Baltie loki Madonas parkā
Cesvaines pils
Meža taka Madonas apkārtnē
Madonas novada ezeri un lauki
Cesvaine ziemā
Reklāma — × 150 px

Godina dzejnieci Broņislavu Martuževu

ZANE BIKOVSKA

Autors • 30.08.2021.

Godina dzejnieci Broņislavu Martuževu
Burtu lielums

Aizvadītajā sestdienā – 28. augustā – Indrānu pagasta „Dārziņos" notika dzejniecei Broņislavai Martuževai veltītais Dzejas dienas pasākums „Laiks ir gūdu prast". Pulksten 15 pasākums tika atklāts ar tēlnieka Ģirta Burvja radītajiem „Rakstu akmeņiem", kuros mākslinieks centies atainot Broņislavas Martuževas ideju par to, kā varētu izskatīties viņas dzimtai veltītais piemineklis, savukārt pēc tam dzejnieces radītās tautasdziesmas izdzīvoja vairākas folkloras kopas un folkloras jomas pārstāvji.

– Šogad notika jau piektais Broņislavai Martuževai veltītais Dzejas dienas pasākums. Viņas vārda diena ir 26. augustā, dažkārt pasākums tiek rīkots tieši tajā dienā, citu reizi pielāgojam to tuvākajai sestdienai vai svētdienai, jo nav parocīgi un efektīvi organizēt pasākumu darbdienā – tad daudzi nevar ierasties darba dēļ. Šogad pasākums notika 28. augustā Broņislavas Martuževas dzejas klētī. Septembrī parasti rīko Dzejas dienas visā Latvijā, bet, tā kā mums Lubānā ir pašiem sava dzejas patronese, vienu dienu augustā veltām tieši viņai un viņas devumam. Kad vēl mums nebija dzejas klēts, Broņislavai veltītais pasākums tika rīkots Lubānas kultūras namā, bet kopš 2016. gada, kad dzejas klēts tika iekārtota un atklāta, pasākums notiek tur, – stāsta Broņislavas Martuževas fonda „Rakstītāja" valdes priekšsēdētāja Anna Egliena.
Dzejniecei veltītajos pasākumos ik gadu piedalās tautā zināmi un arī mazāk pazīstami cilvēki. Pirms dažiem gadiem dzejas klētī muzicēja grupa „Baltie lāči", kā arī Raimonds Celms, Valdis Zilveris un Ieva Parša. Šogad Broņislavas dienas organizētāji sevišķi vēlējušies aktualizēt to, cik daudz dziesmu un dzejoļu Broņislava Martuževa ir sacerējusi, un šim nolūkam izvēlējušies veidot tautasdziesmu programmu.
– Broņislava ne tikai rakstīja dzeju un mūziku, bet arī prata spēlēt cītaru un vijoli. 1993. gadā mēs iepazināmies un sadraudzējāmies, 1994. gadā Broņislava magnetofonā iedziedāja 35 dziesmas, klāt piespēlējot cītaru. Viņa bija ļoti muzikāla; man ir patiess prieks, ka mūsu šā gada pasākums izvērtās kā jauka sadziedāšanās programma, kurā piedalījās Ēriks Zeps, Julgī Stalte, postfolkloras grupa „Rikši", folkloras kopa „Saivenis" no Bērzpils, „Lubāna" un „Krauklēnieši". Protams, visas Broņislavas dziesmas mēs nevarējām izdziedāt, apkopot pārējās ir mūsu nākotnes uzdevums, – teic Anna Egliena.
Kad mūžībā devās Broņislavas Martuževas māsa, viņa diktofonā ierakstīja savas sarunas ar mirušo māsu, kurās stāsta viņai par dzīvi, dalās savās pārdomās par seniem laikiem, lasa dzeju, dzied dziesmas, arī paraud.
– Šajās sarunās Broņislava stāsta arī par to, kādu iztēlojas un gribētu redzēt savai dzimtai veltīto pieminekli. Tas viņas iztēlē tapis ļoti apjomīgs un interesants, būtu tikpat interesanti redzēt, kāds tas izskatītos telpiski. Piemineklis sastāv no diviem celmiem – tēva un mātes. Pie viena no celmiem stāv arkls un krūze ar pienu un maizes klaips – tie ir Broņislavas brālis un māsa. Pie otra celma atrodas vijole, kas simbolizē otru Broņislavas brāli, kurš bijis muzikants, turpat blakus –
