Komponista, diriģenta, ērģelnieka Jāņa Norviļa vārdu jau gadus trīs mums atgādina Madonas mūzikas skola, arī pērnā rudens pianistu konkurss.
Nu to darīs Ilgas Augustes grāmata „Jānis Norvilis. Svētā mantojuma dziesminieks”, kuras atvēršana notika 31. maija pievakarē Rīgas Latviešu biedrības namā. Dziesma ar Leonīda Breikša vārdiem ir viena no pazīstamākajām, biežāk dziedātajām, tēvzemes mīlestību apliecinoša. Tāpat citu dzejnieku — Andreja Eglīša, Ilzes Kalnāres, Jāņa Medeņa, Viļa Plūdoņa, Eduarda Virzas — darbi rosinājuši patriotisku dziesmu tapšanu. Bet Praulienā 1906. gadā dzimušais vīrs par svētu mantojumu uzskatīja arī tautas mūziku. Ilga Auguste sameklējusi 278 Norviļa tautas dziesmu apdares vai oriģinālmelodijas ar tautas dziesmu vārdiem. Sarīkojumā Latviešu biedrībā līdzās kora un solo dziesmām skanēja arī instrumentāli darbi (Ventis Zilberts, Juris Švolkovskis), kuros saklausīju tautasdziesmu līdzības.
Kara laikā mūziķis no Latvijas aizbrauca, vēlāk dzīvoja Kanādā. Toronto kapsētā viņš 1994. gadā apbedīts. Padomju Latvijā komponista vārdu gandrīz nepieminēja līdz 1988. gadam. 1989. gada jūnijā notika viņam veltīts sarīkojums Liezērē — uz turienes ūdensdzirnavām ģimene pārcēlusies Jāņa bērnībā, viņš pats to vairāk atzinis par savu pusi. Liezērietis bija kinorežisors Vilis Lapenieks, kura filmām mūziku sacerējis Norvilis. Mūža liela daļa pavadīta netālu no Toronto Kičeneras pilsētā, kur strādāts par baznīcas ērģelnieku. Tur pie savas mājiņas ieaudzis ozols no zīles, ko paziņas atraduši Rīgas Brāļu kapos (pats Norvilis uz dzimteni atbraucis netika). Par šo koku viņš teicis — tas atgādinot tēva mājas Liezērē.
Grāmata sniedz ieskatu novadnieka dzīvē, atgādina, kas par viņu dažādos laikos rakstīts presē. Šejieniešiem īpaši saistošas liksies brāļameitas Jasmīnas Ošiņas atmiņas par ģimeni un Liezēres laiku. Būtisks ir sacerēto skaņdarbu saraksts. Kopumā varam teikt — grāmata ir vēlreizēja Jāņa Norviļa atgriešanās dzimtenē.
Autors: INDULIS ZVIRGZDIŅŠ
P. KAŅEPONA foto no Madonas muzeja krājuma