Aizvadītā sestdiena pierādīja, cik maza ir Madonas kultūras nama lielā zāle un cik liela ir ļaužu vēlēšanās būt vienā telpā ar Latvijas kultūras dižgariem, lai ieklausītos viņu domās un paustajās atziņās.
Tikšanās ar Olgu Dreģi un Jāni Streiču daudziem interesentiem nenotika, jo kultūras nama mājīgās telpas izrādījās par šauru. Pasākumu, kurā līdzdarbojās virkne muzikālu kolektīvu, rīkoja dziedošo un muzicējošo ģimeņu „Spiets" sadarbībā ar Madonas novada pašvaldību, ieeja tajā bija bez maksas. Līdz ar to neviens nevarēja paredzēt, cik liels būs ieinteresēto skaits, ka namu burtiski gāzīs apkārt. Lai gan sarīkojuma organizatore Anita Kļaviņa klātesošajiem atvainojās par neērtībām un aicināja būt savstarpēji saprotošiem, cilvēkos, kuri bija spiesti pasākumu pamest, palika rūgtums. Par to „Stars" pārliecinājās pirmdien, uzklausot ļaužu zvanus un aicinot uz problēmu palūkoties plašāk, saudzīgāk, saprotošāk.
Lai vai kā, tikšanās ar Latvijas Gaismas cilvēkiem – kinorežisoru Jāni Streiču un mūsu novadnieci, leģendāro aktrisi Olgu Dreģi – īstenojās godam. Noskaņojoties Latvijas dzimšanas dienai un mūsu valsts simtgades jubilejas ieskaņai un vienlaikus piepildoties ar viesu vitalitāti, dzīves gudrību un garu.
– Šis vakars pamatā ir veltīts Jānim Streičam – latviešu kino un teātra režisoram, laikabiedram, padomdevējam, draugam un arī manam režisoram, – uzsvēra aktrise Olga Dreģe. – Mēs esam gājuši kopīgu ceļu un vienmēr esam sapratušies. Ar savu daiļradi Jānis Streičs ir aplaimojis daudzus. Piekrītu reiz sacītajam, ka mūzika nav tas pats, kas uzrakstītas notis un cilvēka nodzīvotais mūžs nav viņa gadu skaits, bet tas, kas paliek sirdī – viņa mīlestība un pateicība. Jānis Streičs ar saviem darbiem ir pierādījis, ka dzīve ir nemitīgs ritms starp pieredzi un cilvēka gribu. Mēs nākam šai saulē, pateicoties saviem senčiem, un iepazīstam dzīvi, kas ir Dieva dots eksāmens. Jānis Streičs šo eksāmenu ir lieliski izturējis, aplaimojis mūs ar savām filmām un cilvēcisko piemēru.
Olga Dreģe atgādināja latviešiem raksturīgo teicienu, ka sirdij tāpat kā kazai vienmēr ir jābūt piesietai. – Jāņa sirds ir piesieta mūsu zemei, mūsu valodai, kas ir kā Dieva apslēpts avots, no kura tauta barojas, dzer, vairojas un pastāv, – vēstīja aktrise. – Valoda Jāņa acīs ir tautas dvēsele, un Streičs vienmēr par to ir iestājies, savos darbos izceldams arī dzimto – Latgales – novadu.
Uzdodot retorisku jautājumu, kur režisors rod spēku, līdzsvaru un mieru, Olga Dreģe atbildēja:
– Iespējams, tas nāk no drosmes, paļāvības un ticības, kas mums abiem ir kopēja. No apziņas, ka mūs visus vada kāds sargeņģelis, kas elpo ar mums vienā ritmā, ar ko ir kopīgs dzīves pulss un kas tur roku arī tad, kad guļam. Šis sargeņģelis ir mūsu debesu brālis, dievišķā acs starp mūsu sirdi un augstāk stāvošiem spēkiem. Lai tas palīdz arī turpmāk un ir klātesošs visām režisora gaitām!
