Sērijā „Novadu folklora" apgādā „Zinātne" nesen iznākusi grāmata „Ērgļu vērtums". Tās sastādītājs, ievada, biogrāfisko apcerējumu un komentāru autors ir ērglēnietis Gatis Ozoliņš, Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes docents, filoloģijas doktors.
Vairāk nekā 500 lappušu Ērgļu novada folkloras izlasē iekļauti Latvijas folkloras krātuvē, arhīvos, bibliotēkās saglabātie rokraksti un publikācijas periodikā. Grāmatā izlasāmi Ērgļos un apkārtnē pierakstītie etnogrāfijas materiāli un folkloras (tautasdziesmu, teiku, pasaku, buramvārdu, mīklu, sakāmvārdu, ticējumu un tautasdziesmu melodiju) teksti, kā arī folkloras vācēju dzīves gājums, darbības virzieni un personības raksturojums.
Pirmās tautasdziesmas Ērgļos 19. gadsimta sākumā pierakstījis vācbaltiešu mācītājs Gustavs fon Bergmanis, kad viesojies pie sava dēla Benjamiņa fon Bergmaņa, kas no 1806. līdz 1814. gadam bijis mācītājs Ērgļos. Rūdolfa Blaumaņa laikabiedrs, mācītājs Arnolds Zunte un skolotājs Ādams Tērauds vākuši ne tikai Ērgļu apkaimes tautasdziesmas, bet arī pasakas un teikas. Izcilākais Ērgļu un tuvākās apkārtnes folkloras vācējs bijis Ērgļu pagasta rakstvedis, dzejnieks un žurnālists Pēteris Blaus. Viņa devums mērāms vairākos tūkstošos folkloras vienību.
Juris Rubenis, Voldemārs Eliass, Andžs Zvaigzne, Augusts Briedis, Pēteris Dambītis, Andrejs Miķelsons, Andrejs Jurjāns, Osvalds Kreicers, Elza Kurcalte, Juris Bičevskis, Jānis Liepa, Voldemārs Stelbergs, Indra Rone – novadnieki, kas dažādos laikos dažādu motīvu vadīti pierakstījuši, apkopojuši, vākuši Ērgļu novada mutvārdu daiļradi.
Kā radies Sausnējas Piķa purvs? Kas dzīvoja Bābas kalna alā Ērgļu „Veģeru" māju tuvumā? Kāpēc Jumurdā neizdevās baznīcu uzbūvēt? Kur Ērgļu Nīnēnu purviņā atrast mucu ar zelta naudu? Kāpēc jādzer ar cukuru sajaukta rutku sula? Kāpēc vistām jādod nātru pulveris? Kā nomierināt sāpošu zobu? Kas jādara, ja ausīs rūc? Tie ir tikai daži no jautājumiem, uz kuriem atbildes var atrast, ielūkojoties grāmatā „Ērgļu vērtums".
Šis ir pirmais izdevums, kurā vienuviet sakopots tik plašs folkloras un etnogrāfijas materiālu vākums, kas saistīts ar Ērgļu novadu. Kas liek cilvēkiem vākt ko no pagātnes dzīlēm, notraust putekļus no sen aprakstītajām papīra lapām, nodot to visu nākamajām paaudzēm? Gatis Ozoliņš grāmatas nobeigumā uz šo jautājumu radis atbildi: „Iespējams, viņi (folkloras vācēji) vēlējās nepārtrūkt ar savu māju, pagastu, novadu, ar valodu, kultūru un dziesmu, turpināt tautu, tradīcijas un sevi."
Tagadnē ir un nākotnē būs vērtīgs un derīgs Gata Ozoliņa kultūrvēsturiskais pētījums un apkopojums „Ērgļu vērtums" novadu folklorā.
24.02.2017.