10. maijā Cesvaines pils bija ļaužu pārpilna. Izstādes „Georgs Barkāns – arhitekts, tekstilmākslinieks (1925-2010)" atklāšanā piedalījās ne vien mākslas cienītāji no tuvākas apkārtnes, bet arī mākslinieki, mākslas vēsturnieki, muzejnieki un citu profesiju pārstāvji, kas, lai nokļūtu izcilā tekstilmākslinieka darbu rezonansē, bija mērojuši ceļu no galvaspilsētas.
Georgs Barkāns pieder latviešu tekstilmākslas virsotnei, un šoreiz ekspozīciju veido plašs tekstiliju klāsts no ģimenes privātkolekcijas, ko iepriekšējās izstādēs nav bijis iespējas apskatīt. Darbi pamatā izpildīti klasiskajā gobelēnu tehnikā, un tie atspoguļo oriģinālu telpiskās domāšanas pārnesumu audeklos, tātad plaknē. Caur krāsu, faktūru un simboliski izraudzītajiem tēliem autors runā par ticību cilvēces vēsturiskajai pieredzei un skaistā dominantei. Paradokss – šie darbi dod dzīvību izdegušajām pils 2. stāva telpām, bet vienlaikus krāsmatu skartā zona ir visizteiksmīgākā vieta mākslas eksponēšanai. No daudziem todien dzirdēju ķecerīgu domu – te taču nekas nav jāmaina, cik vienreizēji izskatās Barkāna darbi! Bet jāmaina, protams, ir. Gan jumts, gan daudzas citas 2002. gada ugunsgrēkā cietušās pils konstrukcijas, kuru atjaunošanai pagaidām līdzekļu nav. Kā minēja Cesvaines novada domes priekšsēdētājs Vilnis Špats, „mums trūkst lobiju, kas piesaistītu Eiropas projektus Cesvaines pils atdzimšanai".
Barona Ādolfa Vulfa medību pils savulaik tika iecerēta kā mākslas un arhitektūras šedevrs. Tāda tā arī tika uzbūvēta. Ieskatu pils vēsturē sniedza Cesvaines mūzikas un mākslas skolas direktore Inta Stiene, uzsverot, ka daudzus gadus pilī bija Cesvaines vidusskola. To gadu absolventi atceras, ka bērnībā domājuši – visas skolas izskatās šādi, līdz ugunsgrēks pili mainīja.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 15.05.2013.
Autore: INESE ELSIŅA
AGRA VECKALNIŅA foto