Saksofonists Kārlis Auziņš ir mūsu novadnieks, viens no autentiskākajiem latviešu jaunās paaudzes džeza mūziķiem.
Mūzikas gaitas Kārlis Auziņš sācis Madonas mūzikas skolā pie skolotāja Andreja Cepīša, vēlāk mācījies Rīgas Doma kora skolas džeza nodaļā. Ieguvis bakalaura grādu džeza mūzikā Amsterdamas konservatorijā, maģistra grādu Kopenhāgenas Ritmiskās mūzikas akadēmijā. Kārlis joprojām turpina aktīvi koncertēt Eiropā – Vācijā, Dānijā un citviet, tomēr jau labu laiku ir atgriezies un dzīvo Latvijā.
Vizīte projekta ietvaros
14. decembrī Madonas novada bibliotēkā Kārlis Auziņš novadniekus iepriecināja ar Eiropas muzikālo ceļojumu – vērtīgu koncertlekciju. Tās gaitā mūziķis spēlēja saksofonu un dalījās pieredzes stāstā par savu ceļu mūzikas pasaulē.
– Mans skolotājs Dānijā bija slavens pianists, – atcerējās Kārlis. – Pirmajā stundā viņš lika nospēlēt brīvu improvizāciju. Pats tai piespēlēja un tad teica: "Vai redzi koku tur ārā – kā tam kustas lapas? Tā spēlēju mūziku." Man tas palika atmiņā, jo labi sapratu, ko viņš ar to domā. Mūzika ir plūsma, tas nav stāsts par notīm, bet par to, kādu vērtību caur mūziku sniedzam klausītājiem. Tolaik man bija daudz eksperimentu, sāku pievērsties skaņai un daudzveidībai, ko sniedz instruments. Tas bija īsts pētnieciskais darbs par saksofona skaņas iespējām, kas izmantotas kompozicionālā kontekstā. Piemēram, spēlēju reizē divas vai trīs skaņas, tas pavēra jaunu pasauli.
Meklētāja gars mūziķa raksturā
Jautāts, lai salīdzina Amsterdamas konservatoriju un Kopenhāgenas Ritmiskās mūzikas akadēmiju, Kārlis atklāja: – Tās savā starpā ir nesalīdzināmas. Atšķirība ir tāda, ka Amsterdamā mūzikas apguve balstās Amerikas tradīcijā, un tur ir jau pieņemts, kā tavam instrumentam jāskan. Viņu estētika ir Amerikas modernais džezs, vislielākais uzsvars tiek likts uz zināšanām un tehniskajām prasmēm, kas, protams, mūziķiem iedod labus pamatus. Kopenhāgena savukārt fokusējas uz to, lai tu atrodi savu balsi. Īpaši maģistra studijās tu vari strādāt pats pie saviem projektiem, ko patiesībā arī gribēju. Kopenhāgenā esi spiests meklēt sevi, skola, protams, palīdz ar zināšanām un padomiem. Bez tam Kopenhāgenā skolotājs tevi uztver kā līdzvērtīgu mākslinieku, kamēr Amsterdamā bieži esi tikai daļa no hierarhijas. Kopenhāgenā valda kaislība pret mūziku, Amsterdamā ir vairāk ar prātu izdomāta mūzika. Mani pašu mūzikā interesē intuitīvais, vitālā enerģija, protams, kopā ar intelektuālo domu. Ja ir tikai intelekts –
izprātotais, kontrolētais, bet mūzikā nav ielikta sirds, pazūd būtiskais, mūzikas dimensijas. Mani interesē garīgā pieredze, kas, protams, iekļauj intelektu, prasmes un zināšanas, bet ar to mūzika nebeidzas.
Studiju pilsētu salīdzinājums
Uz jautājumu raksturot studiju pilsētas mūziķis atbildēja: – Kopenhāgena ir mierīga, skaista pilsēta ar daudzām dažādām norisēm. Dāņos var redzēt savstarpēju uzticēšanos, komūnas izjūtu, ko neesmu pieredzējis nekur citur. Tā atklājās, piemēram, kovida laikā, cik ļoti viņi uzticas savai valstij. Mākslā vērojama skandināviskā ietekme. Saprotot, ka Amsterdamā noteikti nevēlos dzīvot, Kopenhāgenā dzīvot man patika. Tur varētu apmesties arī uz ilgāku laiku. Dānijā starp cilvēkiem valda savstarpēja cieņa, tur izveidota draudzīga sociālā sistēma.
