Jau daudzus rudeņus Dzejas dienas Latvijā ir publisku dzejas lasījumu tradīcija, kas ik gadu notiek septembra pirmajā pusē.
Pirmās Dzejas dienas tika rīkotas 1965. gada 11. septembrī Rīgā, pašreizējā Esplanādē, tādējādi atzīmējot latviešu dzejnieka Raiņa 100. dzimšanas dienu. Togad šai vietā tika atklāts Raiņa piemineklis, kas veidots pēc tēlnieka Kārļa Zemdegas meta.
Nākamā gada 30. martā Latvijas Rakstnieku savienība nolēma Dzejas dienas rīkot katru gadu, tā iedibinot jaunu, nepārtrauktu tradīciju.
Būtiski, ka Dzejas dienu pasākumi notiek ne tikai Rīgā, bet visā Latvijā. Parasti pasākumi ilgst apmēram trīs nedēļas, notiek gan dzejas lasījumi, gan tikšanās ar dzejniekiem, gan citas poētiskas aktivitātes. Kopš 1996. gada par gada labāko dzejas grāmatu tiek pasniegta Dzejas dienu balva.
Madonas pusē Dzejas dienu aktivitātes notikušas vienmēr. Savulaik dzejnieki centralizēti tika „vesti" no Rīgas, nu jau daudzus gadus pasākumus veido vietējie entuziasti. Dzejas dienu organizatoru komandas adrese ir Madonas novada bibliotēka – tieši tur dzimst Dzejas dienu notikumu idejas un īstenojums.
15. septembrī, Sarmītes Radiņas izlolots, notika pasākums, veltīts novadniekam Uldim Auseklim. Plaši un daudzveidīgi tika izgodāts šā gada jubilāra Ulda Ausekļa radošais mantojums. „Pa ceļiem kalnup pa ceļiem lejup" – Madonas pilsētas vidusskolas 3. klases skolēni bibliotēkas bērnu literatūras nodaļas telpā lika savus dzejoļus no Ulda Ausekļa dzejoļu vārdiem. „Pa ceļiem grambainiem pa ceļiem gludiem" – notika Ulda Ausekļa dzejas lasījumi 3. maršruta autobusā „Madonas novada bibliotēka-Lazdona-Madonas novada bibliotēka". „Pa ceļiem kur vien klusums staigā" – Ulda Ausekļa dzejoļus izvēlējās Madonas pilsētas vidusskolas 12. klases skolēni un veidoja dzejas performances. „Pa ceļiem kas cauri pilsētām laužas" – Ulda Ausekļa dzejoļus 16. septembrī Zoom platformā lasīja jaunievēlētie Madonas novada domes deputāti.
Atgādināšu, ka Uldis Auseklis ir 13 dzejas grāmatu pieaugušajiem lasītājiem un 36 grāmatu bērniem autors, žurnāla „Kurmītis" izdevējs. Bijis apgāda „Sprīdītis" galvenais redaktors un arī vadītājs, 1992. gadā nodibinājis privātu apgādu „Garā pupa" – tā sauca arī viņa ikgadējo bērnu dzejas almanahu, kas iznāca līdz 1998. gadam.
Saņēmis Pastariņa prēmiju par dzejoļu krājumu bērniem „Kaķis ada zeķes zaķim" (1997). Par dzejoļu krājumu bērniem „Man ir runcis Francis" bija nominēts Baltvilka balvai (2014). Saņēmis Literatūras gada balvu par grāmatu „Kaķēns margrietiņās" un Autortiesību bezgalības balvu par dziesmu „Piparkūkas danco" (2017).
17.09.2021.