Ik ceturtdienu Haralda Medņa māja „Dzintari" Praulienas pagastā atvērta apmeklētājiem, un katru reizi šai dienā ierodas interesenti no Latvijas dažādām vietām.
Topošā muzeja vadītāja Inese Mailīte stāsta, ka ciemiņi jau bijuši no Raunas, Rīgas, Jelgavas, Ogres, Ikšķiles, Pļaviņām, Madonas…
– Visiem izrādu leģendārā virsdiriģenta celto māju, stāstu par šeit nesen iekārtoto izstādi, tāpat apmeklējam XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku objektu „Latvija skan", – informē Inese Mailīte. – Dodamies arī uz Vistiņlejas kapsētu apciemot mūsu kultūras personību – Arta Kumsāra un Elzas Rudenājas – kapavietas. Pēdējie ciemiņi pagājušajā sestdienā bija no Sēļu un Ramatas pagasta Mazsalacas novadā.
Inese citē Toma un Jura Jātnieku izteikto atziņu, kas ierakstīta „Dzintaru" Viesu grāmatā: „Lai stiprā, skaistā doma un ideja aug un dara Lielu šo Dziesmu vietu! Lai saslēdz šo apkaimi spēka lokā – vārdi, mūzika, kultūra un cilvēku ticība. Lai top!"
Iesniegts projekts par māju atjaunošanu
Madonas novada pašvaldība šai rudenī ir sagatavojusi un iesniegusi projektu LEADER 2. aktivitātē „Vietas potenciāla stiprināšana 2.1. rīcībā „Kultūrvēsturisku pieminekļu un dabas objektu sakārtošana, veicinot tūrismu un iedzīvotāju aktivitāti". Projekta nosaukums – „Haralda Medņa dzimtas mājas „Dzintari" atjaunošana". Projekta ietvaros paredzēts veikt ēkas logu un durvju nomaiņu, ēkas fasādes atjaunošanu, bēniņu siltināšanu, jumta spāru konstrukciju pastiprināšanu, apkures sistēmas sakārtošanu, piebūves atjaunošanu, izbūvējot 1. stāvā terasi un 2. stāvā balkonu, atjaunot pagraba telpas, ārējās ūdensvada trases atjaunošana un ārējās kanalizācijas izbūve, lai nodrošinātu ēkai centralizēti ūdens un kanalizācijas pakalpojumus, nodrošinātu iekšējās kanalizācijas un ūdensvada atjaunošanu, elektroinstalācijas atjaunošanu un ugunsdrošības signalizācijas ierīkošanu, kā arī citus darbus. Šobrīd tiek gaidīts projekta apstiprinājums un finanšu piešķīrums.
Priecē saņemtās dāvanas
Diriģenta Haralda Medņa 110. jubilejas gadā saņemtas skaistas un vērtīgas dāvanas no daudziem reģiona cilvēkiem. – Tās noderēs gan ekspozīcijas „Haralda Medņa dzīvesstāsts" izveidē, gan citu plānoto izstāžu un ekspozīciju veidošanā, ko paredzam Haralda Medņa „Dzintaros", – gandarījumu pauž Inese Mailīte.
1. jūnijā nozīmīgus priekšmetus un fotogrāfijas „Dzintariem" Bērzaunes pamatskolas vārdā dāvāja diriģente Ināra Stepāne, vērtīgu dāvinājumu pasniedza A. Eglīša Ļaudonas vidusskolas un Madonas pilsētas 2. vidusskolas zēnu koris, diriģente Anita Melnupa un Iluta Biķerniece, Varakļānu vidusskolas 5.-9. klašu koris un diriģente Ārija Tumane, Lubānas vidusskolas 5.-9. klašu koris.
– Paldies visiem ieinteresētajiem ļaudīm par sapratni, lai šī vieta un Haralda Medņa vārds atkal atgrieztos sabiedrības uzmanības lokā, – rezumē Inese Mailīte.
