Grāmatu svētki Madonā, protams, bija klusāki par stādu tirgu, bet dziļāki par ikdienas steigu. Tie noskaņoja pamazām — atverot logu domāšanai un sarunai starp autoru un lasītāju, pagātni un tagadni, starp to, kas esam, un to, par ko varam vēl kļūt.
Grāmatu svētkos Madonas bibliotēkā piepildījumu šoreiz guvu divos vektoros – iekšup vērstā kopā ar literāti Andu Līci un uz ārpusi vērstā kopā ar stilisti Žannu Dubsku. Abos atradu pavedienus – idejas, teikumus vai grūdienus, kas iedvesmo, liek aizdomāties un rīkoties.
Grāmata ļauj ienirt
Lai gan pasaule ar pieejamo informatīvo plūdumu aizvien paātrinās, daudzi no mums atkal atgriežamies pie grāmatām. Jo tās nesteidzas un māca nesteigties arī cilvēkam.
Dzejnieces un publicistes Andas Līces jaunākā grāmata, eseju krājums "Nākamā pietura" vēsta par ielūkošanos sevī un kādā satricinošā pieredzē, ko viņa pēdējos gados piedzīvojusi un pēc kuras ieguvusi patiesu iekšēju mieru, atbrīvotību un pateicību. Lai cilvēks iemantotu šādu brīvību, vispirms jāsastopas ar sevi līdz pašiem pamatiem, un Andai Līcei to radīja neveiksmīgs kritiens, pēc kura sekoja divas operācijas un rehabilitācijas posms. Operācijas laikā viņa piedzīvojusi eksistenciālu tumsu un gaismu – vispirms ienirusi melnā piķī, sajūtot nepārvaramas bailes un vēlmi mirt, bet tad pēkšņi atmirdzējusi zeltaina gaisma, un viņu pārņēmis agrāk nepazīts prieks un traka vēlme dzīvot. Mostoties no narkozes, bijusi sajūta, ka šķērsota kāda neredzama robeža un noticis brīnums. Brīnums, kam vārds ir Dieva žēlastība, caur kuru cilvēkā ienāk arī drošības sajūta un liela pateicība.
Tur roku uz pasaules pulsa
Līdzās šai izmainošajai pieredzei savā jaunākajā grāmatā Anda Līce runā arī par laika jēdzienu, paaudžu attiecībām, laikmeta garu, politiku un citu.
Dzeja te savijas ar publicistiskām pārdomām, jo katru eseju ievada dzejolis, kas ir kā atslēga turpmākajam.
Tiekoties ar klausītājiem, Anda Līce lasīja fragmentus no grāmatas un pieminēja arī citus kolēģus – literātus. Nesen viņa izlasījusi Roalda Dobrovenska grāmatu "Manas demences hronika". – Šī grāmata nav tikai par slimību, bet par cienījamo rakstnieku pašu un viņa sievu – dzejnieci Veltu Kaltiņu, – uzsvēra novadniece. – Tagad vai katrs otrais mēdz teikt, ka viņam esot demence – nevar atcerēties vārdus, uzvārdus. Tomēr domāju, ka tas ir vienkārši informācijas pārsātinājums, kāda nekad mūsu priekšgājējiem nav bijis, gluži vai informācijas plūdi. Mākslas pasaules cilvēkiem bez tam ir vēl kāds cits aizmiršanas iemesls – nevar, piemēram, maisīt zupas katlu, un tajā pašā laikā pārdomāt, kā dzejolī pabeigt kādu rindu vai kā gleznā uzlikt nākamo triepienu. Tas tā nenotiek! Arī es izeju no virtuves pie datora un pēc kāda laika brīnos, kurš tad te atkal mājā ko piededzinājis? Bet taču pats vien to esi izdarījis…
Esi gatavs pārmaiņām!
Arī stiliste un modes eksperte Žanna Dubska Madonas bibliotēkā uzstājās ar personīgu un vienlaikus drosmīgu stāstu par sievietes dzīves posmiem. Viņas uzruna bija gan ironiska, gan humora pilna – tajā viešņa runāja par pašvērtību, dzīves pārmaiņām un brīdi, kad vērts dzīvot pēc saviem, ne citu noteikumiem. Ieguvusi divus zinātniskos grādus – inženierzinātņu doktore un tehnisko zinātņu kandidāte – jau daudzus gadus Žanna Dubska vada populārus TV pārvērtību šovus, veido stila un stilīgu vietu ceļvežus, raksta grāmatas, tiekas un iedvesmo.
Ar spēku atteikties
Kāda ir ideālā garderobe – katras sievietes sapnis? Kā atrast savu stilu? Kā noteikt sev piestāvošu krāsu paleti? Tas nav vienkārši, bet arī ne tik sarežģīti! Turklāt ļoti iespējams, ka laiku pa laikam jāļaujas pārmaiņām! Auditorija vērīgi ieklausījās modes pārzinātājas reizē praktiskajos un izdomas bagātajos padomos un jau prātā pārlika, vai pašu skapī ievietotais "pilnīgi noteikti vēl noderēs" apģērbs nav kļuvis par arheoloģisku eksponātu, jo "es to vēl uzvilkšu" tērps vienmēr ir modes pasaules mīts numur viens. Tas ir viens no elegantākajiem pašapmāna mehānismiem: nevis atteikties, bet atlikt. It kā drēbes būtu iesaldētas laikā, nevis klusi novecojušas kopā ar mūsu paradumiem, ķermeni un dzīves ritmu.
05.05.2026.