Izdevniecība “Zvaigzne ABC” nupat izdevusi Guntara Sviļa debijas darbu “Bet kas būs ar mums?”. To var jau iegādāties “Zvaigznes ABC” grāmatnīcā arī Madonā.
Darbs ir dziļi personisks, autobiogrāfisks stāsts par autora bērnību, kuru pavadījis Madonā, laika posmā no astoņdesmito gadu beigām līdz deviņdesmito gadu sākumam. Grāmatā atklājas arī vēsturiskais moments, kas ir interesants ar deviņdesmito gadu peripetijām – deficīts, blats, nabadzība un, protams, visam pāri alkoholisms. Uz šī fona izaug arī mazais Guntars ar savām domām un spriedelējumiem par apkārt notiekošo.
Grāmatas autors atsaucās laikraksta „Stars" aicinājumam plašāk pastāstīt par sevi un iepazīstināt ar savu radošo darbību arī mūsu lasītājus.
– Kā tapa grāmata?
– Jau pēc augstskolas pabeigšanas biju pasācis pa vakariem rakstīt blogā dažādus pastāstiņus, aprakstot kādus spilgtākus piedzīvojumus. Tad kādā brīdī (2016. gadā) sāku pārcilāt bērnības atmiņas un šo to aprakstīt. Šādi, nemaz neplānojot izdot grāmatu, no tās tika sarakstītas vismaz divas trešdaļas. Rakstīju reti, lielām pauzēm, nehronoloģiskā secībā.
Kad aptvēru sarakstītā apjomu, sapratu, ka lapu skaits kopā sāk izskatīties pēc grāmatas. No tā brīža sāku rakstīt jau mērķtiecīgi. Grāmatas pēdējā – 3. – daļa, tapa 2022. gada vasarā, savukārt nobeigums tika uzrakstīts pats pirmais – 2016. gadā. Pabeidzot rakstīt, parādīju to tētim, jautājot, ko viņš par to domā. Man par pārsteigumu, viņš to atzinīgi novērtēja, deva zaļo gaismu, un ar to brīdi ideja par grāmatu jau kļuva reāla. Sāku meklēt beta lasītājus (lasa grāmatas manuskriptu tā tapšanas procesā – red.), speciālistus, izdevniecības. Līgumu izdevās noslēgt ļoti ātri, taču kopā viss izdošanas process prasīja gandrīz divus gadus.
– Pastāstiet, lūdzu, kas pamudināja rakstīt, kāpēc pievērsāties tieši tādai tēmai?
– Motivācijai cilāt tik personiskas tēmas ir vairāki iemesli, pirmkārt, pašam tikt skaidrībā ar visu, "kā tad īsti bija", sakārtot sirdsapziņu, un, otrkārt, psihoterapija – tikt galā ar psiholoģiskām traumām, attīrīties. Mēdz teikt, ja ir kas sakrājies, vai nu to izrunā ar kādu vai izraksti visu ārā, kaut vai ja lasīsi tikai pats. Reizēm cilvēki šī iemesla dēļ raksta dienasgrāmatas. Arī šo grāmatu varētu saukt par dienasgrāmatu no deviņdesmitajiem.
– Vai grūti bija izvēlēties nosaukumu?
– Nosaukumā izmantota frāze no teksta, kas tiek jautāta kādā zīmīgā brīdī. Tas ir jautājums, kas droši vien interesē mūs katru, bet, ja ne, tad vismaz provocē padomāt.
– Kāda jums ir saistība ar Madonu?
– Esmu Madonā piedzimis un dzīvojis līdz pamatskolas beigām. Visas bērnības atmiņas saistās tikai un vienīgi ar Madonu un tās cilvēkiem. Kā jau visiem, arī man vislabākās atmiņas ir bērnības atmiņas, par spīti visam tam, kas sarakstīts grāmatā.
– Kā ceļš aizveda uz Valmieru?
– Pabeidzot pamatskolu, iestājos Valmieras 36. arodvidusskolā (šobrīd Valmieras tehnikums) komercizglītības kursā, pēc tam mācības turpināju Vidzemes augstskolas Biznesa vadības nodaļā.
Mācoties Valmierā kopumā pavadīju septiņus gadus, un pats jau sāku sevi dēvēt par valmierieti. Arī pirmais darbs bija Valmierā, atlika vien nodibināt ģimeni. Šobrīd mans darbs ir saistīts ar dažādu interneta projektu vadīšanu, piemēram, grāmatu sludinājumu portālu myBook.lv.
27.12.2024.