Savas karjeras laikā Jānis Streičs ir piedalījies vairāk nekā 30 filmu tapšanā, veicot darbu dažādās jomās – kā asistents, otrais režisors, mākslinieciskais vadītājs, pedagogs, režisors, scenārists, aktieris, diktors. Filmas „Teātris" (1978), „Limuzīns Jāņu nakts krāsā" (1981), „Cilvēka bērns" (1991), „Rūdolfa mantojums" (2010) ir gan žūriju balvām novērtētas, gan katra latvieša sirds atmiņā ierakstītas.
Atkalredzēšanās prieku režisors sarīkojumā piedzīvoja, klausoties Meirānu puses dzejnieka Jāņa Gavara dzimtas kapelu, kas muzicēja Jāņa Streiča filmā „Limuzīns Jāņu nakts krāsā", kurā Olga Dreģe tik meistarīgi atveidoja vienu no filmas galvenajām varonēm – Dagniju. Gavaru dzimtas kapelas tradīcijas šobrīd uztur aizsaulē esošā dzejnieka Jāņa Gavara bērni ar savām ģimenēm, un iesākto turpina arī mazdēls Aigars. Aigars Noviks un Kristaps Šķēls vadīja arī vakara norisi, piesakot programmu, lasot dzeju un daloties biogrāfiskos faktos par kinorežisoru un aktrisi.
Melodijas no Jāņa Streiča filmām izdejoja TDA „Vidzeme" vidējās paaudzes deju kolektīvs Rudītes Jurciņas vadībā, dejoja arī atraktīvie TDA „Vidzeme" jaunieši. Savukārt Igauņu ģimenes kapela, kas kapelas „Dziga" sastāvā iespēlēja mūziku Jāņa Streiča kinofilmai „Rūdolfa mantojums", koncertā ienesa temperamentīgus latgaliešu akcentus.
Pasākumā uzstājās Ikšķiles novada jauktais koris „Ikšķile" (diriģents Česlavs Batņa, solists Arvis Petkuns, koncertmeistare Jolanta Grase). Dziedāja aktieris Jānis Paukštello, Sarkaņu pagasta jauktais vokālais ansamblis „Rondo", vadītāja Dace Kalniņa, spēlēja Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolas saksofonistu kvartets, ko vada Andrejs Cepītis.
– Jūtos aizkustināts, – par sarīkojumā gūto emocionālo piepildījumu teica Jānis Streičs. – Manām filmām vienmēr svarīga bijusi mūzika. Katras filmas panākumu atslēga ir kāda konkrēta melodija, kas iedvesmojusi filmu un devusi tai īsto ceļu pie skatītājiem. Jāņa Gavara kapelas izpildītā dziesma, Raimonda Paula melodijas, dziesma „Auga, auga rūžeņa" ir tikai daži piemēri, kas palīdzējuši filmu tapšanā. Neesmu liels dziedātājs, bet, kad braucu mašīnā, allaž dziedu, izdziedu visu savu dzīvi. Joprojām rit manas 80 gadu jubilejas gads, gribu novēlēt, lai dziesma, kas ik rītu skan radio un mūs modina, arvien ciešāk pieaug mūsu sirdīm, lai arvien vairāk tā iepatīkas. Latviešiem ir skaista himna –
„Dievs, svētī Latviju!" – tā ir ne tikai dziesma, tā ir mūsu tautas lūgšana. Mēs lūdzam prieku, lai Dievs dod laimē diet, lai dod dzīvot priekā. Uzskatu, ka Latvijai jābūt ikkatra latvieša sirdī, tai jābūt priekam, sāpei, tavai dzīvībai. Latvijai jābūt kaut kam ļoti, ļoti intīmam.
Pateicībā par Jāņa Streiča un Olgas Dreģes devumu sarīkojuma izskaņā tika teikti daudzi pateicības vārdi. Siltu paldies par ieceri saņēma arī pasākuma režisore Anita Kļaviņa.
08.11.2017.