Deju skolotāja Arta Birka vadītā sporta deju kluba „Rondo" dejotāji tikko atgriezušies no Lietuvas, kur Viļņā piedalījās starptautiskā sporta deju sadraudzības konkursā.
Sacensībās kopumā spēkus pārbaudīja trīs latviešu komandas un divpadsmit lietuviešu komandas – vairāk nekā simt dalībnieku.
Interesantas nianses un atšķirības
Savdabīgi, ka krietni vairāk nekā citās sacensībās konkursā Viļņā piedalījās ne vien pāri, bet meitenes vienas pašas. Nav noslēpums, ka sporta dejas arī Latvijā labprātāk dejo daiļā dzimuma pārstāves, Lietuvā tas bija vērojams vēl izteiktāk. – Viļņā deju solo dejoja ne tikai mazās lēdijas, bet arī sievietes vecuma posmā no 35 un 45 gadiem. Skaistos tērpos, ar smaidu sejā – izskatījās interesanti, – novērojumos dalījās deju pedagogs Artis Birks. – No Madonas konkursā piedalījās četri pāri un trīs solo dejotājas. Konkurence bija pietiekami liela, ieguvām kausus un godalgotas vietas.
Madonieši konkursā uzstājās ar četrām dejām, solo dejotājas dejoja piecas dejas, jaunākā dalībniece – divas.
– Lietuvieši mūs ir pamanījuši, gan zina to, kas notiek Rīgā, gan pārzina Madonas dejotāju līmeni, – komentēja Artis Birks. – Sporta deju kluba „Rondo" draudzība ar lietuviešiem sākās relatīvi nesen – pērn Madonā, tagad uz sacensībām braucam viens pie otra.
Sporta dejas definē deju kā sportisku aktivitāti, tātad tas ir sporta veids, un kā jebkurā sporta veidā arī sporta dejās ir noteikumi. Noteikta kustību tehnika, kompozīcijas, kas jāizkopj, – dejotāji visu apgūst un slīpē neskaitāmos mēģinājumos.
Nākamajā gadā – „Madonas valsis"
Jautāts, kam dejotāji gatavojas šobrīd, deju skolotājs atbildēja, ka nu jau rit gada nogales sarīkojumi: – Mums priekšā ir tikai viens konkurss – 9. decembrī Pļaviņās. Sestdien Pļaviņās notiks draudzības konkurss starp pašmāju deju kolektīviem, bet drīz sāksim arī gatavoties lielajam dejotāju saietam pie mums februārī.
Artis Birks atklāja, ka 24. februārī Madonas sporta hallē notiks starptautiskais sporta deju festivāls „Madonas valsis". Uz to tiks aicināti igauņu un lietuviešu dejotāji, no Latvijas sportistiem piedalīsies liepājnieki, Daugavpils, Rēzeknes un citu apkārtējo pilsētu dejotāji.
Māca dejot arī pieaugušajiem
Uz vaicājumu, vai skolotājs strādā arī ar pieaugušajiem, saņēmu apstiprinošu atbildi, ar piebildi, ka pieaugušie dejotāji sacensībās nevēlas piedalīties, viņiem tas esot pārlieku liels stress, labāk dejot vien savam priekam. – Daudzas sievietes vēlas iemācīties vai izkopt deju prasmi, diemžēl mazāk ir vīriešu, kas būtu gatavi viņas pavadīt un nākt uz mēģinājumiem, – stāstot par pieaugušo izvēli, neslēpa Artis Birks. – Tomēr deja ir brīnišķīgs veids, kā cilvēkiem iepazīties un laiku pavadīt kvalitatīvi. Iespējams, tā ir mūsu, latviešu, mentalitāte, kas sevi atklāj pasīvā nostājā, jo krievu, gruzīnu vai lietuviešu tautības puišiem attieksme pret visu ir citādāka. Iespējams, šajās valstīs spriedze kā tāda ir mazāka, dzīvesveids un attieksme pret notiekošo ir krietni pozitīvāka. Ietekmē arī temperaments un brīvā laika pavadīšanas tradīcijas.
– Ārzemēs cilvēki vairāk atpūšas kopā ar ģimeni, – vēl kādu atšķirību pamanījis Artis Birks. – Piektdienas vakars, sestdiena, svētdiena – cilvēki sabiedrībā iziet kopā ar ģimeni. Mūsu cilvēkiem ģimene ir svarīga, bet bieži bērnus pavada tikai viens no vecākiem, kur vajadzētu būt visiem kopā. Secinājums – latviešiem ne tikai deju prasmē ir, kur augt un tiekties.
8.12.2017.