Svētdien, 2. jūlijā, Rīgu piepildīja XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku dalībnieku gājiens, kurā devās arī mūsu novada 53 kolektīvi.
Kā pirmie Dziesmu svētku gājienā devās Valmieras novada Dikļu pagasta pārstāvji, jo tieši Dikļos meklējams aizsākums vēlākajiem Latviešu Dziesmu svētkiem. Gājienu turpināja pārējo Vidzemes novadu kolektīvi, kam sekoja Kurzeme, Zemgale, Latgale un diasporas kolektīvi. Gājienu noslēdza svētku dalībnieki no Rīgas, iznesot arī lietus sijāšanos, kas mūsu kolektīvus saudzēja.
Svētkos katrs novads izcēla kādu savu īpašo kultūrzīmi. Valmieras novads dižojās ar simboliskās Sidraba birzs elementiem, Rīgas kolektīvu priekšgalā tika nesti galvaspilsētas trīs baznīcu gaiļi, Cēsu novada kultūrzīme bija Latvijas karogs, limbažnieki lepojās ar Latvijas himnu, jo tās autors ir limbažnieks Baumaņu Kārlis. Madonas novadam par kultūrzīmi bija izraudzīti brāļi Jurjāni, latviešu mūzikas kultūras pamatlicēji. Ar mežragiem rokās kā simboliski tēli tie soļoja mūsu kolonnas priekšgalā, aiz viņiem – novada pašvaldības vadība un svētku koordinatori.
Ritmu dalībniekiem deva Madonas pūtēju orķestris, kas pēc tam vēl kopā ar dažiem uzaicinātajiem orķestriem turpināja spēlēt jautru, tautisku mūziku pie Dailes teātra tribīnēm, līdz gājienā iziet citi novadi.
Andreja Cepīša vadītais kolektīvs svētku vēsturē ieiet ar īpašu novērtējumu – savā grupā Madonas pūtēju orķestris fināla skatē izcīnīja Lielo balvu. – Esam vienīgais provinces kolektīvs, kurš ticis pie galvenās balvas, – komentēja vadītājs. – Labākais deju kolektīvs ir no Rīgas, labākais kokļu ansamblis – no Rīgas, labākā kora tituls ir Rīgas kolektīvam. Apsveicami, ka provinces kolektīvi svētkos piedalās, tomēr Lielo balvu iegūst pamatā rīdzinieki, jo nav ko slēpt – galvaspilsētā koncentrējas mūziķu elite.
30. jūnijā Andrejs Cepītis kopā ar citiem virsvadītājiem bija ielūgts uz pieņemšanu pie kultūras ministra, vēlāk noklausījās iedvesmojošo Garīgās mūzikas koncertu Doma baznīcā.
– Tāds pagodinājums ir, pateicoties mūsu orķestra daudzu gadu darbam, – vērtēja vadītājs.
– Pirmdien un otrdien orķestrim ir mēģinājumi Andrejostā, trešdien jāspēlē koncertā, kur arī diriģēšu. Ceturtdien Jēzus evaņģēliski luteriskajā baznīcā spēlēsim stundu garu garīgās mūzikas programmu. Piektdien būs ļoti prestižs koncerts Lielajā ģildē, kur spēlē tikai pieci labākie Latvijas orķestri, to vidū – arī Madonas kolektīvs. Pēc tam sekos mēģinājumi Mežaparka estrādē, jo noslēguma koncertā mūsu orķestris kopā ar citiem atskaņos valsts himnu un spēlēs četrus skaņdarbus. Slodze svētkos ir milzīga, nerunājot par spēlēšanu gājienā. Darba ir daudz, bet, ja esi atbraucis, nav ko slaistīties, ir jāstrādā!
Tradicionāli Madonas pūtēju orķestris apmešanās vietā – Rīgas Valsts 3. ģimnāzijā – nospēlēja arī balli mūsu novada dalībniekiem.
Kas sekos pēc svētkiem?
