15. septembrī Madonas novada bibliotēkas pagalmā dzeju runāja arī skolu jaunatne.
Sākumskolas (Madonas pilsētas 1. vidusskolas un Madonas pilsētas 2. vidusskolas) audzēkņi lasīja un uz asfalta rakstīja tautasdziesmas par rudeni. Pēc laika šā gada jubilāru – Andas Līces un Ulda Ausekļa – dzeju runāja pamatskolas klašu grupas audzēkņi (Madonas pilsētas 1. vidusskola, Madonas pilsētas 2. vidusskola, Madonas Valsts ģimnāzija), un visbeidzot vidusskolas klašu grupas audzēkņi lasīja paši savu dzeju un izpildīja savas radītās dziesmas (Madonas pilsētas 1. vidusskola, Madonas pilsētas 2. vidusskola, Madonas Valsts ģimnāzija).
Jāsaka gan, ka arī vidējo klašu posmā bija dzejiski noskaņotie, kas paši pievērsušies jaunradei.
– Dzejoļus rakstu nedaudz vairāk kā gadu, – „Staram" atklāja Madonas pilsētas 1. vidusskolas 7. klases audzēkne Sintija Beitāne.
– Viss sākās ar to, ka literatūras stundā mums bija jāsacer dzejolis. Man tas iepatikās, un mājās turpināju rakstīt dzejoļus. Saceru dzeju par gadalaikiem, mīlestību, sāpēm, par ikdienišķām lietām, kas notiek pasaulē. Dzejas dienās ikviens var izpausties ar savu mīļāko dzejoli vai paša rakstītu dzejoli. Šodien skaitīju arī Ulda Ausekļa dzeju. Pirms pusgada piedalījos skatuves runas konkursā „Zvirbulis", uz kuru Ulda Ausekļa dzejoli man palīdzēja sagatavot Nadja Niedrīte. To šodien skaitīju.
– Pasākumā runāju savu dzejoli, – informēja Madonas pilsētas 1. vidusskolas 5. klases audzēkne Marta Rudzīte. – Dzejoļus rakstu kopš agras bērnības. Pat neatceros, kāpēc –
vienkārši ienāca prātā tāda ideja, un sāku rakstīt. Vispirms dzejoļus paturēju pie sevis, nevienam par tiem nestāstīju, tikai tad, kad skolā bija jāraksta dzejolis, vienu no tiem atklāju vecākiem un skolotājai Daigai Gailumai. Viņiem patika. Dzejoļos rakstu par dažādām tēmām, pašai vismīļākie ir dzejoļi par rudeni.
Meitene piebilda, ka Dzejas dienas ir svarīgas, lai mēs neaizmirstu par dzejas eksistenci, un tā ir arī latviešu tautas tradīcija. „Dzejā man izteikties ir vieglāk. Ir rindas, kas ienāk prātā, tās salieku kopā, un izveidojas dzejolis."
Madonas Valsts ģimnāzijas bibliotekāre Gita Eiduka slavēja pasākuma organizatorus un bija gandarīta, ka sadarbībā ar priekšmetu skolotājiem tajā varēja piedalīties arī ģimnāzisti. „Vakar biju stundā, kur dzejoļus deklamēja 7.a klases skolēni, tā bija bauda klausīties, kā bērni ar tik milzīgu atbildību un izteiksmi skaita Andas Līces dzejoļus. Varēja just, ka visā ielikts sirds siltums. Katrā ziņā šī ir lieliska iespēja arī tiem, kas lasa mazāk, kļūt par dzejas sapratējiem, iedraudzināt viņus ar dzeju."
Šoruden Dzejas dienas notiks arī Madonas Valsts ģimnāzijā, kad septembra beigās uz skatuves tiks aicināti jaunie autori. „Tā mums jau ir tradīcija. Dažkārt gadās, ka pasākumu kuplina skolēni, kuri raksta mūziku, un, manuprāt, ideālais variants arī ir tandēms – viens raksta vārdus, otrs – mūziku."
Gitai Eidukai jau kopš vidusskolas laika pašai vistuvākā ir Māras Zālītes dzeja. „Izlasīju arī viņas jaunāko romānu „Pieci pirksti". Autores skatījums uz padomju režīmu, uz izsūtīšanām no bērna pozīcijas mani ļoti iespaidoja."