Ziemas mēnešos bieži vien ir apmācies, un dvēsele alkst pēc gaismas un miera.
Lai kliedētu drūmas domas un noskaņojumu, nereti palīdz grāmata un mūzika. Tā ļauj ieklausīties, sajust un atpūsties no ikdienas spriedzes, kas valda visapkārt. Šovakar, 28. janvārī, Gulbenes kultūras centrā notiks tikšanās ar leģendāro mūziķi, Madonas pusē dzīvojošo dziesminieku Haraldu Sīmani. Atmodas laika personība, kuras ieguldījums latviešu mūzikā ir neizmērojams, sākot no 70. gadu beigām, ievadot neatkarības atgūšanas laiku, līdz pat mūsdienām. Jumiķis, ērģelnieks, mūziķis, bet vislabāk viņu raksturo vārdi – gaišums, dziļums, dzīves redzējums, kas atbalsojas arī Haralda izpildītajās dziesmās. Sarakstīts pāri simtam dziesmu un skaņdarbu, nospēlēts neskaitāmi daudz koncertu, izdoti trīs albumi, iznākusi arī Gunas Rukšānes sarakstītā grāmata „Haralds Sīmanis. Dziesminieks", par kuru autore saka: „Es nekad nebūtu uzdrošinājusies grāmatu „Haralds Sīmanis. Dziesminieks" sarakstīt, ja man nebūtu tuva viņa mūzika ar savu neaptveramo dziļumu, ja gandrīz pusgadsimta garumā nepazītu viņa cilvēcisko vienkāršību un garīgo smalkumu. Šie 50 gadi ietver čekas virsvadītos padomju gadus, pirmsatmodas brīvības nojausmu un jau neatkarīgo Latviju. Lai kāda ideoloģija valdītu, Haralda Sīmaņa radošās izpausmes nemainās – viņš ir patiess un nenopērkams gan cilvēciskajā, gan radošajā aspektā, kur viņš ir viens tāds savā neatkārtojamā dziedātāja un komponista pasaulē."
Haralds Sīmanis plašāku atpazīstamību ieguva 1980. gadā, kad „Mikrofona dziesmu aptaujas" noslēguma koncertā izpildīja savu balādi „Ezers". Tā ar savu skanējumu krasi atšķīrās no visa, kas līdz tam tika pārraidīts Latvijas televīzijā. 80. gados viņš darbojās profesionālajos Filharmonijas kolektīvos „Tip Top" un „Lāčplēsis", tomēr pēc dažiem gadiem izvēlējās muzicēt individuāli, ko viņš dara līdz pat šai dienai.
Sagatavoja INESE ELSIŅA
28.01.2022.