Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja izstāžu zālēs no 15. janvāra līdz 25. februārim skatāma jauna izstāde "Gaisma".
Izstāde ir vairāku vizuālo mākslas konkursu darbu rezultāts, kura kopīgais vadmotīvs ir Gaisma. Ekspozīcijā aplūkojams Madonas novada mākslas skolu, vispārizglītojošo skolu, Latvijas mākslas skolu, dizaina un mākslas vidusskolu – Valmieras, Rēzeknes un Daugavpils – audzēkņu veikums. Apvienojot vairāku īstenoto projektu rezultātu, izstādi veidojusi Jāņa Simsona Madonas mākslas skola.
Ar darbarīkiem un slapjām kājām
Tiekoties ar skolas direktori Kristīni Šulci, neslēpju, ka jau dāsni izlīmētās afišas uz pilsētas afišu stabiem ir spilgts aicinājums doties uz jauno ekspozīciju.
– Audzēkņi paši izveidoja četrus plakātus afišu vajadzībām, tad mūsu skolotāji kopā ar audzēkņiem devās afišas izlīmēt. Stabi bija bēdīgā skatā, nolēmām tos bagātīgi aplīmēt. Var teikt, ka tas bija audzināšanas darbs caur mākslu. Reālajā pieredzē viss, protams, nāca caur grūtībām: bija auksti, lija lietus, kājas bija jātin plastmasas maisiņos, līme tecēja un smērēja, tomēr kopīga piedzīvojuma izjūta komandai radās. Teikšu, ka Jāņa Simsona cienīga ideja, kas noslēdzās ar superīgu ja ne picas, tad kanēļbulciņu ēšanu gan.
– Viegli nekas nav nācis, – par paveikto saka direktore. – Galarezultāts izstādē mūs tāpēc iepriecina, un tas ir daudzu projektu redzamā daļa.
Kā viss iesākās?
Kristīne Šulce vēsta, ka viss aizsākās ar Madonas mākslas skolas 40 gadu jubilejas atskaites izstādi, kuras moto bija "Gaismas aicinājums" – ar domu, ka visi radošie tiecas uz gaismu un nebaidās no grūtībām, nebaidās apdedzināt spārnus. 2020. gadā, kad skola atzīmēja 45. pastāvēšanas jubileju, vadmotīvs jaunai izstādei bija vēl vispārinātāks – "Gaisma".
– Cilvēks un skola 45 gados ir pašpietiekamāks, tā ir personība pilnbriedā, kas spēj savas ambīcijas nebīdīt priekšplānā, bet uz visiem procesiem skatīties daudz mierpilnāk. Gaismas tēmai pakārtojām vairākas aktivitātes – no gaismas avotu un ķermeņu izzināšanas muzejā līdz skolas beidzēju noslēguma darbu izstrādāšanai. Tika izsludināts arī mākslas skolu un vispārizglītojošo skolu audzēkņu radošo darbu konkurss "Gaismas rādiusā" un "Rudens gaismas Madonā".
Atsaucība bija milzīga
Atsaukšanās konkursam bija neparasti plaša. Kopumā skola saņēma 150 darbu no 10 mākslas izglītības vietām (Aizputes, Cēsīm, Ērgļiem, Ķekavas, Ludzas, Madonas, Siguldas, Carnikavas, Varakļāniem, Ludzas). Rādiusa attālums, no kāda darbi tika iesūtīti, bija iespaidīgs – no Kurzemes līdz Latgalei.
– Bija balvas, diplomi, nodrukāts kalendārs, iesaistoties pašvaldībai, tika izveidota brīvdabas izstāde, uz milzu baneriem parādot bērnu darbus lielformāta drukā, – atceras direktore. – Mūsu audzēkņi apmeklēja muzeju, noklausījās lekciju, tās iespaidā radīja spēli ar zīmētiem gaismas priekšmetiem, par radītajiem grafiskajiem zīmējumiem projektu konkursā "Mantojums" ieguva atzinību. Aktivitāšu patiešām bija daudz. Organizējām Madonas novada skolu radošo darbu konkursu "Rudens gaismas Madonā", tam tika iesūtīti 34 darbi. Audzēkņu veikums bija skatāms Madonas novada pašvaldības ēkā, 2020. gada rudenī plānojām plašu izstādi muzejā. Diemžēl kovida dēļ tās datums tika pārlikts un pārlikts. Tad izsludinājām animācijas konkursu.
