Iesvētīs atjaunoto Liezēres baznīcu

Svētkos piedalīsies arī Cesvaines ev. luteriskās draudzes koris, ko vada ērģelniece Daiga Matroze.

1944. gada vasarā vācu armijas atkāpšanās kauju laikā vācieši bija uzspridzinājuši 1798. gadā celto Liezēres mūra baznīcu. Šī baznīca jau bija cietusi Pirmā pasaules kara laikā, bet bija pilnībā atjaunota.

1993. gadā baznīcas drupas nolēma nojaukt līdz pamatiem un baznīcu būvēt no jauna. Tā kā Liezēres draudzei bija māsu draudzes Kvīnslandē (Austrālijā) un Vilmingtonā (ASV), ziedojumus šim mērķim deva tautieši svešatnē. Enerģiskais Vilmingtonas draudzes loceklis Pēteris Lielzuika bija uzņēmies uzcelt savas dzimtās puses Liezēres baznīcu tādu, kāda tā bija pirms kara. ASV notika intensīvas ziedojumu vākšanas akcijas. Arī Austrālijas latvieši neskopojās ar ziedojumiem, tie nāca gan no Kvīnslandes draudzes, gan no individuāliem ziedotājiem Brisbanē un Sidnejā.

1996. gadā tika uzsākta Liezēres luterāņu baznīcas atjaunošana. 1999. gada jūnijā uzsāka mūrēt dievnama sienas. Lai viss tiktu izdarīts, kā nākas, Pēteris Lielzuika pats bieži darbojās līdzi. Viņa brālis mācītājs Kārlis Zuika dāvināja baznīcai zvanu. Lai gan darāmā bija daudz, jau 2003. gadā baznīcā varēja notikt dievkalpojumi. Lai iegūtu līdzekļus dievnama darbu nobeigšanai, vairākus gadus pēc kapusvētkiem, kas Liezērē notiek augusta pirmajā sestdienā, Pēteris Lielzuika baznīcā rīkoja koncertus ar daudzu Rīgas mākslinieku piedalīšanos. Koncertos līdzās to organizatoram tenoram Pēterim Lielzuikam uzstājās bass Kārlis Miesnieks, vijolnieks Andris Baumanis un Kārlis Zuika, ērģelnieks Romualds Jermaks, pianists Ventis Zilberts, soprāns Solveiga Raja un citi.

Ar laiku Pētera Lielzuikas spēki sāka izsīkt, baznīcas darbu nobeigšanu pārņēma Liezēres evaņģēliski luteriskā draudze. Interesanti, ka saspridzinātā Liezēres baznīca bija viena no divām Latvijas baznīcām, kurām kancele bija tieši virs altāra. Draudze no šī iekārtojuma atjaunošanas periodā atteicās, un tagad virs altāra ir mākslinieces Initas Ēmanes vitrāžas. Centrālajā vitrāžā attēlota Sv. Pētera glābšana. Tieši šis Bībeles motīvs bijis pēc Otrā pasaules kara draudzei dāvātā altārgleznā, kas 1990. gados nozagta no dievkalpojumiem pielāgotās kapličas.

Autore: INESE ELSIŅA