– Pēc Dziesmu svētkiem dalībnieki lai atpūšas, bet tālākais ir novada vadības ziņā, – aizdomājās Andrejs Cepītis. – Ir sasniegts tik daudz, ka augstāk esošajā grupā nevar sasniegt. Jā, vēl ir piektā grupa, bet tā prasa citu finansējumu. Lielie orķestri katru gadu brauc uz ārzemēm, jo mūziķi kaut kādā veidā ir jāmotivē. Nav jāmaksā alga, bet, lai noturētu kolektīvu, kaut kas vienmēr ir jādomā. Dziesmu svētku skatei visi gatavojas un iet uz pilnu banku. Koru, dejotāju, tāpat orķestru dzīve ir pakļauta piecu gadu ciklam. Tā tam ir jābūt – Dziesmu svētki ir mūsu virsotne. Skatē Madonas orķestris paveica maksimumu, un vienmēr vajadzīgs mērķis, uz ko iet tālāk. Izdzīvos tas, kas mainīsies, mums arī ir jāmainās. Koncertforma sevi ir izsmēlusi, tajā esam paveikuši augstāko. Šobrīd orķestrī ir 36 dalībnieki, daudzi no viņiem strādā Rīgā, labos darbos, var atļauties braukt uz mēģinājumiem. Kādam patīk medīt, citam – makšķerēt, un hobijs maksā naudu, plus iznāk apciemot vecākus. Nevēlos pieļaut, ka kolektīvs paliek švakāks un švakāks, tāpēc jābūt idejai, uz ko ejam.
Par kalniem un ielejām
– Gājiens bija brīnišķīgs, tāpat mēģinājumi koncertam "Balts", kas pacēla spārnos, – laikrakstam
atzina piecu deju kolektīvu vadītāja Laila Ozoliņa. – Vienīgais rūgtums ir par to, ka pēc skates nebija atgriezeniskās saiknes. Žūrija savus lēmumus nekomentēja, joprojām nevaram saprast pozīcijas, pie kurām mums vairāk būtu jāstrādā. Tā ir neziņa, kas traucē tālākajam darbam. Lubānas kolektīvam "Žuburi" vienmēr bijusi augstākā pakāpe, un arī šoreiz skatē kolektīvs nodejoja ļoti labi, tāpēc paliek nesaprašana. Protams, kā balva ir iespēja dejot koncertā "Balts", un tas gan ir ļoti skaists piedzīvojums. Mums atvestas rudzupuķes, studentu neļķes, rozītes – meitenēm būs skaisti vainagi. Prieks arī par to, ka starp pieciem kolektīviem, ko vadu, ir laba sadarbība. Pirmie lielie svētki šogad ir Dzelzavas deju kolektīvam "Pūces". Jaunieši nāk, dara, viņiem mirdz acis! Pēc skates kolektīvs jau iemācījies trīs jaunas dejas, viņi vienkārši grib dejot, tver katru mirkli, katru žestu.
Pandēmijas ēnā
– Galvenais jau bija tikt uz svētkiem. Kovida dēļ divus gadus skates nenotika, nevarēja saprast, kas notiks, – pauda Ļaudonas pagasta jauktā kora "Lai top!" vadītājs Jānis Trūps. – Koncerti, protams, kolektīvu vieno, bet skate, kur žūrija liek neviļus trīcēt ikvienam pat ar stiprākajiem nerviem, ir kas pavisam cits. Par rezultātiem varu teikt – kā jau visur ir savi zemledus ūdeņi, bet negribējās iet strīdēties. Savukārt šodien gājienā mums ilgi nācās nīkt, bet labums ir tāds, ka novada delegācija izgāja caur Rīgu sausām kājām.
Kolektīvu vadītāju pieņemšana
– Paldies visiem par Dziesmu svētku sajūtu! – uzrunājot novada kolektīvu vadītājus pieņemšanā 49. vidusskolā, pēc gājiena teica Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs. – Caur jūsu kolektīviem, caur mūsu cilvēkiem tiek veidota vēsture, jo Dziesmu un deju svētki ir daļa no vēstures, ko veido ikviens dalībnieks. Esmu trīsreiz svētkos bijis kā dejotājs arī pats, un tās bijušas fantastiskas izjūtas nedēļas garumā. Toreiz redzēju medaļas vienu pusi, kā ir būt svētkos kā dalībniekam, bet otra puse ir pārvalžu vadītāju, koordinatoru, svētku organizatoru paveiktais, kur kopējais ieguldījums arī ir milzīgs. Visu cieņu vadītājiem par kolektīvu izveidošanu, labiem rezultātiem skatēs, mēs šodien kopīgi devāmies gājienā, un, skatot no mana mīļā motosporta puses, var teikt – barjera ir kritusi – gājiens ir garām, tagad ir sācies pats brauciens. Lai tas ir skaists, svētku izjūtām bagāts un emocijām piepildīts! Esmu lepns par mūsu novada saimi.
04.07.2023.