Jaunais gads nes ziņu, ka sporta deju klubam “Rondo”, kas darbojas Madonā, šogad aprit 10 gadi. Deju skolotājam Artim Birkam šī ir jau 35. sezona, kopš viņš bērniem, jauniešiem un pieaugušajiem Madonā māca sporta dejas.
Dalībnieki no 3,5 līdz 14 gadu vecumam (un arī pieaugušie)kluba "Rondo" paspārnē apgūst pamatiemaņas populārākajās dejās – lēnais valsis, kviksteps, ča‑ča un džaivs. Deju nodarbībās viņi ne tikai apgūst ritmikas un sporta deju pamatus, bet arī izkopj stāju, kas ir svarīgi visai dzīvei. Apmeklējot nodarbības, uzlabojas vispārējā fiziskā sagatavotība, tiek attīstīta koordinācija, bērni apgūst uzvedības kultūru, kļūst komunikablāki un satiek jaunus domubiedrus.
Sporta deju priekštecis ir sarīkojumu dejas, kas radās jau 13. gadsimtā un veidojās Rietumeiropas augstmaņu un pilsētnieku sarīkojumos. 19. gadsimtā pasaule iepazina valsi. 20. gadsimtā sarīkojumos un ballēs populāras kļuva tādas dejas kā ātrais Vīnes valsis, lēnais angļu valsis, lēnais fokstrots, kviksteps un tango. Šīs dejas tagad dejo Sporta deju Standartdeju programmā, turklāt 20. gadsimtā tiek likti pamati Sporta deju attīstībai vispār. Šajā sporta veidā dalībnieki sacenšas trīs programmās: Standartdejas, Latīņamerikas dejas un 10 dejas. Šodien Sporta dejas ir viens no skaistākajiem sporta veidiem, kurā tiek apvienots spēks un daile, izturība un grācija.
– Mēs ar draugu dejojam pavisam neilgu laiku – tikai gadu, – atklāj sporta kluba "Rondo" dalībniece Laura Ruskule. – Sporta dejās esam iesācēji. Lai sasniegtu augstu līmeni, jādejo gadiem un no bērna kājas. Svarīgi, ka ne tikai aizejam uz mēģinājumu un pakustamies, patiesībā, lai būtu skaisti, visam apakšā ir liels darbs. Ir jāpiedomā pie katras nianses – kā nolikt soli, kā izstiept roku, kurā brīdī jāpagriež galva, kad jāpasmaida. Skatoties no malas, šķita, ka nebūs sarežģīti visu apgūt, bet vajadzīgo apvienot nav nemaz tik vienkārši. Tā ir liela slodze, bet svarīgi, ka deja ir ne tikai izskats, ķermeņa plastika un harmoniskas kustības, tā māca izturēšanos vienam pret otru, faktiski tās ir partnerattiecības, kā vienam otru sajust un uzticēties. Svarīgi ir viss: kā puisis padod roku, kā meitene pasmaida – tā ir dejotāju savstarpējā sarunvaloda.
Laura atzīst, ka viņai vienmēr ir gribējies dejot, draugs Rihards Lucāns piekritis, un pēc darba tas tagad abiem ir labs veids, kā pavadīt laiku: – Mēģinājumos skan laba mūzika, skolotājs Artis Birks katru nodarbību padara vienreizēju – varam izsmieties par sevi labā nozīmē, skolotājs ļoti iedvesmojoši un motivējoši māk norādīt uz kļūdām. Cits pateiktu asāk, skolotājs Artis iedrošina, pavelk sev līdzi, visu pasniedz tā, ka gribas smaidīt, iet uz priekšu un dejot vēl un vēl. Nodarbībās noteikti paplašinām savu redzesloku, deja cauri gadsimtiem ir ļāvusi saprasties cilvēkiem neatkarīgi no tā, kurā pasaules malā viņi dzīvo.
Laurai visvairāk patīk dejot lēno valsi un ča‑ču. Kviksteps un džaivs pārim šķiet sarežģītāks, šīm dejām nepieciešama lielāka izturība: – Mazie bērni, kas dejo no četru gadu vecuma, pamatus, kā jāliek katrs solis, kā jāstāv pēdai, kā jātur mugura, iemācās laikus, mēs visu apgūstam krietni vēlāk. Un ikdienā tas ir neatsverami, jo iemācītais noder it visā: nevar iet pa ielu sakumpis vai galīgi dusmīgs. Tas uzliek pienākumu smaidīt un vienmēr izskatīties sakoptam, skaistam, ar labu stāju un manierēm. Nodarbībās tiek ieaudzināta laba izturēšanās vienam pret otru, smalkums, iejūtība.