Joprojām uzstājas arī ārzemēs
– Esmu Latvijā, bet daudz braukāju arī ārpus valsts, – turpināja mūziķis. – Visvairāk spēlēju Vācijā. No abiem studiju laikiem man izveidojušies patstāvīgi sastāvi, ar kuriem tur spēlējam. Skaidrs, ka Latvijā skatuve (īpaši mūzikā, ko spēlēju) ir neliela. Domubiedru šeit ir ļoti maz. Džeza mūzikas tradīcija, improvizētā mūzika Latvijā ir salīdzinoši jauna. Atceros, ka studiju gados Amsterdamā dažreiz spēlējām uz ielām, un tad klāt reiz pienāca vecāks kungs, kas labi zināja gandrīz visu par konkrēto skaņdarbu – kas to ir spēlējis iepriekš, kad un kur. Nekas tāds Latvijā nebūtu iespējams. Tomēr Latvijā man patīk, ka uz džeza koncertiem nāk gados jauni cilvēki (Vācijā tā nav), līdz ar to šī mūzika pie mums var attīstīties un augt.
Mīlestības darbs un treniņi
Jautāts, cik stundas pavada pie instrumenta, Kārlis atbildēja: – Vistrakākais laiks man bija Amsterdamā. Kā cilvēkam no laukiem man bija jāuzdzen līmenis, jākļūst labākajam. Mūzika, protams, nav sports, bet, tā kā spēles līmenis tur ir ļoti augsts, lai nejustos slikti, trenējos 6-8 stundas dienā, neskaitot mēģinājumus. Vēlāk nomierinājos, jo tas jau palika neveselīgi – fokusēties tikai uz spēlēšanu. Tagad joprojām vidēji četras stundas dienā spēlēju, plus nodarbes kompozīcijā, un mūsdienās pašam jābūt arī menedžerim, grāmatvedim utt.
Taujāts par studiju maksu, novadnieks atklāja: – Pirmajā studiju gadā Amsterdamā mani finansiāli atbalstīja vecāki. Pēc tam sāku strādāt, bija arī studiju kredīts. Amsterdamā bija laba sistēma: ja 10-12 stundas nedēļā kā students strādā, studijām saņem šīs valsts finansējumu. Līdz ar to varēju iztikt un visus rēķinus samaksāt. Dānijā bija līdzīga sistēma.
Daudzpusība mūzikā un skaņu meklējumos
Analizējot Kārļa Auziņa oriģinālkompozīcijas, mūzikas apskatnieki atzinuši, ka tajās jaušama ietekme no Eiropas un Amerikas džeza tradīcijām, latviešu un citu zemju folkmūzikas un 20., 21. gadsimta klasiskās mūzikas. Tajās abstrakcija satiekas ar melodijām, meditatīvs miers un vienkāršība darbojas kopā ar enerģētiskām pasāžām un virtuozitāti. Par to varējām pārliecināties arī priekšnesumu laikā Madonas bibliotēkā. Klātesošie vēlējās uzzināt plašāk par eksperimentiem mūziķa kompozīcijās.
– Pagājušajā vasarā ar Mārtiņa Berga atļauju varēju darboties Madonas mūzikas skolā un eksperimentēt skaņdarbu sagatavotām klavierēm un saksofonam. Sagatavotas klavieres nozīmē, ka tajās ieliku dažādus objektus, kas deva neparastu skaņu. Manā gadījumā tie bija magnēti un skrūves no garāžas. Fokuss bija jaunas skaņas meklējumi – nedaudz no tā, ko spēlēju jums šodien pēdējos divos skaņdarbos. Kā improvizatoram man ir svarīgi veidot savas kompozīcijas, attīstot tajās jaunas idejas. Bez tam komponēju pierastākus džeza skaņdarbus. Katrā ziņā vispirms mani interesē atmosfēras veidošana, kurā cilvēkiem būt, uzturēties un meditēt.
28.12.2022.