— 1866. gada bērnu dziedāšanas svētki Lazdonā ir nozīmīgs sākums bērnu kopīgai dziedāšanai, kas veidojusi mūsu tautas kopdziedāšanas un kordziedāšanas tradīciju, — uzskata Rīgas Doma meiteņu kora “Tiara” mākslinieciskā vadītāja un diriģente Aira Birziņa.
– Mūsdienās apbrīnota un neizskaidrojama ir īpašā tautas kopdziedāšana vienā lielā korī, daudzās balsīs, bet tik suģestējošā un garīgi piesātinātā rituālā – Dziesmu svētkos. Dziesmu svētku kustība un latviešu nācijas mošanās 19. gadsimtā ir ļoti cieši saistīti procesi.
– 1866. gada 18. jūlijā sarīkotie bērnu (dziedāšanas) svētki Lazdonā vērtējami kā rūpīgi gatavoti svētki, – ir pārliecināts kordiriģents Jānis Erenštreits. – Jāpieņem, ka līdzīgi svētki (bez rotaļām) 1864. gada vasarā Dikļos neīstenojās, jo apmēram 120 bērni pārkarsa saulē…
Mācītājs Juris Neikens – godājams gan kā rīkotājs, gan reportieris – sniedzis novada svētku aprakstus laikraksta "Latviešu Avīzes" pielikumā "Ceļa Biedris". Arī par Lazdonas bērnu svētkiem es vados no Neikena apraksta. Secinājumi (daļēji) ir mani. Vispārējais secinājums par labu Vidzemei ir tas, ka bija plašs draudžu skolu pārklājums. Otrs – skolās ienāca Jāņa Cimzes vadītā semināra absolventi – vispusīgi izglītoti skolotāji ar korvadīšanas prasmēm. Treškārt, skolām, lai stimulētu bērnus dziedāt korāļus pareizi un labskanīgi, bija mācītāju atbalsts.
Lazdonā sarīkotie bērnu (dziedāšanas) svētki vērtējami kā rūpīgi gatavoti pateicības svētki pašiem bērniem. Ar svētbrīdi baznīcā. Neierasti, ka mācītāji pietuvināja bērnus altārdaļai un uzrunāja viņus ar īpaši izmeklētiem dievvārdiem. Bērnus priecēja Lazdonas jaunekļu/vīru kora muzikāls apsveikums, un bija ne mazāks prieks par pašu kopā nodziedātām dziesmām.
Kādi 70 bērni saņēma dāvanu par labām sekmēm mācībās. Katrai skolai tika īpašs, krāsās darināts karodziņš ar draudzei raksturīgu simboliku. Skolasbērni iepazina cits citu un devās izzinošā gājienā uz mācītājmuižu, sadziedoties akustiski pateicīgās vietās. Turpinājumā bērni (ap 200) tika iekļauti saistošās rotaļās un baudīja mācītāju kundžu sarūpētu cienastu. Pateicībā par mīlīgajiem svētkiem un sarūpēto prieku visi kopā nodziedāja dziesmu-korāli "Lai Dievu visi lūdz".
Objektīvu iemeslu (attālums, transporta trūkums, drošība, higiēna u. c.) dēļ plašāki skolu koru svētki kaut cik pamanāmu turpinājumu neguva.
Bet var droši secināt, ka 19. gadsimta vidū Vidzemē strauji dzimušo biedrību koru pamatus veidoja jaunieši ar draudzes skolās gūtajām kordziedāšanas iemaņām. Lazdonas piemērs apliecina, ka mūsu Dziesmu svētku sakņu kopšana aizsākās skolā. Mūsu pienākums ir izzināt un celt godā personības, vietas un notikumus, tā stiprinot Dziesmu svētku kustības mūžību.
– Šobrīd mēs ar mākslinieci Inesi Mailīti strādājam pie filmas un koncerta "Dziesmu avoti" scenogrāfi-jas, – vēsta novadnieks Ivars Mailītis. – Koncerta plakātu zīmējām kā vēsturisku novada kultūrkarti. Kartes centrā galvenā notikuma rekonstrukcija, un tālāk skats paplašinās un saturiski atklāj vairākus mūsu tautas pieredzē nozīmīgus notikumus un kontekstus, par kuriem runāsim topošajā filmā.
Lazdonas bērnu svētkos gan organizatoru, gan viesu uzrunās galvenā tēma bija vēlējumi jaunajai paaudzei, lai tā kā jauni asni augtu pretim saulei un debesīm, kļūtu par stipru birzi un nobriestu kā spēcīgs mežs. Jauno asnu audzes, paaudzes augšanas metafora attēlota mūsu darbos "Zvanu stabules", kas atrodas vēsturiskajā Bērnu svētku norises vietā, un Mežaparka lielajā estrādē, "Sidraba birzī".
Mūsu tautas "Ganiņu stabulītes" ieskanējās ērģeļu stabuļu pasaules elpā un kā zvani ieskandināja "Jauno laiku", mūsu valstisko apziņu. Šī metafora attēlota nesen izveidotās Dziesmusvētku skolas logotipā.
Pirmie vispārīgie Latviešu dziedāšanas svētki ir mūsu tautas dzimšanas diena. Lazdonieši, praulēnieši, birzēnieši un daudzi citi novada bērni vēl pirms dzimšanas dienas mācījās pie dižiem skolotājiem un izauga par pirmajiem mūsu valsts izveidotājiem.
Mūsuprāt, šī ir spilgtākā novada vēstures lappuse. Par to arī būs filma.
21.05.2024.