Andas Ābeles grāmatas manuskripts
Vasaras izskaņā Haralda Medņa piemiņas sakarā bija tikšanās ar Andu Ābeli. Anda Ābele ir Latvijas Komponistu savienības biedre, kopš 1993. gada strādā Latvijas Republikas diplomātiskajā dienestā. – Esmu strādājusi dažādos amatos Latvijas Ārlietu ministrijā – ES departamenta direktore, Baltijas un Ziemeļvalstu nodaļas vadītāja, Centrāleiropas nodaļas vadītāja, kā arī vairākās Latvijas vēstniecībās ārvalstīs. Kopš 2013. gada esmu Latvijas vēstniecības Polijā padomniece – vēstniecības vadītāja vietniece, strādāju ar politiskajiem un Eiropas Savienības jautājumiem, – raksturo viņa.
Andas Ābeles darbu loks šobrīd saistās ar Varšavu un diplomātisko dienestu, bet 1989. gadā viņa pabeidza rakstīt grāmatu „Haralds Mednis… starp…". Daļa no šīs grāmatas tika publicēta žurnālā „Māksla", bija doma, ka materiālu klajā laidīs izdevniecība „Liesma". Straujo pārmaiņu laikā, kas Latvijā notika 20. gadsimta deviņdesmitajos gados, šo nodomu īstenot diemžēl neizdevās. Autores darbs ir rakstīts mašīnrakstā, tāpēc 169 lappuses jāpārraksta datorā un jādomā par tā iespiešanu. – Rakstu projektu Valsts Kultūrkapitāla fondam, Andas Ābeles grāmatas „Haralds Mednis… starp…" atvēršanai vajadzētu notikt reizē ar Haralda Medņa renovētās mājas atvēršanu, proti, 2019. gadā, – vēsta Inese Mailīte.
Lasītājiem piedāvājam nedaudz ielūkoties vērtīgās grāmatas ievadvārdos:
„Starp. Ir tāds vārds. Starp mašīnām stāv mūžs, starp zemi un debesīm – cilvēks. Starp. Pavisam vienkārši: pirms un pēc kaut kā.
Haraldu Medni es satiku starp Dziesmu svētkiem un apaļajām jubilejām, kurās viņu aplido žurnālisti. Pēc astoņiem Dziesmu svētkiem, kuros Mednis stāvējis virsdiriģenta augstajā tribīnē, un pēc 1985. gada svētkiem, kuros viņu pēkšņi atmeta kā vecu un dziesmai nederīgu. Toreiz likās, ka sirds pušu plīsīs, bet neplīsa, jo izglāba tauta ar Medni! Medni! Gaismas pili! Tie svētki nu dzīvos mūsu piemiņā arī kā Medņa zvaigžņu stunda. Bet priekšā ir citi – vēl nezināmi, nesajusti, neizgavilēti. Ir brīdis starp.
Starp. Tas ir klusums, elpas aizturēšana pirms kaut kā. Varbūt pirms pašas mūžības. Jo liekas – viss ir izdarīts, viss sasniegts. Tautas atmiņā paliks leģenda par labo, balto latviešu dieviņu Haraldu Medni. Džentlmeni stājā un smalku mūzikas izgaršotāju.
Daudziem viņa pielūdzējiem pietiek ar leģendu vien. Bet citi toties redz gana vecu vīru, kuram vairākkārt teikts: „Atpūties! Ej malā! Nemaisies!" Bet viņš neklausās. Kā jaunībā ieskrējies, vecumā nevar rimties. Bez darba nevar.
Lai leģenda dzīvo! Tai mēs, mirstīgie, neko nepadarīsim, šī grāmata arī ne. Arī ne mūzikas kritiķi, ne kolēģi, ne Medņa koristi, ne viņš pats. Un lai vecais vīrs darbojas! Viņu neapstādinās nekas, neviens. Kamēr Mednis ir starp divām mūžībām."