Šai pasaulē dzīvot ir interesanti, jo esam tik dažādi, tik atšķirīgas ir mūsu intereses. Dejas speciālisti uzskata, ka deju vajag izbaudīt – arī tad, ja neesi profesionālis, ja nekad nedejosi publikai, vienkārši tāpat – intereses dēļ. Pašam sevis dēļ.
Deja dod daudz pozitīvu emociju un ir arī dziedinoša – mūsdienās plaši pazīstams tāds mākslas terapijas novirziens kā dejas terapija.
Iepazīt eksotisko deju ikviens rosināts 19. augustā, kad Madonas kultūras namā sāksies desmitais eksotisko deju festivāls. To organizē madoniete Sandra Šarma, uz pasākumu aicinot deju grupas no visas Latvijas.
– Festivāls ir mans rūpju bērns no pašiem tā pirmsākumiem, – apstiprina Sandra.
Interesi rosina filmas
Interese par eksotisko deju Sandrai radās 12 gadu vecumā, kad draudzene viņu pierunājusi aiziet uz kinoteātri noskatīties indiešu filmu. – Šī filma mani paņēma līdz mugura smadzenēm, – atceras dejotāja. – Pēc tam padziļinājās interese par Indiju, skatījāmies filmas, pašas šuvām tērpus. Man bija 85 vēstuļu draugi no visas kādreizējās Padomju Savienības, arī no Korejas un Itālijas saistībā ar indiešu kino. Mainījāmies ar fotogrāfijām un atklātnēm, vēlāk nāca filmu afišas. Sākām arī dejot – to, ko saskatījāmies filmās, mājās pie spoguļa mēģinājām atdarināt.
Deju studija Daugavpilī
Dziļāk eksotisko deju kultūrā Sandra iekļuva, nonākot Daugavpilī. Tur viņa atsaucās sludinājumam un pieteicās eksotisko deju studijā.
– Toreiz nesapratu, ka būs jāsaskaras ar dažādu tautu dejām, ne tikai indiešu. Bija 2005. gada septembris, un es ierados uz deju studijas nodarbībām. Pamatā apguvām vēderdejas un čigānu dejas. Ja pirms tam jutos kā maza, pelēka pele, studija izcēla manī mītošo sievišķību. Līdz ar dejām kļuvu atraisītāka, sievišķīgāka, piepildījās mans bērnības sapnis, – atceras Sandra.
Vēlāk studijas nodarbībās tika apgūtas arī indiešu dejas – ne klasiskās, bet Bolivudas stila dejas, ko demonstrē kinofilmas. – Deju studijā nodejoju divarpus gadus, – komentē dejas cienītāja. – Tad dzīve atsvieda atpakaļ uz dzimto pilsētu. Tā kā Daugavpilī pēdējā gadā iesācēju grupas vadīju arī pati, mana skolotāja iedrošināja, lai atveru pulciņu Madonā.
Deju grupa Madonā
Tobrīd Madonā eksotisko deju jomā strādāja Rudīte Pavlovska. Taču Sandra nenāca kā konkurente, jo mācīja atšķirīga stila dejas – čigānu dejas, indiešu dejas un vēderdejas.
Šobrīd, nu jau gadus piecus, vēderdejas Sandra vairs nedejo. Ja kāds privāti vēlas pamācīties, viņa to praktizē, bet pasākumos ar vēderdejām pati nepiedalās. – Kā nokristījos, satiku Jēzu, sapratu, ka tās gluži nav tās dejas, kas man vajadzīgas, – pamato deju entuziaste. – Neizjūtu šīs dejas kā savas. Dejoju indiešu dejas košās rotās un tērpos, kas nav saistītas ar reliģiska rakstura rituāliem. Dejoju arī čigānu stila dejas, kas ir ļoti enerģiskas, skaistas, kopā ar grupu esam dejojušas dejas Havaju stilā.
Kolektīvam aprit 10 gadi
Sandras Šarmas vadītajai deju studijai „Mantigra" šogad aprit 10 gadu jubileja. – Vienā no Tālo Austrumu valodām „Mantigra" tulkojumā nozīmē „baltais tīģeris", – atklāj vadītāja. – Tā kā pati esmu dzimusi Tīģera gadā, izvēlējos šādu nosaukumu deju studijai.
