Ieskats vēstures annālēs: Ceļinieks

Ar šo tagad jau muzejisko priekšmetu starpniecību iepazīstam kārzdabieti Nikolaju Dzedziedi (07.06.1912. Rīga—09.03.1991. Florida, ASV), viņa laikabiedrus un notikumus.

Mācoties Kārzdabas pamatskolā un baudot skolotāja Jēkaba Plikauša ģimenes (kultūras dzīves organizētāji Kārzdabā) atbalstu, Nikolajam Dzedziedim par nozīmīgu dzīves sastāvdaļu kļūst sevis pilnveidošana, arī paša literārie mēģinājumi un pāri visam dziesma.

Kad nepieciešamība uzlabot veselību un darba meklējumi 1933. gadā aizved viņu uz Rīgu, ieraksti dienasgrāmatā apliecina, ka šeit pavadītais laiks ir piesātināts, „dienas paiet nemanot” — lasot grāmatas, iespēju robežās operas un kino apmeklējumi, arī muzeji, dažādi pasākumi. 1933. gada 31. janvārī Nikolajs Dzedziedis tiek stādīts priekšā dievturu kora diriģentam Jānim Norvilim kā jaunais dziedātājs. Piedaloties kora dziedāšanā, tematiskajos dievturu sarīkojumos, iedziļinoties folklorā, ieklausoties E. Brastiņa, A. Gobas, V. Damberga, E. Virzas, J. Siliņa, J. Bīnes teiktajā, rodas vēlme iestāties dievturos, un 1933. gada 19. februārī — saules daudzināšanas dienā — tas notiek — N. Dzedziedi ieved dievturos. Viņa skanīgais tenors papildina arī J. Norviļa vadītā vīru kora „Zemes spēks” balsis.

Paužot vēlmi apgūt zināšanas un prasmes fotografēšanā, trīsdesmito gadu sākumā Nikolajs Dzedziedis sarakstās ar Mārtiņu Bucleru — vienu no latviešu fotogrāfijas pamatlicējiem. M. Buclera ieteikumi saglabājušies vēstulēs.

Pēc dienesta Latvijas armijā un ģimenes nodibināšanas trīsdesmito gadu vidū Kārzdaba N. Dzedziedim kļūst par pastāvīgu dzīvesvietu. Šeit viņš strādā, būvē māju, dzied korī, piedalās sabiedriskajā dzīvē. Redzētais un izjustais pārtop prozas un dzejas rindās.

Liktenīgs pagrieziens viņa tāpat kā daudzu citu dzīvē ir padomju okupācija 1940. gada jūnijā. Nikolaju Dzedziedi ieceļ par Kārzdabas pagasta pagaidu izpildkomitejas priekšsēdētāju. Atspoguļojot šo laiku novelē „Mātes sirds”, uz jautājumu: „Kāpēc kalpoju boļševiku varai?” viņš atbild: „Lai vieglāk šo nastu būtu nest mana pagasta ļaudīm.” Kā notikumi risinājās tālāk, var noprast no piezīmēm (uzmetuma kādam literāram darbam „Partizāni”), kas rakstītas jau koncentrācijas nometnē Madonā 1941. gada novembrī, izciešot sodu par sadarbību ar iepriekšējās okupācijas varu.

Plašāk lasiet laikrakstā STARS 08.06.2012.

Autore: BRIGITA BALODE

Foto no Madonas muzeja krājuma