sajūsma, gan kādam pa asarai nobira, gan skaļi aplausi, gan līdzi dziedāšana. Un piepildījās, ko Rūdolfs Blaumanis reiz teicis: "Man patīk, kad tauta smejas."
"Braku" sēta bija laimes apmirdzēta – ar skatītāju sajūsmu, Ogres teātra izcilo un profesionālo spēli, ar pavadošās darba komandas lielo atbildību. Viss darīts uz to vislabāko. Liels paldies režisoram Jānim Kaijakam un viņa izcilajam aktieru kolektīvam, paldies visiem, kas palīdzēja izrādes tapšanā. Paldies Ērgļu korim par atsaucību un skanīgo dziedāšanu (diriģente Marika Slotina-Brante). Paldies manai "Braku" komandai, kura darīja visu, lai muzejs būtu skaists un sakopts, lai godam uzņemtu teātri un skatītājus, lai tikpat čakli veiktu mazos darbiņus pēc pasākuma.
Vasaras saulgrieži godam sagaidīti, nosvinēti, un "Braku" sēta iesvētīta. Atliek vien priecāties par rakstnieka fenomenu, tautas mīlestību un Rūdolfa Blaumaņa atstāto mantojumu, kuru caurstrāvo latviskums, nacionalitātes kods un liela savas tautas mīlestība.
27.06.2025.