Šobrīd studiju apmeklē piecas dalībnieces, desmit gadu laikā sastāvs ir mainījies, vairākas meitenes pārcēlušās uz citām pilsētām, atvērušas deju studijas tur.
– Patīkami, ka esmu viņu pirmā skolotāja, manas audzēknes ir izaugušas, atvērušas jau savas deju studijas, – komentē Sandra.
Uz jautājumu, kur darbojas eksotisko deju studija „Mantigra", saņemu atbildi, ka nodarbības notiek Madonā, Augu ielā 27, centrā „M-City".
– Strādājam divas trīs reizes nedēļā, nodarbības apmeklē visdažādāko profesiju sievietes – pārdevējas, pavāres, mājsaimnieces. Šobrīd izpaliek jauniešu vecuma grupa, pirms pāris gadiem bija aktīva arī tā. Skolas vecuma meitenēm, aizejot studēt uz Rīgu, Liepāju vai Daugavpili, process nav apstājies – šīs meitenes turpina dejot citās pilsētās, – vēsta Sanda.
Uz deju sacensībām studijas „Mantigra" dalībnieces gan nebraucot. Viņas dejo savam priekam, uzstājas koncertos un labdarības pasākumos Latvijā. – Esam bijušas arī Igaunijā un Zviedrijā, paralēli ik gadu rīkoju festivālu Madonā, – piebilst dejotāja.
Jubilejas festivāla programma
Ik gadu Eksotisko deju festivālam Madonā ir savs īpašais viesmākslinieks. Tāds bijis no Indijas, Lietuvas, Igaunijas, Dānijas un Polijas. Šogad viesmākslinieka statusā būs Sandras Šarmas deju skolotāja Olga Maļina no Daugavpils. Koncertā piedalīsies 24 deju studijas no visas Latvijas. Madonu pārstāvēs deju studijas „Mantigra" dejotājas, austrumu deju grupa „Ugunspuķe", ko vada Gunta Dreimane, un Rudītes Pavlovskas vadītā deju studija.
Eksotisko deju programma solās būt plaša – gan flamenko stila dejas, gan vēderdejas, gan čigānu un citu tautību dejas. Kā uzsver deju speciālisti, ar jēdzienu „vēderdejas" daudziem saistās aizspriedumi. Valda uzskats, ka tas ir saistīts tikai ar erotiku, ar vīriešu kārdināšanu, taču jāatgādina, ka vēderdeja ir plašāks jēdziens. Tā palīdz sievietei apzināties sevi, savā ķermenī mītošo daili, māca sievietei atklāt skaistumu un šarmu, apzināties sevi kā personību un vērtību.
– Festivāla dienu iesāksim ar meistarklasēm pie deju skolotājas Olgas Maļinas, – atklāj organizatore. – Vidēja līmeņa dejotāji apgūs drum solo jeb uz bungu ritma veidotas eksotiskās dejas. Dienas gaitā skvērā pie kultūras nama un gravā pie strūklakas paredzēta vizināšanās ar lauku sētas „Jaunzemi" zirgiem un fotografēšanās zirgu pajūgos. Pulksten 15 kultūras namā sāksies koncerts. Tas ilgs apmēram trīs stundas, jo dejotāju ir daudz. Rādīsim tikai jaunās dejas, tāds ir festivāla nolikums.
Labdarības ievirze
Eksotisko deju festivāls Madonā ik gadu ir labdarības zīmē. – Tas nav tikai padejošanai, jo mēs domājam par bērnu atbalsta centru „Billija", – vēsta Sandra Šarma. – Šo centru vada madoniete Sandra Zariņa, pēc skolas bērni, arī no nelabvēlīgajām ģimenēm, Sandras vadībā kopīgi darbojas. Vēlamies atbalstīt šī centra darbu ar materiāliem, skolas priekšmetiem. Līdz ar to ziedojumi no festivāla skatītājiem par ieejas biļetēm nonāks centra rīcībā.
28.07.2017.