Vaicāta, vai kluba "Rondo" 10 gadu jubilejas pasākumā dejos, Laura atbild apstiprinoši: – Centīsimies dejot. Kaut pieredze mums ar Rihardu vēl ir maza, skolotājs iedrošina, ka labi sanāk. Ticam viņam un ejam uz priekšu. Tad jau redzēs, kāds būs iznākums. Tagad pat nevaru iedomāties sevi bez dejas. Reizēm ir nogurums, varētu uz mēģinājumu neiet, bet ir tā, ka jau prasās būt zālē, izkustēties, kopā ar pārējiem izsmieties. Turklāt ir prieks, ka, aizejot uz pasākumiem, varam dejot, nevis mīņāties uz vietas. Uzreiz var arī pamanīt, kurš ir dejotājs, jo acs ātri atpazīst cilvēkus, kuri no dejām ko saprot. Pieredze deju klubā "Rondo" savā ziņā ir izglītība, plašāks skats, tāpēc aicinām mums pievienoties arī citus! Ja ir apņemšanās un gribasspēks, var izdarīt ļoti daudz. Klubā "Rondo" esam draudzīgi, atsaucīgi, atbalstām cits citu gan mēģinājumos, gan sacensībās.
Svarīgs ir vecāku atbalsts
Gados jaunajiem dejotājiem ļoti svarīgs ir vecāku atbalsts.
Edvarda Skujas māmiņa Kristīne uzsver, ka dēls Edvards dejot iesāka bērnudārzā un nu jau dejo trīs gadus: – Sākums bija tāds, ka māsīcai Rebekai Zundai vajadzēja pāri, un Edvards kopā ar viņu aizgāja paskatīties, kas ir tās sporta dejas. Tā kā dēlam dejot iepatikās, rezultātā māsīca ar brālēnu dejo joprojām. Tagad abi mācās Praulienas pamatskolas 2. klasē, uz mēģinājumiem Madonā viņus regulāri vedu. Rebeka mācās arī mūzikas skolā, Edvards apmeklē tekvondo treniņus – pagaidām visu paspēj. No dejām abiem patīk straujās, enerģiskās dejas. Nesen bijām sacensībās Lietuvā, kur abi ieguva 2. vietu. No visām sacensībām, kurās līdz šim bērni ir bijuši, šīs bija viskrāšņākās – jauna, fantastiska zāle ar strūklakām un gaismām, meitenēm tik skaistas kleitas. Zēniem svarīgi ir apavi, dejojot tās, protams, nav Nike botas, bet kurpes uz papēdīša, kas veido stāju. Skolā uzreiz var redzēt, kurš ir dejotājs, tas arī ir viens no plusiem, kāpēc bērniem vajadzētu dejot. Ļoti skaista ir arī mūzika, brīnišķīgs skolotājs. Apbrīnoju Arta Birkas nervu sistēmu – cits jau sen būtu pacēlis balsi, viņš ir tik labestīgs, vienmēr ar humoru – cepuri nost! Klubs "Rondo" ir kā ģimene, kur visi cits citu atbalsta.
Māmiņa Kristīne savā ziņā ir pārsteigta, ka dēlam dejot tik ļoti patīk: – Protams, nevar zināt, kas notiks 14 gadu vecumā, kādas būs dēla izvēles un intereses, bet pamati ritma, mūzikas izjūtai, tāpat stājai būs ielikti. Reizēm Edvards uzdejo arī mājās, izdancina mammu, un tas ir tik forši un pozitīvi. Zinu, ka vecākus nereti nobaida doma par tērpiem, izdevumiem, bet varu teikt, ka viss sakārtojas: bērni aug, vecāki mainās ar dejotāju tērpiem, cits citam palīdz, tā ka nobīties nevajag. Šīs dejas tomēr ir pārbaudīta vērtība, bērns, protams, var dejot arī hiphopu, bet sporta dejās ir cits skaistums, tās ir emocionāls baudījums.
Dejo arī solo dejas
Madonas Valsts ģimnāzijas 7. klases audzēknei Sibillai Jankauskai janvārī būs 14. dzimšanas diena, un sporta dejas viņa sāka apgūt 2017. gada pavasarī.
– Mamma mani vispirms aizveda uz hiphopiem, bet tajā brīdī man tas nepatika, – atceras Sibilla.
– Viens draugs dejoja sporta dejas, un iejusties kluba "Rondo" kolektīvā bija vieglāk. Turpinu dejot joprojām, jo sporta dejas man ļoti patīk. Pateicoties tām, varu uzturēt savu fizisko formu, no dejošanas ir pieauguši kāju muskuļi, dejošana veido stāju. Uzstājoties pasākumos un sacensībās, esmu ieguvusi lielāku drosmi. Dažreiz pirms uzstāšanās ir arī bail, bet, uzejot uz deju plača, stress un negatīvās domas aizmirstas, varu nodejot efektīgi.
Sibilla atzīst, ka treniņos nav grūti, jo ļoti profesionāls ir skolotājs: – Treniņus apmeklēju divas trīs reizes nedēļā. Mana mīļākā deja ir Vīnes valsis, tajā jūtos patiešām graciozi. Deja ir mans lieliskais hobijs.
Tā kā šobrīd klubā "Rondo" Sibillas vecuma puišu nav, jauniete dejo solo dejas: – Solo dejot ir pat vieglāk, jo, ja sacensībās kaut ko sajauc, to var izspēlēt tā, ka tiesneši nepamana.
Jautāta, vai ieteiktu citiem pievienoties dejotāju pulkam, meitene atbild apstiprinoši: – Noteikti! Dejas nekad nav traucējušas mācībām, un mūsu kolektīvs ir tik draudzīgs! No dejošanas var gūt milzu prieku, kas ikdienā palīdz visām citām lietām.
05.01.2024.