15. septembrī Latvijas pirmizrādi piedzīvoja Daces Pūces drāma „Bedre", kas tapusi vairāku gadu garumā un paspējusi plūkt laurus dažādos starptautiskos kinofestivālos.
Filmas pirmizrādi Madonā skatītājiem bija iespēja pieredzēt aizvadītajā piektdienā, nepilnas desmit dienas pēc filmas vernisāžas Rīgā.
Filmas scenārijs tapis, par pamatu ņemot vairākus rakstnieces Janas Egles stāstus (ar autori esam tikušies Madonas bibliotēkā!) un savijot tos kopā vienā kopstāstā, kura centrā ir desmitgadīgais Markuss. Sižeta ass vijas ap pusaudzi, kuram jāpielāgojas jaunajai dzīvei mazpilsētā pie omes. Pēc incidenta ar kaimiņu meiteni Emīliju ciema iedzīvotāji uz zēnu sāk lūkoties ar neiecietību un aizdomām, omei savukārt galvenais šķiet „ko par mums padomās citi", līdz nejaušības dēļ Markuss atrod patvērumu pie noslēpumainā vientuļnieka Jūrnieka, kas dzīvo meža nomalē. Filma skar vairākas aktuālas tēmas, to vidū – bērni, kas aug bez vecākiem un saskaras ar emocionālu vardarbību; savstarpēja iecietība, atvērtība pret citādo, mākslas spēks, kas skaudrās dzīves situācijās var kļūt par patvērumu un draudzības kodolu; alkohola atkarības degradējošais nospiedums vīriešu stājā; virspusējība attiecībās utt. Interesanti, ka, piešķirot balvu Lībekas kinofestivālā, žūrija to pamatoja šādi: „„Bedre" būtībā ir par to, kā māksla var mierināt un glābt dzīvību."
Filmā mākslas pieskāriens patiešām jūtams dažādos veidos – tajā dzirdamas dziedātāju un saskanīga kora balsis, uzrunā vizuālā māksla – zīmējumi un no krāsainiem stikla gabaliem veidota glezna – vitrāža. Interesanti, ka filmas izteiksme un valoda ir ne tikai spriedze un notikumi, bet arī zemtekstu un simbolu izmantojums, kur viens no simboliem ir šīs kinolentes nosaukums „Bedre".
Nenoliedzami, filmā tiekas lielisku aktieru ansamblis – Dace Everss, Indra Burkovska, Inese Kučinska, Aigars Vilims un Egons Dombrovskis, viena no lomām uzticēta godalgotajai Polijas aktrisei Agatai Buzekai. Savukārt desmitgadīgā Markusa lomā iejuties Damirs Onackis.
Filmas režisorei Dacei Pūcei šis darbs ir debijas pilnmetrāžas spēlfilma, pirms tam viņa uzņēmusi vairākas spēles un dokumentālās īsfilmas, kas izpelnījušās arī „Lielā Kristapa" nominācijas. Filmas mūzikas autors ir Valters Pūce, kam tā arī ir debija kā filmas komponistam. Mūzikas ierakstā piedalījušies orķestra „Sinfonietta Rīga" mūziķi ar diriģentu Normundu Šnē un Rīgas Doma zēnu koris Mārtiņa Klišāna vadībā.
Filmas mūzika emocijas skatītājos uzspridzina jo spēcīgi, tā raisa līdzpārdzīvojumu, un tāpat kā skaņa arī kadra kompozīcija un krāsa aicināt aicina filmu „Bedre" izbaudīt īstā kinoteātrī uz lielā ekrāna, kā tas ir iespējams arī pie mums, Madonā.
Filmas operatora meistarstiķi
Filmas radošajā komandā īpaši vērtējams operatora Gata Grīnberga (arī uzskatāms par debitantu lielajā kino) darbs, tāpat mākslinieces Lauras Dišleres, kostīmu mākslinieces Lienes Bites, grima mākslinieces Anetes Šidlovskas veikums. Gleznieciskā tuvplānā uzņemtās pankūkas, izdilis caurums segā, strauji ripojošs velosipēda ritenis, kas kāpina spriedzi, ir tikpat iespaidīgi attēli kā ultradramatiskās ainas naktī, lietū, tumsā.
Daces Pūces kinodarbs atsedz lielu sabiedrības daļu šķērsgriezumā, iezīmējot vairākas mūsdienās aktuālas tēmas un galveno varoni – bērna vecumā jau nobriedušu personību.
Tikšanās ar režisori Madonā
Pēc filmas „Bedre" noskatīšanās Madonā, kinoteātrī „Vidzeme", skatītājiem bija iespēja tikties ar tās režisori un vienu no scenārija autorēm Daci Pūci. Režisore pastāstīja, kā tika meklēti aktieri, kā strādāja ar atlasītajiem bērniem, un to, ka filma „Bedre" domāta gan pieaugušajiem, gan gudrai jauniešu un bērnu auditorijai (12+): – Gudra filma gudriem bērniem.