atvērta grāmata un karavīra cepure, kas apzīmē dzejnieces jaunāko brāli. Domājām, kā to visu izvietot, kā panākt, lai piepildās Broņislavas iecere. Sazinājos ar tēlnieku Ģirtu Burvi, kas spēja rast brīnišķīgu risinājumu – viņš izveidoja loga rūtis ar visiem minētajiem tēliem tajās un papildināja ar krustu, tādējādi apvienojot Broņislavas redzējumu un sniedzot visiem iespēju caur loga rūtīm ieskatīties senatnē, kā arī ļaut, lai senatne mūs vēro. Ģirta Burvja veidotā akmens skulptūra ir tapusi īpašā viņam raksturīgā tehnikā. Klāt darbam pievienots arī teksts, kurā izstāstīts, kas skulptūrā attēlots, jo ne visi to zina, – skaidro Anna Egliena.
Jautāta par to, ko viņai nozīmē Broņislava Martuževa un kādas atsauksmes par dzejnieci radušās, Anna Egliena atbild – Broņislava Martuževa ir pelnījusi vislielāko pateicību par savu spēku, ticību, gudrību un Dieva doto talantu.
– Broņislava vienmēr un visos laikos ticēja Latvijai, iestājās par tās brīvību un bija gatava maksāt jebkuru cenu par to. Izsūtījumā Sibīrijā, kur valdīja briesmīgi apstākļi, Broņislava uzrakstīja dzejoli Brīvības piemineklim. Es uzskatu, ka mums mūsdienās ir vairāk jādomā nevis par to, ko mēs gribam dabūt un saņemt no citiem, bet gan par to, ko paši varam dot savai zemei. Pārāk daudz tiek vaimanāts, gaidīts, bet, ja mēs kaut vai tikai savā apkārtnē sakoptu stūrīti zemes vai izdarītu citu savai valstij labu darbu, dzīve arī pašiem kļūtu labāka. Es aicinu ikvienu apmeklēt Broņislavas dzejas klēti, šeit ir, ko redzēt un uzzināt. Vislabāk jau būtu, ja apmeklējums tiktu laikus pieteikts, bet dzejas klēts apkārtni un dārzu var izstaigāt un daudz ko iepazīt arī tad, ja šeit neviens neatrodas – vienkārši piestāt ceļa malā un atnākt apskatīties, – vēlīgi teic Anna Egliena.
Viņa lielu paldies saka visiem pasākuma atbalstītājiem – Lubānas apvienības pārvaldei, Madonas novada domei, izsakot cerību arī uz turpmāku sadarbību. Pateicības vārdi izskan arī Vidzemes kultūras programmai un Latgales kultūras programmai, kā arī „Latvijas valsts mežiem" un Valsts Kultūrkapitāla fondam.
– Broņislava sākotnēji bija teicēja mūsu folkloras kopai „Lubāna"; gan viņa, gan liela daļa citu mūsu teicēju nāca no Bērzpils puses. Mana mamma un krustmāte arī ir teicējas. Man ļoti patīk folklora, tā ir man tuva. Mūsu folkloras kopa ir daudzreiz piedalījusies Broņislavas dzimšanas dienas un vārda dienas pasākumos, sadarbība turpinājās arī tad, kad pirms dzejas klēts atklāšanas šie pasākumi tika organizēti mūsu kultūras namā. Tie vienmēr bijuši ļoti jauki un skaisti, arī šoreiz, lai gan tika solīts lietus, saulīte mūs lutināja. Žēl, ka bija mazāk cilvēku, nekā citas reizes ierasts, tas varbūt savā ziņā skaidrojams ar nepastāvīgā laika prognozi. Kopumā pasākums izdevās un tika aizvadīts jautrās noskaņās. Ļoti interesants brīdis bija „Rakstu akmeņu" atklāšana, – savās pārdomās par sestdien notikušo Dzejas dienas pasākumu dalās arī Lubānas kultūras nama vadītāja Velga Puzule.
Viņa piebilst – noteikti jāuzteic fonda „Rakstītāja" pārstāves Ilze Kraukle un Anna Egliena par inovatīvajām domām un idejām, apņēmību un darba sparu.

31.08.2021.

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px