Dzejniekam, mūsu novadniekam (dzimis Mētrienā) Leonam Briedim 16. decembrī apritēja 70 gadu.
15. decembrī Madonas Tautas teātris jubilāram dzimšanas dienā dāvāja dzejas uzvedumu "No kurienes nāk dzejnieks".
– Grūti iedomāties labāku simbolu Leona Brieža dzīves pozīcijai par Servantesa izsāpēto Donu Kihotu, – savulaik vērtēja Ilmārs Šlāpins. – Tur ir viss – apmātība ar grāmatām, skumjas, kalsnums, augsti estētiskie un morālie ideāli, mūžīgais ceļojums un nebeidzamā cīņa ar ikdienības vējdzirnavām. Visu savu mūžu nepagurstoši karojot literatūras pusē, Leons Briedis ir spējis paveikt daudzus klusus varoņdarbus – ieviešot jaunas un attīstot tradicionālas formas dzejā, atdzejā, intelektuālo žurnālu izdošanā, spraigu un radošu starptautisku sakaru uzturēšanā ar citu tautu literatūras bruņiniekiem.
Leona Brieža dzeja ir blīva, ietilpīga, īsta. Katrs dzejolis ir kā atsevišķa pasaule, planēta, universs. Šī dzeja, kopš tā Leona Brieža grāmatā no paša autora tika uzticēta Aijai Špurei, kļuva tuva, izzināta, pārdomāta un izjūtās notverta arī Madonas teātra režisorei un viņas komandai. Decembrī skatītāju priekšā tā pirmo reizi tika atklāta dzejas izrādē "No kurienes nāk dzejnieks".
Un no kurienes dzejnieks nāk? Protams, vispirms no savas bērnības. Abiem vecākiem, kas bija skolotāji, un īpaši jau no mātes, kas pēc Universitātes Filoloģijas fakultātes absolvēšanas ar vienu koferīti rokās nokļuva Mētrienā. Māte bija aizrautīga lasītāja, rakstītāja, izdeva rokrakstā dažādus žurnālīšus, mācēja daudz valodu un dzejoja pati savam priekam līdz pat mūža nogalei. Aizraušanās ar poēziju un literatūru Leonam Briedim vistiešākajā ziņā pārmantota no mātes (izrādē Ingrīda Zosāre).
Tā kā pusaudža vecumā veselība bija trausla un gads no skolas laika Leonam Briedim bija jāpavada tuberkulozes sanatorijā, par rakstnieku (tāpat kā A. Čehovu, A. Munti, M. Birzi un daudzus citus) viņu padarīja arī tuberkuloze. Mēnešiem ilgi būdams piekalts pie gultas, jauneklis bija spiests ne vien daudz lasīt, bet arī domāt, spriest un iedziļināties dzīvības, nāves, mūžības vissakramentālākajos jautājumos. – Tas tad laikam arī izšķīra manu likteni par labu Poēzijai, – autobiogrāfijā atzinis Leons Briedis.
Un vēl, protams, Marija. Viņa iemīļotā – viena no pazīstamākajām rumāņu dzejniecēm, prozaiķēm un esejistēm, kas pēc virknes tulkotu prozas grāmatu rumāņu valodā spoži atdzejojusi arī latvju dainas. Izrādē līdzās dzejniekam (Aigars Noviks) Mariju tikpat aizrautīgi un īsti iemieso Agnese Ģērķe. – Ikreiz, kad esmu ticis dzīvē sašķaidīts vai arī pats sevi sašķaidījis sīkās drumslās, viņa pacietīgi un rūpīgi mani atkal ir salikusi kopā un gluži kā Jēzus pateikusi: „Celies un ej!" Tā nu es klupdams krizdams eju jau gandrīz viena cilvēka mūžu, – par savu nu jau mūžībā aizsaukto dzīvesbiedri Mariju savulaik teicis Leons Briedis.
Vai tas nav pārgalvīgi – šodien iestudēt dzejas izrādi? Domāju, ka – pat ļoti. Ātrajā, skrejošajā prozas laikmetā, kurā esam iemesti un iesaistīti, tas šķiet absolūti neadekvāti. Tomēr, ja gan aktieru, gan skatītāju jūtas izdodas kaut nedaudz pacelt virs šīs zemes, ja dzeja uzrunā, liek aizdomāties un atgriezties redzētajā vēl un vēl, tas bijis tā vērts!
Uzvedumā "No kurienes nāk dzejnieks" piedalās Madonas Tautas teātra dalībnieki: Aigars Noviks, Agnese Ģērķe, Ingrīda Zosāre, Māra Zavacka, Juris Seilis. Uzveduma scenogrāfija – Imants Spridzāns, kostīmi – Aigars Noviks, gaismas – Dzintars Bērziņš,
skaņa – Ainārs Vecozols. Būtisku lomu izrādē spēlē viens no 150 tekstu komponētājiem – grupas "Credo" mūziķis Armands Alksnis.
27.12.2019.