Runājot par aktieru izvēli lomām, uzzinājām, ka uz galveno lomu tika iesūtītas ap 600 fotogrāfiju. Sekoja video kastings ar uzdevumu pastāstīt par sevi, un pēc šīs atlases bērni tika aicināti uz klātienes tikšanos.
Veiksme galvenā varoņa izvēlē
– Režisora uzdevums ir atrast atbilstošo bērnu konkrētajai lomai. Ļoti daudzi puikas bija talantīgi, superīgi, forši, bet man nevajadzēja simpātisku puisi, man vajadzēja puiku, kuram ir īstais acu skatiens un kurš var daudz vairāk pastāstīt bez vārdiem, – komentēja režisore. – Ieraugot Damiru, uzreiz sapratu, ka viņš būs filmas Markuss. Abi puiša vecāki ir krievi, bet Damirs filmas uzņemšanas brīdī mācījās latviešu skolā, un viņa valoda bija labā līmenī, kaut akcents ir dzirdams.
Disciplīna un hierarhijas ievērošana
Režisore neslēpa, ka darbs kino jomā saistās ar disciplīnu un hierarhijas ievērošanu. – Hierarhija nenozīmē, ka augšgalā ir boss, kas visus komandē. Tikpat svarīgs kā režisors ir filmas katrs darbinieks, jo, ja laikā nebūs ēdiena, ja operatora asistenti nestrādās tā, kā tas nepieciešams, ja mākslinieks neatnesīs pareizo apģērbu, viss apstāsies. Radīsies finansiāli zudumi, stress, un tās būs nepatikšanas, ko neviens nevēlas. Kino uzņemšanas gaitā katram ir jādara sava lieta, un visi ir vienlīdz svarīgi. Atšķirībā no pārējiem režisoram vienīgi gatava filma jau ir galvā.
Filma plūc laurus ārvalstīs
Ierunājoties par apbalvojumiem, uzzinājām, ka Daces Pūces darbs patstāvīgu dzīvi pasaules kinoforumos uzsāka jau pagājušajā gadā, pasaules pirmizrādi svinot vienā no vecākajiem Eiropas kinofestivāliem Lībekā un saņemot tur galveno balvu – „Grand Prix" kā labākā pilnmetrāžas spēlfilma. Filma no Latvijas šī kinofestivāla vēsturē galveno balvu saņēma pirmo reizi. „Grand Prix" spēlfilma „Bedre" ieguva arī Krievijā un Igaunijā.
Uz jautājumu, vai balvas nes materiālu labumu vai tikai lielu godu, Dace Pūce atbildēja, ka naudas summa tika piešķirta par uzvaru Lībekas festivālā. Vaicāta, kāpēc filma vispirms tika sūtīta festivāliem, saņēmām atbildi, ka tāds bieži ir festivālu nosacījums – nedrīkst būt notikusi filmas nacionālā pirmizrāde.
Filmu uzņemšana ir dārga
Saruna atklāja arī finansiālos aspektus. – Latvija dod 80 procentu no filmas uzņemšanai nepieciešamās summas, pārējais jāmeklē pašiem, – informēja režisore. – Tas nav vienkārši, jo, piemēram, šī filma izmaksāja 500 tūkstošus eiro. Eiropas vai pasaules kontekstā tas ir ļoti maz, bet mums tā ir liela nauda. Bijām Polijā, Smaidas lomai izvēlējāmies poļu aktrisi, iesniedzām projektu Polijas filmu konkursam. Diemžēl mūs neatbalstīja. Tēmējām uz somiem. Iesniedzām projektu somu atbalstam, arī tur mums finansējumu neiedeva. Biju filmai nolūkojusi somu komponistu, viņu „nē" sadarbības domai pārvilka svītru. Tā kā pēc mēneša spēlfilmai bija jābūt gatavai, piespiedu kārtā komponista darbu paveica Valters Pūce (Daces Pūces dēls, pazīstams čellists. – Aut). Valters to izdarīja lieliski, un drīz filmas mūzikai jāiznāk arī
atsevišķi.
Labs režisors ar pieredzes bagāžu
Jāpiebilst, ka Dace Pūce ilgus gadus darbojas kultūras nozarē kā pasākumu režisore un producente, reklāmu un dažādu videodarbu veidotāja, bet tikai pirms pieciem gadiem viņa īstenoja savu lielo mērķi un kļuva diplomēta kinorežisore, absolvējot Kultūras akadēmiju.
– Lielie panākumi priecē. Tas tiešām ir liels gods, ka filma guvusi atzinību, – neslēpa Dace Pūce.
– Šobrīd man plauktā ir divi seriāli un viena pilnmetrāžas filma. Pēdējā laikā gandrīz izmisīgi mēģinu dabūt finansējumu projektu attīstīšanai, bet, lai cik dīvaini būtu, tas joprojām nav izdevies.
29.09.2021.