28. februārī Madonas pilsētas 1. vidusskolā skanēja latviešu folkloras izlokšņu krājums, izdziedāts skanīgās bērnu balsīs, izdejots raitos bērnu soļos un izspēlēts kokļu, stabuļu, svilpaunieku, klabekļu un citu tautas mūzikas instrumentu pavadībā.
Sarīkojumā, ko vērtēja žūrija, katra kopa bija sagatavojusi septiņu minūšu garu programmu par tēmu „Mantojums". Priekšnesumu laikā uzstājās arī divi individuāli dalībnieki – Laura Lemešonoka no Madonas pilsētas 1. vidusskolas folkloras kopas „Madaviņa" un pārstāve ar tikpat brīnišķīgu balsi no Druvienas pamatskolas folkloras kopas. Sarīkojuma noslēgumā visi klātesošo folkloras kopu dalībnieki izspēlēja rotaļu programmu „Rotaļu raksti".
– Folkloras kopu „Marksnīte" vadu kopš 1995. gada, – aicināta uz sarunu, pastāstīja Mārcienas pamatskolas folkloras kopas „Marksnīte" vadītāja Aldona Gudrīte. – Katru gadu ir kāda noteikta tēma, ko apgūstam, šogad visiem dotā tēma ir „Mantojums". Pārrunājot ar bērniem, ar ko mums saistās jēdziens „mantojums", nonācām pie secinājuma, ka tā ir vieta, kur esam dzimuši, augam, kur dzīvojam un strādājam. Dziesmas, ko izvēlējāmies, pierakstītas mūsu tuvākajā apkārtnē – Mārcienā, Bērzaunē, Kraukļos. Skatei domāto repertuāru meklēju dažādos avotos – muzeja arhīvā, Dainu skapī, bērnu grāmatās. Pats grūtākais jau ir repertuāra atlase un tā salikšana kopā, jo svarīgi, lai dziesmas un stāsti patiktu bērniem, citādi nekas neskanēs.
Piebildīšu, ka folkloras kopā „Marksnīte" piedalās sākumskolas bērni un tikai daži ir pamatskolas vecuma pārstāvji. – Visi kolektīva dalībnieki ir ieinteresēti uz mēģinājumiem nākt, jo priekšā ir dziesmu svētki, turklāt dziesmas un rotaļas, ko esam apguvuši paši, mācām arī citiem mūsu skolas audzēkņiem. Var teikt, ka jau visi Mārcienas sākumskolas vecuma bērni zina mūsu dziedāto un dejoto repertuāru, – uzsver folkloras kopas vadītāja.
Vaicāta, kas pašu ievilka folkloras kustībā, Aldona Gudrīte atklāja, ka par šo jomu iepriekš nebija domājusi, līdz dzīve nolika fakta priekšā. – 1995. gadā uz mūsu skolu tika atsūtīta informācija, ka vajadzētu sagatavoties folkloras kopu konkursam, un ārpusskolas darba organizatore teica, ka es taču varētu kaut ko izdomāt. Tas arī bija netiešs iesākums visam tālākajam, jo tagad folkloras kustībā esmu ar domām un sirdi, – neslēpa kopas vadītāja.
Skate atklāja, ka Vidzemes augstienes folkloras kopu kustībā piedalās ne tikai bērni, kolektīvos darbojas arī jaunieši.
Madonas pilsētas 1. vidusskolas 12. klases audzēkne Madara Brenčeva folkloras kopā „Madaviņa" dzied trešo gadu. – Vienmēr esmu braukusi uz skolēnu dziesmu svētkiem, – iemeslu, kāpēc piedalās mākslinieciskajā pašdarbībā, nosauca Madara. – 1.-4. klasē dejoju tautisko deju kolektīvā, vēlāk dziedāju skolas korī. Tā kā Madonas pilsētas 1. vidusskolā 10.-12. klases kora nav, vienīgā iespēja, kā varētu tikt uz dziesmu svētkiem, bija piedalīšanās folkloras kopā „Madaviņa". Kad atnācu uz pirmo nodarbību, vadītāja Ingrīda Grudule teica – „Es jau sen tevi gaidīju".
Jautāta, kad un kāda ar folkloru bija pirmā saskarsme, Madara atcerējās mammas dziedātās šūpuļdziesmas savās bērnu dienās. „Pēc tam pieaugot sāku apzināties folkloras nozīmīgumu kā latviete." Par kopu „Madaviņa" Madara saka vislabākos vārdus – ir jauks kolektīvs, ir patīkami nākt uz mēģinājumiem, kolektīvu raksturo kopība un tas, ka dalībnieki cits citu labi saprot, cits citam palīdz. Taujāta par vaļasprieka nestajiem ieguvumiem, Madara atzīst, ka vispirms tā ir redzesloka paplašināšana: – Tagad uz daudz ko raugos citādāk. Kādreiz folklora un darbošanās kopās šķita garlaicīgs pasākums, tagad redzu, ka tas ir riktīgi forši.
– Uz piedalīšanos dziesmu svētkos šoreiz nepretendējam, jo Druvienas pamatskolas bērni piedalās korī, un uz svētkiem laidīsim šo kolektīvu, – atklāja Druvienas pamatskolas folkloras kopas vadītāja Dace Vītola. – Tomēr mums bija svarīgi piedalīties skatē, lai parādītu sevi un dzirdētu citus. Savā skolā uzstājamies bieži. Druvienā svinam visus gadskārtu svētkus, un skolai kopumā ir mērķis apgūt latvisko dzīvesziņu. Druvienā ir arī meistari, kas gatavo kokles un to ierāda pusaudžiem.
Tā kā folkloras kustībā Dace Vītola ir jau sen, viņa piebilda, ka daudzi cilvēki joprojām neapjauš, cik folklora ir bagāta un dzīva, tāpēc priecājas, ka arī profesionāli mūziķi aizvien biežāk sāk lūkoties uz mūsu tautas saknēm un izzināt to milzīgo potenciālu, ko nes neapdarināta tautas dziesma.
Skatē kolektīvu dalībniekus vērtēja žūrija – tautastērpu speciāliste, vēsturniece Anete Karlsone, tradicionālās mūzikas speciāliste, folkloras kopas „Kokle" vadītāja un folkloras programmas „Riti raiti" muzikālā vadītāja Dina Liepa, folkloras programmu koordinatore Māra Mellēna. Žūrija atzina, ka kopumā Vidzemes augstienes bērnu folkloras kopas ieguldījušas nozīmīgu darbu, lai sagatavotos XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, apgūstot folkloras programmas „Riti raiti" norises, sakārtotu tērpus un apgūtu rotaļu programmu „Rotaļu raksti".