12. septembrī Madonas novada bibliotēkā notika īpašs Dzejas dienām veltīts pasākums — performance “bet gaismas slāpes taču nekad nepāriet”.
Tajā satikās trīs mākslas veidi – dzeja, mūzika, vizuālā māksla. Pasākuma centrā bija dzeja no apgādā "Jumava" izdotā Anitas Skrjabes jaunākā dzejas krājuma "Kā būt?", ko muzikāli papildināja Austrasbērns, dziesminiece Vita Krūmiņa. Klātesoša bija arī māksliniece Ivanda Gailuma, kas ilustrējusi Anitas Skrjabes dzejas krājumu, meklējot saskares punktus tekstā un vizualitātē. Performanci bibliotēkas darbiniece Līva Romanovska bija veidojusi kā sajūtu un pieredzes telpu, kur dzeja, mūzika, vizuālā māksla, savstarpēji mijiedarbojoties, saplūst vienā veselumā, vienā gaismas strēlē.
– Šovakar kā klusi viesi kopā ar mums būs arī dzejnieces iemīļotie mākoņi, lai klausītos, ko stāsta vārdi, ko šalc mūzika un ko mēs paši viens otrā varam sadzirdēt, – sarīkojuma noskaņā ievadīja Līva Romanovska.
– Prieks ir būt kopā ar jums šodien, kad svētkus svin dzeja, – klātesošos uzrunāja Anita Skrjabe. – Septembris ir mēnesis, kad dzeja izkāpj no aizskapja un nāk tuvāk pie lasītāja un klausītāja. Tā sanācis, ka šogad apgādā "Jumava" iznāca mana dzejas grāmata "Kā būt?". Tas ir mūžsens jautājums, uz kuru dzīvē nepārtraukti meklējam atbildes. Bet stāsts ir ne tikai par to. Šodien jūsu priekšā esam trijatā – ir māksliniece Ivanda, kura grāmatai veidoja ilustrācijas, un fonā izliktas glezniņas, kas iekļautas izdevumā. Esmu ievērojusi, ka, gadiem ritot, satuvināmies ar tiem cilvēkiem, kas mūs piesaista un ar kuriem veidojas garīga saikne. Ilgstošās sarunās ar Ivandu sapratām, ka esam uz viena viļņa. Sakritība vēl tāda, ka esam dzimušas vienā datumā. Esam pēcjāņu bērni, pārpilni ar romantiku un vasaras sajūtām. Mūsu pirmais kopdarbs bija kalendārs, ko veidojām pērnā gada nogalē un kurā izmantotas Ivandas gleznas un mani dzejas teksti. Pēc laika nolēmām iet vēl soli uz priekšu, un tā kā man bija sakrājušies dzejoļi, atlasīju tos grāmatai un Ivandu aicināju par izdevuma mākslinieci. Ar mums šodien ir arī Vita Krūmiņa. Ar Vitu esam pazīstamas attālināti, bet ir kāds saistošs elements, un tā ir Imanta Kalniņa mūzika. Vitai ir bijusi liela laime mācīties pie Austras Pumpures, viņa ir Austrasbērns. Jau gadiem sekoju Vitas gaitām un šovasar Cesvainē izbaudīju brīnišķīgu Austrasbērnu koncertu. Arī man Imanta Kalniņa mūzika jau no vidusskolas gadiem ir tuva. Savulaik pat gadus skaitīju nevis no 1. janvāra, bet no vienām Imantdienām līdz nākamajām. Šogad Dzejas dienu devīze ir "Dzeja svin". Lai plūst dzeja, virmo krāsas un skan dziesmas!
Sarīkojums pierādīja, ka poēzija gan vārdā, gan krāsā un skaņā patiešām ir līdzeklis, kā apturēt laiku un piešķirt dzīvei dziļumu. Poēzija mūs ne tikai saviļņo, bet, to pieredzēdami, varam nokļūt vairāk pie sevis pašiem. Tuvāk intīmajam, brīvajam, tuvāk atkailinātajam un patiesajam.
Pēc dzejas un mūzikas izskaņas lai vakars vēl nesteigtos projām, organizatori aicināja uzkavēties: – Jūs gaida kūka ar pīlādžiem, kuriem ir rudenīgs saldums un viegls rūgtuma atgādinājums gluži kā dzejai. Un vīna glāze, lai sarunām vieglāk aizplūst un vakars var turpināties kā klusa svinēšana mūsos.
Anita Skrjabe
Dzimusi Madonas novada Barkavas pagastā. Mācījusies Stalīdzānu pamatskolā, kur pirmā literatūras skolotāja bija rakstniece Kelīna Klāna. Pēc tam Barkavas pamatskolā, Varakļānu vidusskolā, absolvējusi Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju.
Pirmie dzejoļi uzrakstīti ap 1974. gadu. Pirmās publikācijas 1978. gadā Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas studentu avīzē "Plēsums". 2003. gadā iznāk pirmā dzejas grāmata "Sapņu pinumi". Sadarbībā ar dzejnieku, publicistu Gunvaldi Tarvidu uzrakstīts krājums "Dialogs uz taureņspārna" (2004). 2005. gadā iznāk trešais dzejas krājums "…un klusums izkaisās pļavās", 2006. gadā izdota grāmata "Ābeles apskāvienos", 2008. gadā tiek izdots krājums "Upes audeklā", 2013. gadā iznācis dzejas krājums "Akmensrite". Regulāri dzejoļi tiek publicēti laikraksta "Stars" dzejas lappusē "Pieskāriens".
No 1985. gada strādā Barkavas pagasta pārvaldē par galveno grāmatvedi.
16.09.2025.