No 8. decembra gan Cesvaines pilī, gan Cesvaines Tūrisma centrā tiek eksponēta mednieku kluba „Murmastiene” organizētā putnu un dzīvnieku izbāzeņu izstāde. Tā dod iespēju aplūkot četrdesmit piecus dzīvnieku un putnu izbāzeņus, kurus darinājuši labākie Latvijas taksidermisti.
– Lai arī Cesvaines pilij ir gana daudz pazīmju, kas raksturo tipiskas medību pilis, piemēram, spēcīgi romantizēts veidols, gleznieciski bagāts siluets un arhitektūras harmonizēšanās ar ainavu, tomēr šī iespaidīgā un reizē arī aristokrātiski cēlā pils ir bijusi fon Vulfu ģimenes mājoklis. Tajā pašā laikā pils ir izcils mākslas šedevrs, kurā apvienojas dažādi mākslas stili. Viens no mākslas stiliem, kas spilgti atspoguļojas Cesvaines pils interjerā, ir jūgendstils ar tam raksturīgajiem floras un faunas motīviem. Cesvaines pils interjerā var redzēt atspoguļotu tieši vietējo Latvijas floru un faunu. Arī eksponētā izstāde dod iespēju iepazīt vietējo faunu, bet jau no cita skatu punkta – ar mērķi izglītot sabiedrību par dabas likumiem mežā, mednieku un taksidermistu darbu, kā arī mednieku lomu to uzraudzībā, – skaidro Cesvaines pils vadītāja Linda Vizuma.
Viņa norāda, ka mednieku kluba „Murmastiene" sagatavotais izstādes projekts ļoti organiski iekļaujas pils interjerā un lieliski to papildina, atspoguļojot Latvijas faunu vēl plašākā mērogā.
– Noteikti gribas atzīmēt, ka liela daļa izstādē eksponēto dzīvnieku ir atrodama arī pils mākslinieciskajā apdarē, tāpēc izstādes apmeklētājiem noteikti būtu interesanti salīdzināt mākslinieka dzīvnieku attēlošanas veidu ar taksidermistu veikumu, – piebilst Linda Vizuma.
Izstādes atklāšanas dienā izzinošu ekskursiju vadīja mednieku kluba „Murmastiene" biedrs Viesturs Arklons, kurš medības par savu hobiju sauc jau aptuveni divpadsmit gadus: – Manas medību gaitas sākās, pateicoties darbam, kas saistīts ar dažādu optiku pārdošanu. Pirms desmit, divpadsmit gadiem parādījās tāds jēdziens kā digitālā optika, kas medniekiem bija svešs vārds – viņi pieraduši pie klasikas. Sapratu, ka pašam jādabū ierocis un jāparāda, kā to pareizi darīt. Kāds pazīstams vīrs mani pamudināja uz medībām, un tā es pilnu krūti esmu tam nodevies. Man ir trīs medību suņi; „Murmastienē" paciemojos vairākkārt un pēc kāda laika arī kļuvu par kluba biedru. Manas tēva mājas atrodas kolektīva platībās (nedaudz meža un zemes). Kolektīva vadītājs Dainis Tučs ir mednieks ar pamatīgu stāžu un strādā arī Dabas aizsardzības pārvaldē, labi zina meža zvērus, no viņa var mācīties gan medību disciplīnu, gan daudz ko citu šajā jomā.
Izstādē apskatāmas vairākas Viestura nomedītu dzīvnieku trofejas, kuras darinājis Jānis Granāts. Abi iepazinušies pirms kāda laika un nodibinājuši draudzību. Trofeju vidū ir vilki, lapsas, arī bebri, bet drīzumā izstādei pievienosies arī Viestura nomedītais lūsis, kura izbāzenis ieguvis 2. vietu Eiropā. Viesturs, atceroties izstādes atklāšanas dienu, neslēpj prieku par to, ka ieradušies bija arī vietējie mednieki, ar kuriem varēja apspriest dažādas aktualitātes un to, kā kuram veicas medībās. Labus vārdus Viesturs velta arī pils un tūrisma informācijas centra kolektīvam. Lai izstādi kārtīgi iekārtotu, nepieciešams ieguldīt gan laiku, gan rūpīgu darbu, un, pateicoties veiksmīgajai sadarbībai, ekspozīciju izdevās iekārtot ļoti labi. Jauks un interesants pārsteigums bijis arī vilks, ko sākumā gan Viesturs, gan izstādes apmeklētāji noturējuši par rotaļlietu. Tikai pēc kāda laika atklājies, ka vilka tērpā ieģērbies cilvēks.
– Diena izvērtās tik interesanta un darbīga, ka pat nepasekoju līdzi tam, cik cilvēku ieradās uz izstādes atklāšanu. Taču vienu gan var teikt – bija gana kupls pulciņš interesentu. Medniekiem bieži vien gadās viedokļu sadursme ar tiem, kas šai videi nav pietuvināti un dzīvnieku redzējuši tikai multfilmās. Līdz ar to rodas ļoti daudz nepareizu uzskatu un viedokļu, tāpēc mēs priecājamies, ka ļaudīm ir interese par dzīvniekiem, ka viņi apskata šos zvērus un cenšas izprast viņu savstarpējo mijiedarbību dabā. Gan plēsējiem, gan mazajiem zvēriņiem ir jābūt balansā, nedrīkst medīt tikai vienus vai otrus, lai neizveidotos situācija, kad kāda suga savairojas pārāk lielos apmēros. Tieši tādēļ ir jāiejaucas medniekiem, lai situāciju kontrolētu.
Pirms gadiem divdesmit un vēl agrāk laukos dzīvoja ļoti liela daļa cilvēku, viņiem bija savi lopiņi, ļaudis atradās tuvu dabai un redzēja arī meža iemītniekus. Šobrīd lielākā daļa dzīvo pilsētās un pārvietojas ar mašīnu; nevienam nav vēlme iet mežā un vērot zvērus. Mūsdienās pat govis ganībās ieraudzīt ir kļuvis jau par eksotiku, nemaz nerunājot par to, ka izdodas redzēt dabā meža zvērus. Tādēļ varu teikt, ka šī izstāde ir ļoti laba un piemērota skolēniem, piemēram, dabaszinību stundām. Viss plūst un mainās. Jo vairāk būs informācijas un iespējas izglītoties, jo vairāk varēs saprast. Gaidāmas garās brīvdienas, Cevaine pati par sevi ir ļoti skaista, tāpēc aicinām ieplānot gan šīs pilsētas, gan izstādes apmeklējumu! – mudina Viesturs Arklons.
Izbāzeņi tapuši Latvijas labāko taksidermistu – Jāņa Granāta, Dāvja Rītera, Valda Rozes un Arņa Hūna – darbnīcās. Putnu un dzīvnieku izbāzeņu izstāde Cesvaines pilī un Cesvaines Tūrisma centrā būs skatāma līdz pat martam.
13.12.2024.