Sērijā „Latvijas vēstures mīti un versijas" iznākusi piektā grāmata
"Pielāgošanās. Padomju laiki Latvijā", kuras autori Māris Zanders, Lauris Gundars, Gatis Krūmiņš, Solveiga Krūmiņa-Koņkova, Sergejs Kruks, Toms Ķencis un Astra Spalvēna stāsta par Latvijas okupācijas periodu pēc 1940. gada, dodot iespēju plašai auditorijai saprotamā valodā uzzināt par dažādiem dzīves aspektiem un indivīda izvēlēm un kompromisiem Padomju Latvijā, rosinot pārdomāt pašiem savu attieksmi pret brīvību, materiālo komfortu un sociālo statusu, vēsturi un nākotni.
Izdevniecība „Aminori" laikrakstam „Stars" norāda, izdotā grāmatu sērija „Latvijas vēstures mīti un versijas" ir profesionālu vēstures pētnieku stāstījumi un polemiskas sarunas ar žurnālistu Māri Zanderu par Latvijas vēsturē strīdīgām un maz cilātām tēmām. Grāmatā „Pielāgošanās. Padomju laiki Latvijā" Dr. hist., Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks Gatis Krūmiņš stāsta par to, kāpēc Latvijā 1940. gadā gandrīz nebija pretestības un Padomju Savienībai izdevās tik viegli okupēt Latviju, kā veidojās padomju varas sistēma un kāda bija latviešu komunistu loma. Dramaturgs un režisors Lauris Gundars apspriež neērtos jautājumus par to, kā un kāpēc notika sadarbošanās ar padomju varu, kāpēc padomju okupācijas laikā cilvēki klusēja, kā un kāpēc viņi pielāgojās; kas bija Gunārs Astra un kāpēc par viņu vērts runāt neierastākās kategorijās. Dr. phil., Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētniece Solveiga Krūmiņa-Koņkova stāsta par maz zināmiem padomju varas un baznīcas attiecību jautājumiem, atklājot, kā padomju vara kontrolēja baznīcu un kā piespieda baznīcas vadītājus sadarboties, arī par to, kāpēc padomju okupācijas laikā tautai ļāva nodarboties ar ezotēriku. Dr. sc. inf., Rīgas Stradiņa universitātes profesors Sergejs Kruks stāsta, kāpēc radies priekšstats par to, ka okupācijas laikā bija aizliegti Jāņi, kā padomju vara aizstāja reliģiskās ceremonijas, kā un kāpēc radās padomju pieminekļi Latvijā. Dr. phil., Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks Toms Ķencis stāsta par to, kāpēc un kā radās latviešu padomju folklora, kā tika organizēta tās vākšana un publiskošana. Dr. art., ēdiena kultūras pētniece Astra Spalvēna stāsta par to, kāpēc un kā padomju vara centās kontrolēt tautas ēšanas paradumus, kāpēc tolaik radās tā sauktās nacionālās virtuves un kā tās tika pārņemtas citās republikās. Grāmata „Pielāgošanās. Padomju laiki Latvijā" tapusi ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Lai nodrošinātu iespējami plašu ieinteresēto auditoriju, grāmatu sērija gan saturiski, gan vizuāli veidota populārzinātniskā stilā, izmantojot bagātīgu vizuālo materiālu un nodrošinot plašu atsauču sistēmu. Grāmatu sērijas projekta vadītāja un redaktore ir Inita Saulīte-Zandere, māksliniece Anna Aizsilniece.
5.08.2022.