21 gada garumā Madonas Latviešu mūzikas svētku formātā vēl nekad nebija izskanējusi nedaudz vairāk kā gadsimtu pastāvošā latviešu komponistu ērģeļmūzika. Šogad to bija iespējams paveikt gandrīz tikai saviem vietējiem mūziķiem.
Svelmaino dienu novakarē Latviešu mūzikas svētku 3. koncerts Lazdonas luterāņu baznīcā sniedza veldzi gan emocionāli, gan arī tīri fiziski.
Bauda ir ne tikai muzicēt profesionāli varošu mūziķu ansamblī, bauda arī šāda ansambļa sniegumu klausīties. Tomsonu ģimenes tandēms to šajā vakarā spoži apliecināja, atskaņojot Aivara Kalēja (1951) cikla „Garīgas vakara dziesmas" I daļu: mamma Ilze pie ērģelēm, meita Inga ar bagātu emociju piesātināto vijoles spēli, dēls Valdis (Latvijas Universitātes jauktā kora „Juventus" mākslinieciskais vadītājs) ar samtaino tenora balsi. Skolotāja Ilze Tomsone tikko pabeigusi Lutera akadēmiju programmā „Baznīcas mūzika", ar savu tehnisko varēšanu ērģeļspēlē pārsteidza klātesošos. Romualda Jermaka (1931) skaņdarbs „Ar laiviņu iepeldēju" Ilzes atskaņojumā uzbūra virmojošu ūdens klaidu, tāpat koncerta izskaņā ērģeļu varenumu izjutām, Ilzei izpildot Ata Stepiņa (1958) Prelūdiju un fūgu par korāli „Dievs kungs ir mūsu stiprā pils". Ilze Tomsone šajā ērģeļmūzikas koncertā bija uzlūgusi piedalīties arī divas savas Lutera akadēmijas studiju biedrenes – rīdzinieces Ramonu Komandieri un Elīnu Lapsiņu.
Noklausoties visas trīs daļas no „Kurzemes baroka", Marģeri Zariņu (1910) iepazinām kā fantastisku ērģeļmūzikas komponistu.
Koncertā piedalījās arī cesvainiete Daiga Matroze, kas nu jau ir iejutusies Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolas kolektīvā. Viņas sniegumā klausījāmies Ādama Ores (1855) Triumfa maršu. Daiga mums atklāja interesantu faktu par Ādama Ores un Marģera Zariņa radniecības saitēm no tēva puses. Izrādās, ka Marģera tēvam Oto Zariņam, kādreizējam Cesvaines baznīcas ērģelniekam, Ādams Ore ir brālēns, tātad Marģerim tēvocis. Starp citu, Ādams Ore ir pirmais akadēmiski izglītotais latviešu ērģeļu virtuozs.
Mūsu skolas klavierspēles skolotājai Gintai Ludbergai, savulaik ērģeļspēli apguvušai pie Ata Stepiņa, muzicēšanas stāžs ir visilgākais. Viņas atskaņojumā Imanta Zemzara (1951) 5. daļa no cikla „Pastorāles vasaras flautai", iespaidīgā Jāņa Mediņa (1890) Parafrāze par Alfrēda Kalniņa tēmu „Nu gribam būt kungi mūsu dzimtajā zemē" un pašās koncerta beigās Jāņa Lūsēna (1959) dziesma ar Viļa Plūdoņa vārdiem „Mazu brīdi pirms", kuru papildināja Sintija Paegle (soprāns) duetā ar Vinetu Krēsliņu, radot brīnišķīgu, mierpilnu koncerta pēcnoskaņu.
Koncertā sevi pieteica arī mūsu mūzikas skolas jaunatnākušais skolotājs Jānis Trūps, kas nolēmis jau iegūtajai kordiriģenta specialitātei Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā pievienot otru diplomu, šovasar iestājoties JVLMA ērģeļspēles klasē. Ar Andreja Selicka (1961) Lūgšanu – šūpļa dziesmu – Jānis centās radīt meditatīvu gaisotni. Komponists Rihards Dubra (1964) klausītājos ir nostiprinājis uzticību savām radošajām spējām. Šī bija kārtējā reize, kas klausītājiem nelika vilties, Jāņa Trūpa atskaņojumā klausījāmies komponista skaņdarbu „Dievmātes skatiena pieskāriens". Skaņdarba pēdējā izskaņa raisīja brīnumainu izjūtu, kas vēlreiz apliecina Dubras lielo meistarību.
Koncertā citādu krāsu ienesa flautiste Vineta Krēsliņa, savas flautas sidrabam ļaujot saplūst ar ērģeļu stabuļu savdabīgo noskaņu.
Veiksmīgi sastādītā koncertprogramma, bagātīgais mūzikas materiāls radīja klausītājos gandarījuma izjūtu, īstu Svētku izjūtu.
10.08.2018.