Cēsu Izstāžu namā jaunā gada iesākumā apskatāmas divas spēkpilnas izstādes: tekstilmākslinieces Ineses Jakobi veidotā ekspozīcija „Logi" un gleznotāja Mārča Stumbra darbu skate „Pa varavīksnes tiltu".
Madonā dzīvojošās tekstilmākslinieces Ineses Jakobi darbu izstāde „Logi" aplūkojama Cēsu Izstāžu nama otrajā stāvā. Māksliniece darbos izvirzīto tēmu risina vairāku gadu garumā, aizvien paverot jaunus logus tik ietilpīgā jēdziena atklāsmē.
Logs kā spilgta metafora
Atklājot izstādi Cēsīs, Inese Jakobi atzina, ka viņai logs ir kā metafora tiltam vai – tieši pretēji – robežai starp iekštelpu un āru, starp personību un sabiedrību: „Kādēļ tas pats logs var būt tilts, bet citreiz robeža? Varbūt logi vienlaicīgi gan vieno, gan šķir?"
Izstādē Cēsīs aplūkojami pēdējo četru gadu darbi, to veidošanā galvenokārt izmantots tas, kas atrodams lietoto apģērbu veikalos. – Lai cik izpirktas būtu preces, vienmēr atrodu ko interesantu, noderīgu kārtējam darbam, – komentēja Inese Jakobi. – Man šajos veikalos ir interesanti būt, jo redzu, cik dažāda ir cilvēku izvēle gan pērkot, gan ražojot. Ik pa laikam pamanu ko tādu, ka nesaprotu – kāpēc kaut kas tāds vispār būtu jāpērk un jānēsā? Man ir, par ko domāt, un arī savos darbos varu uzdot dažādus jautājumus un meklēt uz tiem atbildes.
Uzticīga lēnajam roku darbam
Katru mākslas darbu Inese Jakobi vienmēr veido tikai ar rokām – lāpot, šujot, aplicējot, jo uzskata, ka procesam ir sava nozīme, savs radošais pienesums. Vairākos darbos izmantoti materiāli, kas apdrukāti ar miroņgalvām, un izstādes atklāšanā par šo tēmu izvērtās plaša diskusija. Tekstilmāksliniece komentēja, ka bija laiks, kad šis simbols tika drukāts uz daudziem apģērba gabaliem, pat zīdaiņu drēbēm: – Tas tiešām lika domāt – kāpēc? Pieļauju, ka atsevišķām Dienvidamerikas indiāņu ciltīm ir kāds īpašs senču kults, kas tiek tādā veidā piekopts, bet kāpēc tam jāienāk mūsu – Rietumu cilvēku – sabiedrībā? Šis ir jautājums, kuram nevaru rast atbildi. Kad sākās pandēmija, iedomājos, ka nu ir laiks šos pirkumus salikt darbos un pavērt arī šādus pārdomu logus.
Ne tikai miroņgalvas, arī kurpes
Zem vairākiem izstādē redzamiem darbiem nolikti mazlietotu apavu pāri. Lūgta izskaidrot salikumu, Inese Jakobi atzina, ka arī tam nav radusi konkrētu atbildi: – Zinu tikai to, ka, iekārtojot izstādi, man ko tādu vajadzēja. Tas, kas šai sakarā nāk prātā, ir teiciens „Nebradā pa manu dvēseli!". Varbūt tas arī ir skaidrojums uzdotajam jautājumam. Tomēr, vai uzraksts būtu jāliek klāt darbam rakstveidā, nezinu, jo, manuprāt, katram cilvēkam ir tiesības uz savām domām un savām atbildēm. Man kā skatītājai dažkārt līdzīgas norādes traucē un pat kaitina, jo, izlasot nosaukumu, vairs negribas pašai domāt, kas tas varētu būt. Tad fantāzija ir aizvērusies, bet mākslas darba uzdevums ir pretējs – tieši rosināt iztēli, radošu domāšanu.
Mārča Stumbra gleznas
Pilsētas Izstāžu nama pirmajā stāvā skatāmas publikai mazāk zināma mākslinieka Mārča Stumbra gleznas. Kā pastāstīja izstādes kuratore, Mārča Stumbra sūtība bija ar savu krāsu izjūtu gammu uzburt pasauli, kas sniedz harmoniju un ticību labajam. Glezniecībai viņš atdeva visu savu mūžu. Ceļvedis un iedvesma glezniecībai autoram bijusi daba. Mākslinieks strādājis visos žanros: portretā, klusajā dabā, akta, figurālajā un sadzīves žanra glezniecībā, bet īpaši tuva viņam bija ainava.
No Rīgas uz Daugavpili un Jelgavu
Pēc Mākslas akadēmijas beigšanas Mārcis Stumbrs pārcēlās uz Daugavpili, kur aizritēja astoņi viņa mūža gadi. Daugavpils muzeja krājumā ir daudz Stumbra darbu, četri no tiem skatāmi Cēsu Izstāžu namā. Tālākais mākslinieka mūžs ritējis Jelgavā, kur viņš izveidoja pilsētas mākslas skolu. No Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja krājumiem izstādē skatāmi pieci Stumbra darbi.
Neatkarība un uzturlīdzekļu trūkums
Mākslinieks bija emocionāli jūtīgs cilvēks, kurš vienmēr meklējis harmoniju ar sevi, cilvēkiem un dabu, bet, kad pienāca 90. gadi un valstī notika lielas pārmaiņas, tas viņam bijis smags dzīves laiks. Gleznotājā valdīja divējādas izjūtas: prieks, jo bija iegūta valstiskā neatkarība, bet tajā pašā laikā māksliniekiem bija neziņa par nākotni, milzu problēmas ar izdzīvošanu un materiālo stāvokli. Radušās pretrunas atspoguļojas tā laika darbos, kas uzskatāmi atklāj Mārča Stumbra iekšējo pasauli.
21.01.2022.