Ar rudzu zilo, egļu čiekuru brūno, ievziedu balto un vēl daudzu krāsu un nokrāsu tērpiem greznojušies dejotāji no Madonas un Aizkraukles novada aizvadītajā sestdienā pulcējās Madonas sporta hallē.
Palēciens, teciņi, galopa un polkas solis kā pamata soļi tautas dejās no skolas laikiem zināmi mums daudziem. Tomēr soļi, raksti un pagriezieni, kas jāapgūst XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku repertuāra iestudēšanai, ar tiem vien nebeidzas.
Laikā līdz 6. jūnijam visā Latvijā notiek XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku deju lieluzveduma „Mūžīgais dzinējs" metodiskais seminārs apgūtā repertuāra pārbaudei. Svētku lieluzvedumam kopumā gatavojas 650 deju kolektīvi no Latvijas un diasporas. Deju lieluzvedums "Mūžīgais dzinējs" iecerēts kā veltījums izziņas kārei un mūžīgās izaugsmes meklējumiem, dejās un stāstos atainojot dažādu laiku Latvijas apceļotāju pieredzēto, sajusto un secināto, viesojoties Latvijas novados, iepazīstot vietējo tradīcijas, paražas un atklājot katras vietas unikālo dzīvesziņu. Uzveduma radošo komandu veido mākslinieciskie vadītāji Jānis Purviņš un Jānis Ērglis.
– Sveiciens kuplajai dejotāju saimei, labdien žūrijai un deju mīļotājiem, atbalstītājiem! – uzrunājot auditoriju 21. maijā, ar klātesošajiem sporta hallē sasveicinājās Madonas novada pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks Zigfrīds Gora. – Nākamajā vasarā Rīgā pulcēsies tūkstošiem dejotāju no visiem mūsu valsts nostūriem, tai skaitā no Madonas novada. Neskatoties uz pandēmiju un divu gadu dīkstāvi dejošanas nozarē, esam pratuši saglabāt kolektīvus un saglabāt dejas mīlestību. Turklāt ne tikai saglabājuši esošos sastāvus, bet mūsu kuplajai saimei piepulcējušies vēl trīs jauni kolektīvi, kas vēlas dejot un nokļūt uz deju svētkiem Rīgā. Madonas novada pašvaldības vārdā paldies ikvienam dejotājam, deju kolektīvu vadītājam, pagastu apvienību vadītājiem, kultūras organizētājiem un, protams, dejotāju ģimenēm, kas sirsnīgi atbalsta tautas kultūras mantojumu un palīdz to nest tālāk uz priekšu.
Dejotāju sniegumu zālē vēroja žūrija, bet, atšķirībā no ierastajām Dziesmu svētku deju skatēm, punktus žūrija šoreiz nelika. Galvenais skates virsmērķis bija saprast, kas notiek Latvijā ar tautas deju kolektīvu varēšanu un gatavību svētkiem. Madonā redzētais apliecināja, ka azarts, spēks un jauda dejotājos nav apdzisusi, un tas rada pārliecību, ka atlikušā gada laikā viss tiks pieslīpēts un svētkiem mūsu kolektīvi būs pārliecinoši gatavi.
– Deju diena sajūtās bija ļoti labs pasākums, – laikraksta uzrunāta, sacīja Lubānas deju kolektīvu vadītāja Laila Ozoliņa. – Tie bija mazie Deju svētki ar lielo Dziesmu svētku sajūtu, ko šoreiz radīja notikuma atmosfēra – skrejceļš, kopā dejošana, cilvēki, kas tērpušies tautastērpos. Žūrija pat netraucēja, viņi bija tribīnēs vienkārši kā virsvadītāji. Protams, uztraukums dejotājos bija, un tā ir dabiska lieta, jo vairāk – pēc divu gadu pārtraukuma. Nelielai adrenalīna devai skatē ir jābūt, bet man kā vadītājai tas bija pacilājošs un baudāms priekšnesumu kopums.
Vaicāta par darbu, kas jāiegulda kolektīvu tālākai sagatavošanai, vadītāja atzina: – Vienmēr var labāk, var slīpēt un strādāt, bet četriem maniem vadītajiem deju kolektīviem rupju kļūdu nebija, repertuārs ir apgūts. Nākamajā gadā žūrija skatē liks vērtējumu ar punktiem un punktu simtdaļām, šoreiz vērtējums bija: "apgūts", "daļēji apgūts" vai "neapgūts". Katrā ziņā mums plānā nav tikai skate, kam gatavoties, lubāniešiem būs daudzi svarīgi pasākumi. Deju kolektīvs "Žuburi" un "Lubāna" piedalās uzvedumā "Dziesma dejo. Deja skan", kas augustā notiks Mežaparka estrādē, līdz ar to vasara paies dejošanā. Bez tam rudenī plānojam kolektīvu jubilejas koncertus – TDA "Lubāna" pandēmijas dēļ nenosvinēja 25 gadu jubileju, savukārt "Žuburiem" šogad ir 15. Gatavosimies arī šiem pasākumiem.
Uz jautājumu, vai pandēmijas laiks nav mazinājis dejotāju skaitu, Laila Ozoliņa atbildēja: – Pieaugušo kolektīviem ne, bet jauniešos ir mazliet zudusi motivācija dejot. Viņiem ir pietrūcis ritma un pēc lielās pauzes ir grūtāk atnākt uz deju zāli. Sevī jāatrod liels spēks, un tāpēc mēs piedalāmies uzvedumā "Dziesma dejo. Deja skan", lai būtu mērķis un vajadzība dejot. Jo vairāk būs pasākumu, jo vairāk gribēsies strādāt un dejot arī tiem, kas savu reizi nāk spiestā kārtā. Liels pluss Deju dienā bija pašvaldības apmaksātā balle. Tā dejotājiem pēc spraigās uzstāšanās bija kā balva, gandarījums, ka vari dejot ko gribi, ar ko gribi un kā gribi. No savējiem šo atgriezenisko saiti izjutu, pēc skates sen, sen tā nebija bijis.
25.05.2022.