Ar spilgtu noslēguma koncertu „Vienoti mūzikā", tradicionālo kūku un meistaru izvizināšanu limuzīnā 28. oktobrī Praulienā noslēdzās 20. „Ģitāristu sesija".
Sesija nepilnas nedēļas laikā apvienoja 72 dalībniekus; vokāla, ģitāras, basa, kokles un bungu spēles meistarus, kā arī organizatoru komandu Imanta Pulksteņa vadībā.
Praulienas skola sesijas dalībniekus uzņēma otro reizi, pirms tam ģitāristi pulcējās Madonā (kinoteātrī „Vidzeme", mūzikas skolā un kultūras namā), vienu gadu – Cesvaines pilī. Iepriekšējos gados sesiju apmeklēja 1367 cilvēki, viņu vidū – arī ārzemju mūziķi un meistari. Liecības par to fotogrāfiju veidā bija izliktas izstādē skolas zālē.
– Lieliskas izjūtas un radošu strāvojumu pie jums saķēru jau sesijas atklāšanas dienā, šodien no tā nekas nav zudis, – pasākuma noslēgumā teica Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Agris Lungevičs. – Paldies visiem, kas strādāja ar jaunajiem mūziķiem, un, tāpat kā Kristaps Porziņģis ir Liepājas zīmols, „Ģitāristu sesiju" redzu kā īstu Madonas novada zīmolu. Kristaps spēlē Ņujorkā, tas nozīmē, ka „Ģitāristu sesijai" un tās dalībniekiem arī ir daudz priekšā.
Praulienas pagasta pārvaldes vadītājs Valdis Gotlaufs vēstīja, ka sesijas pārcelšanos no Madonas uz Praulienu vērtē kā ieguvumu. „Nav visam jānotiek novada centrā, jo vairāk tāpēc, ka šī pasākuma organizators ir mūsējais – praulēnietis. „Ģitāristu sesijas" dalībnieki aizvadīto nedēļu vērtē kā labu, par to ir gandarījums, un ceru, ka sesija Praulienā notiks arī turpmāk."
Noslēguma koncertā piedalījās dalībnieku vecāki un interesenti, ar aizrautību sekojot sagatavotajiem numuriem. Emocionālu un pat eksotisku brīžu netrūka – kāds meistarīgi spēlēja uz gāzes balona, kāds cits bija izveidojis jaunu sastāvu kopā ar domubiedriem vai skolotājiem, bet koncerta kulminācija bija sesijas dalībnieku un meistaru sagatavotā kopdziesma.
Noslēguma koncerta iespaidīgākais bija leģendārās grupas „Pink Floyd" dziesmas kaverversijas atskaņojums no albuma „The Wall". Tajā piedalījās visi sesijas meistari un dalībnieki. Grupa „Pink Floyd" ir angļu rokmūzikas apvienība, kas atpazīstama ar filozofiskiem dziesmu vārdiem, skaņas eksperimentēšanu.
Mūzikas vēsturē „Pink Floyd" ir viens no visu laiku veiksmīgākajiem rokmūzikas projektiem. Īpašus panākumus grupa guva ar konceptuālajiem albumiem „Dark Side of the Moon" (1973) un „The Wall" (1979).
„Pink Floyd" dziesmas iestudējumā Praulienā piedalījās arī režisors Uģis Brikmanis. Lūk, viņa atziņas. – Kad jauniešiem jautāju, vai viņi zina, kas ir Berlīnes siena (Berlīnes mūris krita 1989. gada 9. novembrī, kas tiek uzskatīts par Aukstā kara beigu datumu), gaidot noliedzošu atbildi, viņi visi ierēcās, ka zina gan, – uzrunājot noslēguma koncerta dalībniekus, atklāja Uģis Brikmanis. – Tas ir brīnišķīgi. Tas nozīmē, ka kods, ar ko savā jaunībā dzīvojām mēs, ir veiksmīgi pārgājis pie viņiem un viņi savā dziļākajā būtībā zina, kam ar mūziku ir „jādod pa purnu" un kas ir jāslavē. Sienas ikona vēsta par to, cik grūti ir būt pašam pasaulē, kas visos laikos mūs zombē. Arī mēs ielienam savos ķieģeļos, ķieģeļu sienas tiek apbūvētas mums apkārt. Priecājos, ka jaunieši ir sapratuši, ka šis process nebeigsies un arī viņiem būs jāizcīna sava cīņa, jāsalauž savas sienas. Spēks, kas pulsēja mēģinājuma laikā, bija fantastisks. Izpildījumam uz ekrāna pievienoju fragmentus no leģendārās Alana Pārkera filmas par grupas „Pink Floyd" albumu „The Wall". Grupas fani, protams, zina „The Wall" tapšanu. Tā kā man sagadīšanās dēļ bija tā laime Berlīnē būt brīdī, kad „The Wall" tika spēlēta, un tur varēju sajust to viļņojumu no tūkstošu tūkstošiem, kas plūda šo skaņdarbu klausīties, tas, ko varu vēlēt jaunajai paaudzei šodien, ir rast savus ideālus tagadnei, mūsdienām. Ideālus radošai brīvībai un patiesam priekam mākslā, mūzikā, dzīvē. Priecājos, ka skaņdarba atskaņojumam Armands Alksnis un citi meistari pielika pāreju no salauztās sienas uz domām par latvietību. Paldies visiem skaņdarba iestudētājiem!
