5. jūnijā ar pirmizrādi Madonā atklāja dokumentālo filmu “Dziesmu avoti 1866” — sirsnīgu un daudzslāņainu stāstu par pirmajiem latviešu skolēnu dziedāšanas svētkiem, kas 1866. gadā notika Lazdonas draudzē. Uz filmas pirmizrādi tika aicināti visi tās tapšanā iesaistītie.
Madonas izglītības pārvaldes vadītāja Solvita Seržāne iesākumā atminējās: – Tieši dziesmai piemīt vienojošais spēks, un katra tauta un valsts vēlētos, lai šī vienotība pastāv. Madonas novads atrodas dievišķā vietā – mums ir Gaiziņš, Lubāns, un ir glabāšanā uzticētas kultūrvēstures atslēgas saistībā ar Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem.
Manuprāt, šīs filmas tapšana ir aizsākusies jau vairāk nekā pirms 23 gadiem ar mūsu novadnieka, mūzikas skolotāja un diriģenta Jāņa Bērziņa grāmatu "Dziesmotais novads". Nozīmīgs ir Arta Kumsāra pienesums ar domu, ka jāsaglabā Haralda Medņa dzīvesvieta. Vēl nedaudz vēlāk tam pievienojās novadpētnieces Ineses Mailītes darbs. Nedaudz vēlāk tapa projekts par Haralda Medņa mājas rekonstrukciju. Paralēli tam bija diriģente Ija Voiniča, kas pulcēja savus kolēģus un iededza tajos degsmi par 1866. gadā notikušajiem Bērnu dziedāšanas svētkiem, un 2016. gadā pirmo reizi norisinājās šim vēsturiskajam notikumam veltīts koru koncerts Madonā. Pēdējos trijos gados ir daudz darīts, lai popularizētu stāstu par Bērnu dziedāšanas svētkiem. Un šobrīd ir filma, kuru pavisam drīz redzēsim. Ja tā visa nebūtu, tad nebūtu arī šī mirkļa.
Dziesmusvētku virsdiriģente un novadniece Aira Birziņa uzsvēra: – Kad 2016. gadā biju uz jau minēto pasākumu, man šī ideja šķita ļoti svarīga un sapratu, ka Latvijā sen aizmirstas vai maz zināmas vēstures lapaspuses ir jādara zināmas plašāk. Pirmais, kas ienāca mūsu Rīgas Doma kora skolas kabinetā un teica, ka par 1866. gada notikumu Lazdonas draudzē ir jāveido filma, bija kurzemnieks Jānis Erenštreits.
Mākslinieks un filmas scenogrāfs Ivars Mailītis turpināja: – 1866. gadā bija latviešu tauta, bet nebija latviešu nācijas, mēs nevarējām runāt latviski publiskās vietās. Un tad Lazdonas pusē radās cilvēku grupa, kas parādīja visai Baltijai, ka bērniem jāmāca latviešu valoda, jāmāca dziedāt savā valodā un pastāvēt par sevi. Madonas puses spilgtākais notikums ir, bija un vienmēr paliks nācijas veidošanās sākums.
Režisore Dace Micāne-Zālīte no savas puses uzsvēra: – Komanda ir svarīga visur – gan korī, gan citos kolektīvos -, bet mēs, šīs filmas komanda, bijām īpaši saliedēti. Mīļie madonieši, jūsu bērnu portreti un tuvplāni ir filmas zelta virsvērtība, jo šeit ir redzama mūsu Latvijas nākotne. Paldies filmā galvenokārt redzamā zēna – Jāņa Vibuļa – vecākiem un viņa ģimenei par viņa iekšējo, skaidro mieru.
Diriģents un mūzikas pedagogs Jānis Erenštreits atzīmēja: – Ir atklāts ļoti svarīgs kultūrizglītības slānis un vēsturiska patiesība. Ceru, ka no filmas iegūsim ne tikai labu faktoloģisko materiālu, bet būsim arī emocionāli uzlādēti. Dziedāšanas svētkos svarīgākā ir dziesma, jo tā dod spēku un dziesmusvētkos radina mūs pārvarēt grūtības, lai mēs kopīgi satiktos. Madonas pusē ir dzimis dziesmusvētku avots un, savienots ar daudziem sīkiem avotiņiem, tiek aiznests līdz Mežaparka lielajai estrādei. Lai šai filmai vai vēstij ir vieta katra latvieša sirdī un ģimenē!
Valsts izglītības attīstības aģentūras Sadarbības projektu departamenta direktore Agra Bērziņa atcerējās: – Pirms apmēram 20 gadiem mani uzrunāja Gunita Kļaviņa, kas tobrīd bija Madonas Bērnu un jauniešu centra direktore, un sāka stāstīt, ka pirmie Bērnu dziedāšanas svētki notika Madonas pusē. Pēc neilga laika iepazinos ar Jāni Bērziņu, un viņš man atklāja, ka bērni šai pusē ir tie, kas pirmie ir sākuši satikties, lai dziedātu, ietu rotaļās, priecātos un parādītu savas prasmes. Par 1866. gada notikumiem ir grāmata, tagad filma, un kopš šī gada dziesmusvētkiem Madona Latvijas Skolu un jaunatnes dziesmu un deju svētku gājienā ies pirmie.
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure pauda: – Kad sāku lasīt un interesēties par 1866. gada notikumu, biju ļoti laimīga, jo pārliecinājos, ka dziesmusvētku saknes ir laukos. Ja pirmsākumos tie bija tikai daži kori, tad tagad dziesmusvētkos piedalīsies jau 37 tūkstoši dziedātāju. Programmā "Latvijas skolas soma" šo filmu ieteikšu kā obligātu repertuāru, jo mums jāzina savas saknes, un tad, ja godāsim vēsturi, mums būs nākotne. Kā pašvaldību savienības pārstāve esmu izvirzījusi mērķi nodrošināt, lai būtu finansējums interešu izglītībai, mūzikai un mākslai, lai netiktu izjaukts tas, ko Latvijā esam pusotru gadsimtu būvējuši. Interešu izglītība ir koru kustības pamatā. Ļoti svarīgi visiem sadoties rokās, saglabāt šo tradīciju un skolēnu dziesmu svētkus veidot kā atsevišķus dziesmusvētkus. Bieži lēmumi tiek pieņemti, balstoties uz rēķiniem, cipariem un ietaupījumiem, bet jebkurš bērns, skolēns un jaunietis ir vērtība, un cilvēkus nevar aizstāt materiālās lietas.
Filmas bezmaksas seanss Madonas kinoteātrī "Vidzeme" 15. jūnijā pulksten 16, kā arī LTV1 to varēs noskatīties 5. jūlijā pēc "Panorāmas" pulksten 21.35.
13.06.2025.