26. aprīļa vakarā Cesvaines pils elpoja romantiskas dzejas un mūzikas skaņās – ar dzejas izrādi „Mīlestības zīmē. Arī Jānis Grots" viesojās Sarkaņu teātris „Piņģerots" režisores Guntas Apeles vadībā.
Varētu jau saukt apaļas un pusapaļas jubilejas, kurām izrādi pieskaņot vai pierakstīt, taču pamazām, ieklausoties trīs izrādei izvēlētajos Jāņa Grota dzejojumos un Daces Kalniņas mūzikā, kļūst skaidrs, ka aktieri iejutušies dzejas tēlos un gadskaitļi un citi fakti nespēlē dominējošo lomu.
Stundu garo izrādi virza Aigars Krīgerts, īsi iepazīstinot ar Grota dzīvi, viņa radīto dzeju, īpaši mīlas liriku. Šķiet, izrāde no jaunības mīlestības, vienas vasaras stāsta („Vasarnieka atvadīšanās"), ko izspēlē Iveta Āboliņa un Roberts Kuba un kas rimti pāriet un izvējo, pa ceļam tveroties skurbumā un aizmiršanās dzelmē („Dzejnieks un krodziniece" Agitas Auzānes un Didža Akmentiņa saspēlē) un gūstot sāpīgas atziņas, manifestējas Kristīnes Ozolas (Solveiga) un Edgara Janovska (Pērs Gints) izjustajā tēlojumā „Vēstules tālajai zvaigznei", kurā Grota „Vēstules Solveigai" (1936) savijas ar Ārijas Elksnes „Vēstulēm tālajai zvaigznei" (1978). Abu aktieru stāja, līdzsvarotie un pārdomātie žesti un kustības, mīmika, saplūsme ar tēlu un tā izvirzītajām vērtībām, kā arī noslēguma duets padara izrādi par īstiem dzejas un ilgošanās svētkiem.
Autore: SANITA DĀBOLIŅA