Madonas slimnīcas pirmā stāva pārejas koridorā šobrīd skatāma jauna izstāde —
Maijas Jaunbērziņas gleznu ekspozīcija “Skaistais laiks”.
Jautāta par sevi un gleznošanu, Maija Jaunbērziņa vēsta: – Gleznošana ir mans dvēseles sauciens. Man šķiet, ka cilvēki jau nedzīvo tikai no maizes vien. Kad it kā dzīvē Tev viss ir, bet tomēr kaut kā pietrūkst, Tu vari izteikt sevi šādi. No bērnības es visu uztveru krāsās. Gleznoju tikai gaismā – dienas gaišajā laikā. Man ļoti patīk gleznot ārā. Mani iedvesmo dabas ritmi, skaņas, krāsas. Ziemā ir liels krāsu ierobežojums, bet vasara ir pateicīgāka gleznošanai – vismaz man. Ir grūti gleznot ziemu, bet es pamazām mācos. Man gribas dot cilvēkiem gaismu, krāsas, pozitīvo, smaidus. Gribētos, lai cilvēks, kurš skatīsies uz manām gleznām, ieraudzītu mirkli. To, ko viņš varbūt nepamana. Varbūt viņam būs priecīgāk dzīvot. Varbūt noliks malā savu problēmu tumsu, un gaisma liks viņam justies mazliet labāk. Gleznošana ir gaismas redzēšana, saskatīšana.
Maijas Jaunbērziņas otrs lielais vaļasprieks ir grāmatas, un viņas pašreizējais darbs Mārcienas bibliotēkā to tikai apliecina.
– Es visu mūžu esmu bijusi lizumiete, bet pirms sešiem gadiem atnācu dzīvot uz Madonu, – turpina autore. – Es mīlu šo pilsētu. Te ir tik daudz iedvesmas, tik daudz krāsu! Jau zinu, kur pavasaros zied kuplākie un skaistākie ceriņi, citi ziedi. Uz Madonu mani atveda liktenis.
Cilvēkam savā dzīvē ir jāpiedzīvo arī sliktais un skumjais, lai novērtētu labo. Laiks, kas mums dots, ir jānovērtē. Novēlu ieraudzīt mirkli, kad kaut kas sāk plaukt, ziedēt, smaržot un pamanīt, kā tas atbalsojas paša dvēselē. Ieraudzīt ikdienā to mazo skaistumu. Un tajā mirklī dvēsele uzziedēs!
Maijas Jaunbērziņas darbu skate Madonas slimnīcā būs skatāma līdz 8. aprīlim. Piebildīšu, ka autore apmeklē un meistarībā aug Madonas novada kultūras centra tēlotājas mākslas studijā "Madona".
27.02.2024.