Animācijas konkurss "Gaismas parole"
Animācijas konkursā gaismu sevī un pasaulē atklāja audzēkņi no visas Latvijas. Konkursa dalībnieki sniedza plaša spektra interpretācijas par gaismas lomu un nozīmi, atklājot garīgo gaismu, gaismu dabā, gaismu pilsētā, gaismu kosmosā un gaismu mājās. Kopumā konkursā piedalījās 40 bērni un jaunieši vecumā no 9 līdz 14 gadiem. Kā atzina žūrija, konkurss uzskatāmi parādīja dalībnieku tehniskās, scenārija veidošanas un režijas iemaņas. Iesūtītie darbi šobrīd iekļauti arī izstādē "Gaisma" Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā.
Jauni izaicinājumi un projekti
Gaidot izstādes datumu, laiks izstiepās, un skolas komandai radās izjūta – viss ir parādīts un jau redzēts. Nebija uzrāviena, svētku pirmreizīguma.
– Paralēli ikdienai vilkās projekta "Dizaina balss" iecere par trešajiem lielākajiem dizaina svētkiem Madonā. Biju tos izsapņojusi grandiozā mērogā – hallē, ar mēli un lieliem ekrāniem, īstu modes skati ar kolekcijām gluži kā modes dizaineru Diora vai Koko Šaneles laikā, – smaida Kristīne Šulce. – Tādam mērogam bija jāmeklē līdzekļi, daudz enerģijas ieliku, domājot par naudas piesaisti. Rakstīju projektus, "šāvu kosmosā", tad bija mieles, ka nekas no iecerētā arī kovida dēļ nesanāk. Nācās pārkārtot domāšanu, izstrādāt citus variantus, kā modes skate varētu notikt. Nolēmām, ka, pirms žūrija vērtē jaunradīto, vērts tikties ar autoriem, jaunajiem modes māksliniekiem, un iepazīties, viņus intervējot. Bija doma uzfilmēto parādīt pirms katra autora kolekcijas izrādīšanas.
Izbraukuma filmēšana
Tika braukts uz mākslas vidusskolām Daugavpilī, Rēzeknē, Valmierā, iepazīstoties ar visām skolu nodaļām, jo viss taču ir dizains. Dizains izgaismo, kā sēdēt uz jaunradīta krēsla, izgaismo radušos problēmu, ka ir auksti un var taču apsegties ar noaustu seģeni, – dizains ir visur.
– Nonācām pie scenārija, ka Madonas mākslas skolas audzēkne Izabella meklē iespēju, kur varētu turpināt izglītību pēc 9. klases beigšanas, – komentē Kristīne Šulce. – Veiksmīgi sakrita, ka no Vācijas atbrauca Kārlis Šulcs, kas nodarbojas ar fotogrāfiju, video jomā skola ilgstoši sadarbojas ar Aleksandru Ezeriņu, tā komanda kopā ar skolotājām Alisi Miezīti, Laimu Šmiukši un Vitu Vasiļjevu devās ceļā. Ar katru mākslas vidusskolu iepazīstina tās direktors, savukārt skolu jauniešiem devām līdzpaņemto Dizaina balvu – spoli, uzsverot, ka viņš jau ir šī dizaina balss, viņš jau ir uzvarētājs, kurš var izveidot ko atpazīstamu un derīgu visai Latvijai. Jaunieši tika fotografēti skolas vidē, izstādē Madonas muzejā ir fotosiena ar šīm bildēm.
Daudzveidīgs galarezultāts
Izstādē muzejā saslēdzies skolas paveiktais plašā spektrā. Cauri visām zālēm izvijas modes mēle vai gaismas ceļš, kurā novietoti desmit manekeni, kas ļauj baudīt improvizētu modes skati. Madonas mākslas skola demonstrē kreklus ar sietspiedes tehnikā veiktām apdrukām. Muzeja zāles savukārt atvēlētas konkrētām mākslas skolām.
– Katrai skolai ir sava dvēsele, tās iekšējā balss, ko var manīt audzēkņos, – vai esi mācījies Daugavpilī, Rēzeknē, Rīgā vai Valmierā, – aizdomājas Kristīne Šulce. – Skolas izjūta neveidojas no sēdēšanas stundās vien, bet no visa piedzīvotā – vai bija grūti, labi, slikti, vai sevi vajadzēja pārvarēt. Nostrādā emocijas, visvairāk prātā paliek tas, kā juties. Būtiska ir arī piederības izjūta mākslinieka profesijai – vai tā radās. Izstāde muzejā līdz ar to sniedz plašu priekšstatu par dizaina izpausmēm mākslā un vienlaicīgi jauniešus iepazīstina ar šīs jomas tālākizglītības iespējām reģionā.
14.01.2022.