Profesionāļa atziņas
Bauskas bērnu un jauniešu centra ģitārspēles skolotājs Aigars Voitišķis kopā ar saviem audzēkņiem „Ģitāristu sesijā" piedalījies vairākkārt. – Šoreiz sesijā trešo gadu no Bauskas piedalījās četri jaunieši, – „Staram" apliecināja meistars. – Noslēguma koncertā mani pašu aizkustināja kopīgais darbs pie „Sienas", tāpat jauniešu priekšnesumi. Biju patīkami pārsteigts par meiteni, kura dziedāja savu dziesmu ar Ojāra Vācieša vārdiem – biju vienkārši apburts. Turklāt tik lieliski pasniedzēji – Rihards Lībietis, Armands Alksnis, Andris Buiķis – visi tik fantastiski uzstājās, ka tas jauniešiem sniedza lielisku piemēru. Aizvadītā nedēļa man pašam bija vienos darbos (ierakstu studijā rakstījām jaunu disku projektam „Brīnumskapis", un bija spēle animācijas filmai), līdz ar to sesijas noslēgumā brīnišķīgi atpūtos. Sesijā esmu ne pirmo gadu, vienmēr redzamas pārmaiņas – nāk jaunas sejas, un īpaši patīk, ka kopīgie priekšnesumi kļūst aizvien nopietnāki. Šis gads to parādīja. Aizķer arī fakts, ka jauniešiem pašiem sesijā patīk, līdz ar to viņu azarts pārlec uz citiem.
Sesijas dalībnieku domas
„Ģitāristu sesijā" pirmo reizi piedalījās Alma Elīze Ezeriņa (vokāls) no Lubānas: – No Lubānas kopumā esam trīs dalībnieki. Patika pilnīgi viss. Pie skolotājas Madaras Briedes pilnveidoju vokālās prasmes – bija forši. Ikdienā dziedu korī, ja vajag – padziedu vietējā ansamblī un dziedu arī mājās. Kad brālis Matīss uzspēlē basu, viņam dažkārt piedziedu. Sevi mūzikā redzu arī turpmāk. „Ģitāristu sesijā" ieguvu jaunus draugus, pieredzi, nākamgad noteikti braukšu atkal. Tā kā spēlēju akustisko ģitāru, varbūt nākamgad papildināšu ne tikai vokālās dotības, bet arī ģitāras spēli.
Kristaps Eduards Kļaviņš (bass) no Madonas: – Gāja labi, daudz spēlējām, noslēguma koncertā arī uzstājāmies. Dziedāt esmu pieradis, jo ar savu Madonas grupu samērā bieži uzspēlējam. Konkursam „Praulienas ritmi" gan nebijām gatavi, varbūt nākamajā gadā uzdrīkstēsimies. Sesijā patika basistu skolotājs Dmitrijs Lisenko, viņš bija iedvesmojošs. Iespaidīgs bija arī grupas „Skyforger" koncerts. Patīk, ka sesija notiek Praulienā, te ir cita vide, lielāka kopības izjūta.
Rasa Lauma Paegle (bungas) no Madonas: – Bija forši. Daudz jauna pie skolotājiem varēju uzzināt meistarklasēs. Bungas izvēlējos tāpēc, ka Madonas mūzikas skolā, kur mācos klavieres, man labi sanāk ritmiskas lietas. Sen nebiju bijusi nometnē, tā ka bija ļoti jautri! Patika arī tas, ka samērā ilgi naktīs palikām nomodā, viss bija ne tā, kā parasti.