Visai neierasti Rēķu kalnā šogad darbojas starptautiskā glezniecības plenēra „Laisma” dalībnieki. Te viss viņiem ir jauns — gan ainava, gan dzīvošanas un ēdināšanas apstākļi, tāpēc svaiguma un novitāšu netrūkst. Pēc daudzu vasaru Vestienā pavadītā laika Sarkaņu puse atklājas pamazām.
— Sākumā uz šejieni neuzdrošinājos zvanīt, finanšu listes likās tik augstas, ka šķita, mūs te nepaņems, bet, tā kā mani iedrošināja Sanita Soma, atbraucu uz sporta un atpūtas kompleksu „Rēķu kalns” un izdevās vienoties par ļoti normālām cenām, —
„Staram” pastāsta plenēra organizatore Maija Jakoviča. — Te ir ļoti patīkama virtuve, istabiņās dzīvojam pa četriem vai diviem cilvēkiem, ārzemju viesi dzīvo pa vienam.
Kad ierodamies Rēķu kalnā, plenērs ir tikko uzsācis apgriezienus, un 17. augustā te notiek „Filozofu vakars”. Ir atbraucis filozofs Ansis Zunde, filozofijas studente Gundega Lapsa, ieradušies ārzemju mākslinieki, gleznotāji no Rīgas un tālākiem Latvijas novadiem, vietējie autori gan plenēram pieslēdzas pamazām.
— Plenēru uzsākām 15. augusta pievakarē, — informē Maija Jakoviča. — Kopumā esam divdesmit cilvēku: divi no Vācijas (Brēmenes un Vaijes) un viena māksliniece no Igaunijas.
Taujāta par trīs gadus iepriekš iedibināto „Filozofu vakaru”, Maija argumentē: — Man tas liekas ļoti būtisks, jo tikšanās ar filozofiem aktivizē domāšanas procesu, un, gribot negribot, arī pašas gadu skaitlis liek domāt nedaudz plašāk — kāpēc esam šajā pasaulē, kā mums tajā jādzīvo un kas paliks pēc mums. Gundega Lapsa, kas studē Lielbritānijā, šodien izvēlējusies runāt par pasaules galu.
Plenēru, kā vienu no savas radošās pilnveides vietām, izvēlējušies gan profesionāli mākslinieki, gan skolu pedagogi un topošie meistari. Uz plenēru Madonas novadā jau piekto reizi ieradusies igauniete Anne. Ikdienā viņa ir skolotāja vietējā mākslas skolā, bet glezno ar milzu prieku arī pati. — Gleznojot izvēlos dažādus motīvus, un Rēķu kalnā man īpaši patīk tālums, kas paveras no augšas, — laikrakstam pauž igauņu viešņa. — Tās ir īpašas emocijas, kas rodas, vērojot ainavu no kalna. Kopumā plenērā patīk tas, ka mājas un sadzīves problēmu te nav, vari nodoties tikai mākslai. Ikdienā strādāju bērnu mākslas skolā, un pašai gleznot iznāk mazāk, tad nu šeit to atgūstu pārpārēm.
Vai starptautiskie plenēra dalībnieki ir puķe, ar ko palepoties citu acīs?
— Ne gluži, — uzsver Maija Jakoviča. — Ārzemju mākslinieki dod saskarsmi ar Eiropas mākslu. Vāciete Brigita, piemēram, strādā Brēmenes lielajā muzejā, un klausoties, kā viņa vērtē mākslu (bijām ekskursijā pa Nacionālo muzeju), kā analizē darbus, ir jūtamas zināšanas un spēja saskatīt svarīgas sakarības un saistības. Tas trenē arī mūs.
Plenērā vienpadsmito gadu piedalās madoniete Laima Šlosberga. — Strādāju ar akvareli, — atklāj Laima. — Kompozīcijas ir nedaudz padomātas iepriekš, bet viss jau notiks uz vietas. Kad uzsāku gleznot, ideju ir tik daudz, ka tās turpinu īstenot arī mājās.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 21.08.2012.
Autore: INESE ELSIŅA
AGRA VECKALNIŅA foto